Daļai zemāki ienākumi, darba apjoma vai produktivitātes kritums, tehnoloģiju izaicinājumi – ir galvenās valodas nozarē nodarbināto nosauktās Covid-19 izraisītās pārmaiņas globāli. Šobrīd aktuālākais jautājums diskusijām nebūt vairs nav par to, vai un kādas pārmaiņas ir ieviesis pandēmijas laiks, bet gan – vai ieviestās izmaiņas saglabāsies ilgtermiņā un kā šo laiku vislietderīgāk izmantot nozares attīstībai.

 

Laikā, kad visu lietu dienaskārtība un publiski pieejamo tēmu loks ir krasi mainījies, pārvērtusies ir arī tulkošanas nozarē strādājošo darba rutīna. Ne vien tehniski, mainoties darba procesa niansēm, bet arī saturiski. Piemēram, šodien jomas, kurās ir būtiski palielinājies pieprasījums pēc tulkojumu nodrošināšanas, ir veselības aprūpe, medicīnas un farmācijas nozare, tām sekojot IT un programmēšanai. Kurpretim nevienam pārsteigumu neizraisīs fakts, ka daudz mazāka speciālistu iesaiste nepieciešama ar pasākumiem, ceļojumiem un atpūtu saistīta satura tulkošanā. Ja darba nozarē netrūkst un vērojamas vien tematu izmaiņas un darba formātu transformācijas, kādēļ 25% nozares pārstāvju visā pasaulē uzskata, ka korekcijas, ko ieviesusi pandēmija, ir uz palikšanu[1]?

Attālinātais darbs tulkotājiem – ne tik jauna parādība

Lai saprastu, kādēļ šis laiks sagādā grūtības nozares pārstāvjiem, jāraugās plašākā kontekstā. Viens no nozīmīgākajiem faktoriem, bez šaubām, ir vidējais nozares pārstāvja profils. Līdzīgi kā pedagogu kontekstā, tā arī tulkošanas nozarē nozīmīga daļa strādājošo jeb 20% speciālistu tuvojas pensionēšanās vecumam, kā vēsta Eiropas valodu nozares aptaujas (ELIS) dati[2]. Tādējādi varētu būt skaidrojams, kādēļ tulkotāji saskaras ar grūtībām darba izpildes tehniskajā pusē. Tomēr nevar apgalvot, ka attālinātais darbs ir kas tāds, ar ko tulkotāji sastapušies pirmo reizi.

Eiropas Komisijas pārstāvji norāda, ka patiesībā attālinātais darbs tulkošanas nozarē Eiropas Savienībā nav nekas neierasts. Jāpiebilst, ka šajā kontekstā nav runa par ārštata tulkotājiem. Jau līdz šim, attīstoties ne vien tulkošanas, bet arī saziņas tehnoloģijām, tulkotāju darbs veiksmīgi organizēts arī attālināti vai daļēji attālināti – elektroniski iespējams sazināties ar klientiem, sadarbības partneriem, tāpat mašīntulkošanas rīki pieejami arī strādājot no mājām. Tādēļ kā lielāko izaicinājumu pandēmijas sākumā drīzāk varētu minēt spēju ātri adaptēties mainīgajiem apstākļiem, parūpēties par labu interneta pieslēgumu un pieņemt, ka šādā darba formā turpmāk būs jādzīvo kāds laiks.

Krīze kā izaugsmes katalizators

Kamēr 58% ārštata tulkošanas nozares speciālistu Eiropā ir saskārušies ar vērā ņemamu darba apjoma kritumu[3], citi šo laiku izmanto, lai pilnveidotu savas prasmes. Daudzi uzņēmumi atvēl papildu resursus, lai padarītu attālinātā darba procesu vieglāku kā sev pašiem, tā arī klientiem. Lai arī pierādījies, ka darbs no mājām daudzos gadījumos nav vieglāks un prasa lielāku fleksibilitāti, šo laiku tulkošanas nozares uzņēmumi pasaulē velta, piemēram, apmācībām digitālajās prasmēs, uzlabo resursus saziņai ar klientiem, strādā pie jaunām informācijas apmaiņas sistēmām. 2020. gadā nozarē novērota arī profesionālo kompetenču transformācija – valodu uzņēmumi dažādojuši sniegto pakalpojumu klāstu, lai pielāgotos situācijai un pieprasījumam tirgū. Ne mazāk svarīgs ir arī fakts, ka aizvien vairāk uzņēmumu aktualizējuši rūpēs par darbinieku mentālo veselību, kas pasliktinājusies Covid-19 dēļ.

Arī “Skrivanek Baltic” ikdienā šis laiks tiek vadīts pārdomāti un ar skatu nākotnē. Šobrīd tiek aktīvi strādāts pie jaunās informācijas sistēmas ieviešanas, kas jau pavisam tuvā nākotnē būtiski atvieglos darbu kā uzņēmuma speciālistiem, tā arī klientiem. Līdzīgi kā citās nozarēs daudz domājam, kā attālinātā darba apstākļos nezaudēt saikni kolēģu starpā, rīkojam iekšējos fotogrāfiju konkursus, esam izveidojuši dažādas tematiskās tērzētavas, kur runāt ne tikai par darba jautājumiem, bet arī dalīties ar tā brīža pārdzīvojumiem, emocijām. Kā tradīcija ir iknedēļas komandas saslēgšanās Teams platformā, kur video funkcija ir obligāta, katrs kolēģis dalās svarīgākajā. Kolēģi tiek regulāri mudināti runāt, nekrāt sevī bailes. Es kā uzņēmuma vadītājs esmu viena tālruņa zvana vai īsziņas attālumā. Cilvēki ir dažādi, un kādam darbs no mājām ir ilgi lolots sapnis, kamēr citam tas ir liels izaicinājums, tādēļ esam parūpējušies arī par šiem kolēģiem, pielāgojot “Skrivanek” valodu centra mācību klases darba kabinetiem. Nosacījums ir pavisam vienkāršs – vienā slēgtā telpā strādā viens cilvēks.

Sākoties Covid-19, ļoti novērtējām savas jau iepriekš iedibinātās tradīcijas, proti, regulāra kolektīva vakcinēšanās pret gripu birojā, atteikšanās no stacionārajām darbstacijām, pielāgota IT infrastruktūra un ISO vadlīnijas attālinātajam darbam no mājām, ieviests e-paraksts un “Mēs esam videi draudzīgi!” politika. Tas viss ļāva mums burtiski dažu stundu laikā būt gataviem Covid-19 izaicinājumiem, apgūt jaunas tehnoloģijas un fokusēties uz pašu svarīgāko – palīdzēt mūsu klientiem komunicēt ar pasauli. Jau pašā pandēmijas sākumā aktīvi pārliecinājām savus valodu kursu studentus nebaidīties un izmēģināt mācības tiešsaistē virtuālajā klasē, sniedzot nepārtrauktu tehnisko atbalstu gan klientiem, gan lektoriem. Šodien varam tikai lepoties ar kuplo studentu skaitu! Līdzīga transformācija notika arī konferenču tulkošanā, vienā brīdī tika atcelti visi pasākumi. Bija vajadzīgs zināms laiks, lai iegūtu klientu ticību tiešsaistes konferencēm, piemēram, Zoom platformā, taču nu tā ir ikdiena. Protams, nekas nespēj un nespēs aizstāt ilgi gaidītu tikšanos klātienē, taču iegūtā pieredze turpmāk mums liks izvērtēt, vai vienmēr biznesa tikšanās klātienē ir lietderīgas, īpaši, ja ir mērojams tāls ceļš uz tikšanās vietu.

Situācija Latvijā līdzīga globālajai

Nav pamata uzskatīt, ka darba organizācija, veselības krīzei beidzoties, atgriezīsies tādā formā, kāda bijusi līdz tam. Jau šobrīd dažādu nozaru uzņēmumi redz, kā nākotnē izmantot to, pie kā krīze pieradināja piespiedu kārtā. Daudzi sapratuši, ka darbu augstā kvalitātē var organizēt attālināti, tāpat apjautuši, ka bez informācijas tehnoloģiju pratības šodiena nav iedomājama. Visticamāk, tieši tādēļ daļa nozares pārstāvju, kā minēts iepriekš, uzskata, ka ieviestās izmaiņas paliks ar mums ilgtermiņā.

Kāda ir Covid-19 ietekme uz valodu nozari Latvijā? Latvijas Tulku un tulkotāju biedrības (LTTB) pārstāve Helēna Gizeleza norāda, ka situācija mainījusies ievērojami. “2020. gadā ievērojamajai daļai tulku un tulkotāju darba apjoms ir samazinājies. Darba apjoma samazināšanās tika novērota pavasarī un vasarā un mazinājās rudenī. Kolēģu vidū bija vērojamas bažas, ka nākotnē situācija var būt sliktāka, daudzi tulki un tulkotāji uzskatīja, ka nepelnīs vairāk par iztikai vajadzīgo vai ienākumi nebūs pietiekami iztikas nodrošināšanai. Daudzi tulki un tulkotāji atzīst, ka Covid-19 izraisītā ārkārtējā situācija ir mazinājusi iespējas strādāt. Tie, kam iespējas strādāt mazinājušās, par galvenajiem cēloņiem atzīst pasūtītāju darbības pārtraukšanu, pasākumu atcelšanu un to, ka ir jāpieskata bērni. Minēti arī tādi apgrūtinājumi kā tehniskas problēmas (nestabils interneta pieslēgums un elektropadeve, bibliotēku slēgšana, datoru trūkums (dators vajadzīgs arī bērniem mācībām)), mazāk laika tulkošanai, jo ikdienas gaitas ir sarežģījušās, aģentūras piedāvā mazāk darba. Kolēģi arī norāda, ka satraukums un neziņa, bet arī rūpes par bērniem mazina produktivitāti, ir arī tulki, kas atsaka pakalpojumus, lai mazinātu inficēšanās iespēju. Runājot par atbalsta pasākumiem, tulku un tulkotāju daļa norādīja, ka viņiem nekāds atbalsts nav nepieciešams. Ļoti liela grupa nespēja izmantot atbalsta pasākumus, jo neatbilst piešķiršanas kritērijiem. Papildus tam kolēģi pauda bažas par to, vai klienti samaksās pienākošos summu, un tāpēc norādīja, ka atbalsts būtu nepieciešams arī tad, ja darba apjoms ir palielinājies (bet samaksa nav garantēta),” apstākļus skaidro LTTB.

Neskatoties uz to, ka Covid-19 pandēmija tā vai citādi ietekmējusi ikvienu uzņēmējdarbības segmentu, kopskatā šis laiks valodu nozarē nav tas sliktākais. Proti, jau minētās 2020. gada Eiropas valodu nozares aptaujas viena no galvenajām atziņām ir – nozari kopumā pandēmija ietekmēja daudz vājāk, nekā citas[4], protams, ar izņēmumiem ārštata speciālistu darbā. Tas, kas novērots globāli, ir profesijas formas transformācija – steidzami pieprasījumi un operatīvs darbs, sīvāka cīņa par konkurenci tirgū, dažādoti pakalpojumi un atziņa, ka visas profesijas nianses veiksmīgi īstenojamas attālināti. Šo var vērtēt arī kā iespēju, kā dzinuli, kas licis daudziem uzlabot savus pakalpojumus, apgūt jaunas tehnoloģijas, iemācīties to, kam kādreiz nebija laika, bet tagad tā ir būtiska ikdienas daļa. Tieši izaicinājumi mūs padara labākus un virza pretim jauniem sasniegumiem. Domāju, ka tieši šīs ir krīzes ieviestās izmaiņas, ko piedzīvosim ilgtermiņā.

 

[1] Josephine Chaillou, Anna Van Der Kallen. COVID-19: How has it affected the world of translation? European Comission. Pieejams: https://blogs.ec.europa.eu/emt/covid-19-how-has-it-affected-the-world-of-translation/

[2] FIT Europe, EUATC, ELIA, GALA, LINDWeb, EMT. (2020). EUROPEAN LANGUAGE INDUSTRY SURVEY. Before and after Covid-19, 62.

[3] Turpat , 84.

[4] FIT Europe, EUATC, ELIA, GALA, LINDWeb, EMT. (2020). EUROPEAN LANGUAGE INDUSTRY SURVEY. Before and after Covid-19, 91.