Scroll Top

Tulkojumi un citi valodu risinājumi zviedru valodā

1

Tulkojumi un citi valodu risinājumi zviedru valodā

1

TULKOJUMI ZVIEDRU VALODĀ / TULKOT ZVIEDRU VALODĀ

CIK MAKSĀ TULKOŠANA ZVIEDRU VALODĀ?

Tulkojumu cena no/uz zviedru valodu tiek noteikta katram pasūtījumam individuāli. Cenu veido vairāki nosacījumi, saskaņā ar tulkošanas biroja Skrivanek spēkā esošo cenrādi. Secīgo tulkojumu cenu veido pakalpojuma sniegšanas laiks, valodu kombinācija, kurā tulkojums būs nepieciešams. Rakstisko tulkojumu cenu veido tulkojamā materiāla apjoms, tulkojuma izpildes termiņi, teksta satura specifika, teksta atkārtošanās tulkojumā, grafiskā apstrāde, teksta formatēšana, koriģēšana, kā arī klienta papildus izvēlētie pakalpojumi.

VAI IR PIEEJAMS TULKOJUMU CENRĀDIS?

Jā, rakstisko un mutisko (sinhrono un secīgo) tulkojumu, lokalizācijas un adaptācijas pakalpojumu cenrādis no/uz zviedru valodu ir neatņemama mūsu sadarbības līguma ar klientiem daļa. Tulkošanas projektu vadītāji sniedz detalizētu informāciju par tulkojuma cenu pirms tulkošanas projekta sākšanas. Katra pasūtījuma cena tiek noteikta individuāli saskaņā ar Skrivanek spēkā esošo cenrādi, pamatojoties uz vārdu skaitu avota tekstā, teksta dublēšanos tulkojumā un citiem parametriem. Lai jūs saņemtu cenas piedāvājumu, gaidīsim jūsu tulkojamo materiālu e-pastā.

RISINĀJUMI, KURUS VISBIEŽĀK NODROŠINĀM ZVIEDRU VALODĀ:

Kvalitātes un konfidencialitātes garantija, ko apstiprina ISO sertifikāti

Mūsu projektu vadītāji runā latviešu, krievu, angļu, vācu un poļu valodā

99% klientu saņem cenas piedāvājumu mazāk nekā 15 minūtēs

Vairāk nekā 3000 valodas speciālistu un dzimtās valodas runātāju

Vairāk nekā 98% klientu mūs labprāt ieteiktu saviem draugiem un partneriem

Mūsu birojā katru gadu tiek iztulkoti vairāk nekā 16 miljoni vārdu

Meklējiet valodu risinājumus zviedru valodā? Sazinieties ar mums!

TULKOJUMI ZVIEDRU VALODĀ / TULKOT ZVIEDRU VALODĀ

CIK MAKSĀ TULKOŠANA ZVIEDRU VALODĀ?

Tulkojumu cena no/uz zviedru valodu tiek noteikta katram pasūtījumam individuāli. Cenu veido vairāki nosacījumi, saskaņā ar tulkošanas biroja Skrivanek spēkā esošo cenrādi. Secīgo tulkojumu cenu veido pakalpojuma sniegšanas laiks, valodu kombinācija, kurā tulkojums būs nepieciešams. Rakstisko tulkojumu cenu veido tulkojamā materiāla apjoms, tulkojuma izpildes termiņi, teksta satura specifika, teksta atkārtošanās tulkojumā, grafiskā apstrāde, teksta formatēšana, koriģēšana, kā arī klienta papildus izvēlētie pakalpojumi.

VAI IR PIEEJAMS TULKOJUMU CENRĀDIS?

Jā, rakstisko un mutisko (sinhrono un secīgo) tulkojumu, lokalizācijas un adaptācijas pakalpojumu cenrādis no/uz zviedru valodu ir neatņemama mūsu sadarbības līguma ar klientiem daļa. Tulkošanas projektu vadītāji sniedz detalizētu informāciju par tulkojuma cenu pirms tulkošanas projekta sākšanas. Katra pasūtījuma cena tiek noteikta individuāli saskaņā ar Skrivanek spēkā esošo cenrādi, pamatojoties uz vārdu skaitu avota tekstā, teksta dublēšanos tulkojumā un citiem parametriem. Lai jūs saņemtu cenas piedāvājumu, gaidīsim jūsu tulkojamo materiālu e-pastā.

RISINĀJUMI, KURUS VISBIEŽĀK NODROŠINĀM ZVIEDRU VALODĀ:

Meklējiet valodu risinājumus zviedru valodā? Sazinieties ar mums!

INTERESANTI FAKTI PAR ZVIEDRU VALODU

Zviedru valoda pieder indoeiropiešu valodu saimes ģermāņu grupas ziemeļģermāņu apakšgrupai. Tā ir radniecīga norvēģu, dāņu un islandiešu valodām, vistuvākā radniecība tai ir ar dāņu valodu, tālākā – ar norvēģu.

Šo valodu prot aptuveni 10 miljoni cilvēku, un tā ir oficiālā valsts valoda Zviedrijā un otra valsts valoda Somijā, kā arī viena no Eiropas Savienības un Ziemeļu Padomes oficiālajām valodām.

Zviedrijā dzīvo ap 9,4 miljoni zviedru valodas runātāju, Somijā – 290 000, ASV – 70 000, Spānijā – 40 000, Apvienotajā Karalistē – 30 000 un Kanādā – 20 000. Pēc runātāju skaita zviedru valoda ir lielākā no Ziemeļvalstu valodām. Tā kā visas skandināvu valodas vēsturiski ir ietekmējusi lejasvācu valoda, arī mūsdienās gan zviedri, gan somi un norvēģi spēj saprast cits cita teikto. Uzskata, ka pat aptuveni 30–40 % vārdu skandināvu valodās ir aizgūti no lejasvācu valodas, un šīs līdzības vērojamas gan leksikā, gan gramatikā.

Bieži runā par sešiem galvenajiem dialektu apgabaliem Zviedrijā, un tiem tiek pievienotas austrumzviedru izloksnes (östsvenska målen) Somijā. Zviedrijā virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem izšķir dienvidzviedru dialektus (sydsvenska mål), jētlandiešu dialektus (götamål), gotlandiešu dialektus (götländska mål), svēlandiešu dialektus (sveamål), berjslāgeniešu dialektus (bergslagsmål) un norlandiešu dialektus (norrländska mål). Atšķirības starp dialektu apgabaliem galvenokārt attiecas uz izrunu. Tomēr ir arī daudz īstu vietējo dialektu, kurus cilvēkiem, kas ieradušies no citām vietām, var būt grūti saprast.

Zviedru valoda ir veidojusies no senskandināvu valodas, kurā Skandināvijā vikingu ēras laikā runāja ģermāņu ciltis. Aptuveni 8. gadsimtā no tās sāka veidoties dažādas reģionālas valodas formas, kuras līdz 11. gadsimtam pārtapa par četriem dialektiem, kas tālāk attīstījās tagadējās ziemeļģermāņu valodās – islandiešu, norvēģu, dāņu un zviedru valodā.

Zviedru valodas leksikā ir daudz aizguvumu – senākie no latīņu, grieķu, lejasvācu un augšvācu valodas, jaunākie – no franču un angļu valodas.

Senākais zviedru valodas rakstības veids bija rūnu raksti, ar kuriem greznoti vēstures pieminekļi, kas saglabājušies pat no 8. gadsimta.

Līdz ar kristietības un tās reliģiskās literatūras izplatīšanos 10.–11. gadsimtā, Zviedrijā plaši lietoja arī latīņu valodu. Bagātīgākas zviedru valodas rakstības liecības saglabājušās sākot ar 13. gadsimtu, kad zviedru valodas rakstībā sāka lietot latīņu alfabētu.

Nozīmīgākie rakstu pieminekļi zviedru valodā, kuri saglabājušies no 14. gadsimta sākuma, ir vēsturiskas hronikas. Zviedru literārās valodas izveidi veicinājis 16. gadsimtā izdotais Bībeles tulkojums no latīņu valodas zviedru valodā. Literārā valoda veidojusies 17. gadsimtā, tai ir divi varianti – rikksvenska (Zviedrijā) un finlandssvenska (Somijā). Literārās valodas pamatā ir svejiskie dialekti.

Pirmā iespiestā grāmata zviedru valodā izdota 1495. gadā, pirmā zviedru gramatikas grāmata – 1684. gadā (latīņu valodā). Galvenās dialektu grupas ir šādas: dienvidzviedru, jētiskie, svejiskie, norlandiešu, austrumzviedru un gotlandiešu dialekti.

1786. gadā karalis Gustavs III (Gustaf III) nodibināja Zviedrijas Akadēmiju (Svenska Akademien), lai “veicinātu zviedru valodas tīrību, spēku un diženumu”. Zviedrijas Akadēmijas vislabāk zināmais uzdevums mūsdienās ir Nobela prēmijas piešķiršana literatūrā. Akadēmija piešķir arī citus apbalvojumus un ir atbildīga arī par Zviedrijas Akadēmijas vārdu sarakstu (Svenska Akademiens ordlista), kas ir normatīvs zviedru pareizrakstības un vārdu formu darināšanas izdevums, kura pirmais publicējums datēts ar 1874. gadu.

Saskaņā ar 2009. gada Valodu likumu zviedru valodai Zviedrijā ir galvenās valodas statuss. Likumā ir noteikts, ka zviedru valoda ir Zviedrijas vispārpieņemtā kopējā un sabiedriskās saziņas valoda. To var izmantot visās sabiedrības jomās, piemēram, sazinoties ar valsts pārvaldes iestādēm. Zviedru valodai Somijā ir valsts valodas statuss ar tādu pašu juridisko statusu kā somu valodai. Zviedru valoda ir viena no oficiālajām Eiropas Savienības valodām.

Zviedrijā ir arī piecas mazākumtautību valodas: somu, meankieli, sāmu, jidišs un romu. Zviedrijas parlaments likumdošanas kārtībā ir piešķīris minoritātes valodas statusu arī zviedru zīmju valodai.

Zviedru valoda ir diezgan sarežģīta gan gramatiski, gan skanējuma ziņā. Bieži vien teikums beidzas ar augšupejošu intonāciju. Savdabīgo skanējumu nosaka divējādi akcentu jeb intonāciju veidi – ir krītošais akcents un locītā intonācija. Locītā intonācija dzirdama divzilbju un vairākzilbju vārdos, kuros vienai zilbei ir pamata uzsvars, bet citai – blakus uzsvars. Tādos vārdos intonācija vispirms ir krītoša, tad kāpj un atkal krīt, veidojot muzikālu skanējumu.

Mūsdienu zviedru valodai raksturīgs neformāls stils un tuvinošas gaisotnes radīšana gan saskarsmē ar citiem cilvēkiem, gan arī saziņā ar valsts pārvaldes iestādēm. Ar dažiem izņēmumiem personas, arī personiski nepazīstami ļaudis ar augstu sociālo statusu, tiek uzrunāti ar personu vietniekvārdu vienskaitļa otrajā personā du (‘tu’). Šādas komunikatīvās attīstības pirmsākumi meklējami 20. gadsimta 60. gados.

Valodas kods ISO 639-1: sv

ZVIEDRU ALFABĒTS

Kopš 13. gadsimta zviedru valodas pierakstīšanai tiek lietots latīņu alfabēts, kas papildināts ar dažiem burtiem, kas nav raksturīgi latīņu alfabētam. Zviedru alfabēts sastāv no 29 burtiem – 9 patskaņiem ( a, e, i, o, u, y, å, ä, ö) un 20 līdzskaņiem ( b, c, d, f, g, h, j, k, l, m, n, p, q, r, s, t, v, w, x, z). No tiem W un Q tiek izmantoti tikai nosaukumos vai aizguvumos.

CIK SAREŽĢĪTA IR ZVIEDRU VALODA?

Mācīšanās saprast, runāt un domāt citā valodā ir pārsteidzošs un vienmēr laikietilpīgs process. Apgūstot svešvalodu, mēs ne tikai papildinām savas zināšanas, bet iegūstam jaunu informāciju par kādu tautu, valsti, viņu kultūru un tradīcijām. Viedokļi par zviedru valodas sarežģītību ļoti atšķiras. Eiropas iedzīvotājiem, kuru dzimtā valoda ir angļu vai vācu, kā arī tiem, kuri ir apguvuši šīs valodas, zviedru valodas studijas lielas grūtības nesagādā. Pirmkārt – no šīm valodām zviedru valodā ir daudz aizguvumu. Sākot ar 20. gs., sākumu valodas gramatika pakāpeniski tika vienkāršota, netiek lietotas vairs darbības vārdu daudzskaitļa formas, ir tikai divi locījumi. Lietvārdam ir divas dzimtes – kopējā un nekatrā. Lielākā daļa lietvārdu ir nekatrajā dzimtē. Uz nekatro dzimti norāda nenoteiktais artikuls en, uz noteikto – ett. Interesanti, ka zviedru valodā lietvārdam ir divas formas: noteiktā un nenoteiktā.

Uzsvērtās zilbes zviedru valodā vienmēr izrunā gari, turpretī neuzsvērtās – īsi. Gari var izrunāt ne tikai patskani, bet arī dubultotu līdzskani vai dažādu līdzskaņu virkni.

Īpašības vārds saskaņojas ar lietvārdu dzimtē un skaitlī – tā galotnes izvēle ir atkarīga no lietvārda, ar kuru īpašības vārds ir saistīts.

Zviedru valodā, tāpat kā latviešu valodā, ir divu veidu saikļi – sakārtojuma un pakārtojuma.

Vārdu kārtība teikumā ir stingri noteikta.

Nedaudz sarežģītāka varētu būt izruna, jo izšķirt divas intonācijas, kas var mainīt arī vārdu nozīmi. Bet šīs intonācijas padara zviedru valodu ļoti melodisku un skaistu.

Vislielākais plus zviedru valodas apguvē ir tas, ka iemācoties zviedru valodu, teorētiski ir iespējams saprast arī norvēģu un dāņu valodu.

Saskaņā ar ASV Ārlietu dienesta institūta datiem, lai brīvi runātu zviedru valodā, būtu nepieciešamas vismaz 750 mācību stundas.

ZVIEDRU VALODAS TULKS UN TULKOTĀJS

Skrivanek tulku un tulkotāju komanda nodarbojas gan ar tipveida dokumentu rakstiskajiem tulkojumiem, tehniskajiem tulkojumiem, gan notariāli apliecinātiem tulkojumiem. Nodrošinām arī tekstu zviedru valodā korektūru un stilistisko uzlabošanu. Protams, valodas speciālisti var sniegt informāciju par kultūras atšķirībām, lietišķo etiķeti, vēsturi un tradīcijām.

Visi tulkotāji, tulki, korektori un redaktori ir parakstījuši konfidencialitātes līgumu, tādēļ jūs droši varat uzticēt mums savus tulkojamos oriģināltekstus.

Biznesa klientiem visbiežāk veicam šādus tulkojumus no/uz zviedru valodu – e-komercijas satura un mājaslapu tulkojumus, reklāmas saukļu, mārketinga tekstu tulkojumus, sadarbības līgumu, uzņēmējdarbības dokumentāciju tulkošanu, tehnisko tekstu tulkošanu. Veicam arī secīgo tulkošanu lietišķās vai cita veida sarunās, konferencēs un citos pasākumos. Fiziskām personām veicam personu apliecinošo dokumentu, laulības apliecības, bērnu dzimšanas apliecības, izglītības dokumentu, pases, medicīnisko dokumentu u. c. tulkojumus.

KUR UN CIK DAUDZ RUNĀ ZVIEDRU VALODĀ?

Zviedru valodā runā apmēram 10 milj. cilvēku visā pasaulē, visvairāk Zviedrijā (9,4 milj.). Zviedru valoda, kurā runā vairums Zviedrijas iedzīvotāju, ir vai nu viņu dzimtā vai otrā saziņas valoda. Somijā apmēram 5% iedzīvotāju (apmēram 290 000) zviedru valoda ir dzimtā valoda. Zviedru valoda ir arī obligāts skolas mācību priekšmets somu kā dzimtajā valodā runājošiem skolēniem, tāpēc daudzi cilvēki Somijā runā zviedriski vai arī saprot zviedru valodu. Tomēr faktiskās zviedru valodas lietojuma prasmes Somijā ir atšķirīgas dažādos valsts reģionos. Somijas autonomais Ālandu salu apgabals ir praktiski zviedru valodas lietojuma areāls. Vairākus simtus gadu zviedru valodā runājoši ļaudis ir dzīvojuši Igaunijas piekrastes rajonos. Lielākā daļa no viņiem bēgļu gaitās Otrā pasaules kara laikā devās uz Zviedriju. Saistībā ar lielu emigrācijas plūsmu no Ziemeļeiropas uz Ziemeļameriku 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs ir daudz zviedru izcelsmes iedzīvotāju ─ 70 000, un daudzi no viņiem cenšas saglabāt savu senču dzimto valodu. Kanādā dzīvo aptuveni 20 000 zviedru valodas pratēju, nelielas zviedru diasporas ir arī Spānijā un Lielbritānijā. Neliels zviedru valodā runājošs iedzīvotāju skaits ir bijis tā sauktajā senajā zviedru ciemā Starošvedskojē (Gammalsvensbija (Gammalsvenskby), tag. Starošvedske) Ukrainas dienvidos kopš 18. gadsimta beigām, kad viņi tika izraidīti uz turieni no Igaunijas

ZVIEDRU VALODA BIZNESĀ

Lielākoties zviedru valodu lieto tikai biznesa sadarbībai ar Skandināvijas valstīm. Lai gan tā ir viena no ES oficiālajām valodām, tai nav lielas nozīmes starptautiskajā biznesa arēnā. Daudzās Eiropas valstīs lielu popularitāti iegūst zviedru valodas mācību skolas, kursi, aizvien vairāk cilvēku vēlas apgūt šo valodu, jo tā paver iespējas atrast labi atalgotu darbu uzņēmumos, kuriem ir sadarbība ar Zviedrijas uzņēmējiem.

ZVIEDRIJAS UN LATVIJAS SADARBĪBA

Latviju un Zviedriju vieno vēsturiskas saites un aktīva divpusējā sadarbība, kuras pamatā ir ciešs visu līmeņu un jomu dialogs un kopīga vēlme nodrošināt stabilitāti, labklājību un drošību Baltijas jūras reģionā un Eiropā kopumā.

Zviedrija ir viena no nozīmīgākajām Latvijas ekonomiskās sadarbības partnervalstīm.

Zviedrijas vēstniecība, kas Rīgā tika atklāta 1991. gada 29. augustā, bija viena no pirmajām ārvalstu vēstniecībām atjaunotajā neatkarīgajā Latvijā.

2019. gadā tika nodibināts Zviedrijas – Latvijas Sadarbības fonds. Tā galvenais mērķis ir sekmēt abu valstu sadarbību, veicinot kontaktu, zināšanu un informācijas apmaiņu, popularizēt latviešu valodu Zviedrijā un zviedru valodu Latvijā.

Sadarbība ar Zviedriju kultūras jomā ir aktīva. Ciešas saites vieno Latvijas un Zviedrijas muzeju un pieminekļu aizsardzības ekspertus. Sadarbība bibliotēku, kultūras mantojuma, teātra, dejas u. c. jomās notiek arī dažādu starptautisku sadarbības platformu ietvaros.

2014. gadā Rīga un Zviedrijas pilsēta Ūmeo bija Eiropas Kultūras galvaspilsētas. Izceļot savu kultūras bagātību un daudzveidību Eiropā un pasaulē, starp abām pilsētām tika īstenoti arī virkne kopprojekti un veidoti kontakti turpmākai sadarbībai.

Laba sadarbība ar Zviedriju izveidojusies Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam ─ muzejs tika izveidots, iedvesmojoties no Zviedrijas Skansena muzeja parauga.

Arī Zviedrijas Karaliskā bibliotēka ir ilgstoša Latvijas Nacionālās bibliotēkas sadarbības partnere. Zviedrijas rakstnieki un tulkotāji ir bieži viesi Starptautiskajā tulkotāju un rakstnieku mājā Ventspilī.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas būtisks bija Zviedrijas ieguldījums Rīgas Ekonomikas augstskolas (kopš 1994. gada) un Rīgas Juridiskās augstskolas (kopš 1997. gada) dibināšanā un to attīstībā. Abas augstskolas nodrošina augstas konkurētspējas izglītību arī starptautiskā līmenī.

Abu valstu studenti un mācībspēki izmanto studiju iespējas otrā valstī. Latvijas augstskolām jau pastāv veiksmīga sadarbība ar Zviedriju Eiropas Savienības programmu BRILLIANT, ERASMUS +, CAMART ietvaros.

Latvijas Kultūras akadēmija piedāvā studiju virzienu “Starptautiskie kultūras sakari Latvija – Zviedrija”.

Tāpat Latvijas Universitātē ir iespēja apgūt zviedru valodu. Papildu informācija par to šeit.

Savukārt latviešu valodu kā svešvalodu var apgūt Stokholmas Universitātē. Papildu informācija par to šeit.

Zviedrijas pilsoņu intereses Latvijā pārstāv Zviedrijas vēstniecība Latvijā. Saite uz vēstniecības mājaslapu šeit.

Zviedru valodas tulkojumi
Dokumentu tullkojumi zviedru valodā

RISINĀJUMI, KURUS VISBIEŽĀK NODROŠINĀM ZVIEDRU VALODĀ:

ZVIEDRU VALODAS KOMBINĀCIJAS:

latviešu–zviedru; zviedru–latviešuigauņu–zviedru; zviedru–igauņu; lietuviešu–zviedru; zviedru–lietuviešu; krievu–zviedru; zviedru–krievu; poļu–zviedru; zviedru–poļu; ukraiņu–zviedru; zviedru–ukraiņu; čehu–zviedru; zviedru–čehu; vācu–zviedru; zviedru–vācu; spāņu–zviedru; zviedru–spāņu; franču–zviedru; zviedru–franču; itāļu–zviedru; zviedru–itāļu; dāņu–zviedru; zviedru–dāņu; somu–zviedru; zviedru–somu; norvēģu–zviedru; zviedru–norvēģu; angļu–zviedru; zviedru–angļu u. c.