ESEJA “VOLŪDA – MUNA ĪSPIEJA”

Volūdnīkim tei ir maize, politikim šķeivs, iz kura padūt idejas sevkurā ārtā zūstē. Juristi ād lānom, kūžļojūt kotru kimūsu, meklejūt najaušu motu, kab tikai navajadzātu moksuot par mīlastu, a filosofi apcer teksturu, vaira laika tierejūt vuškys gales i buļbu byusmes analizei kai pošai iešonai. Kaids vysu dzeivi meklej jaunys izpausmis i receptis, cyts leidz siermam vacumam nūdzeivoj ar vuceibu, kas apgiuta saimē i školā… Prūtams, itei eseja nav par kulinareju ci gastronomeju, tūmār iedīņam i volūdai ir daudzi kūpeiga, i na tikai deļtuo kam mes vīnu i tū pošu muti izmantojam, lai uzjimtu uzturvīlas i vāluok vuordu formā atdūtu energeju. Bet caur tū, ka iedīņs ļauj organismam funkcionēt, taipoš kai volūda dūd vareibu cylvākim eksistēt sabīdreibā.

Es studeju programā, kura pyrmajā breidī naraisa asociacejas ar volūdas jēdzīni, – Starptautiskū ekonomiskū sakaru vadeišona. Ekonomika – tai tod skaitļi, dūmoj muna babeņa, kurai da pot šam laikam nav izadevs īsavuicēt sapeitū programas nūsaukumu, koč studeju jau 3. kursā. „Starptautiskais? Jam jau vyss angliskai,“ nūsoka gudruoks sābrs voi roda gobols.  Tuvuok pi volūdas sapratīņa nūnuok tī, kas ar smīkleņu komentej: „Gudrai bļuzneit jam vuica augstškolā. Vot tai!“ Kur itamā miniejumu murkskuļā palīk dzymtuo volūda? Lobs vaicuojums, eipaši taidam kai maņ, kuram divejis muotis volūdys. Laimeiba, ka atbiļdi pots sev asmu atrods jau seņ.

Ir cylvāki, kuri skaidrai atguodoj pirmū bierneibys atmiņu, a es pavysam labi atcerūs tū reizi, kad par mani nuoce apskaidreiba, ka volūda ir īspieja. Vuicejūs sastajā klasē i, pasateicūt veiksemigi uzraksteitai esejai, uzvarieju konkursā, kura golvonā bolva beja nūmetne uorzemēs, tei beja pyrmuo reize, kod pabeju aiz Latvejis rūbežom. I zynit, varbyut piļsātā tys dajiukts, ka bārni ar vacuokim brauc atsapyust uz syltom molom, bet tūlaik itaids snāgums dareja mani par sova veida cīma izsliveibu. Varama līta, ka sovlobs beja muns volūdys īpazeišonas ceļš, bet, tam atsateistūt, vierīņš uz volūdys īspiejom puorsameja.

Suokūtnēji raksteju konkursim, vāluok sovai prīcai, tān saprūtu, ka navaru bez raksteišonas iztikt, tei palikuse par daļu nu maņa. Kaids lels saprasmes pagrīziņš nūtika, kod piec muna stuosta izlaseišonas īraudzeju osoras klauseituoju acīs. Tī beja ļauds, kū es napazynu, i, gūdeigi sokūt, arī es jūs nazynovu, bet tai saguoje, ka svešinīki kļuva tyvi caur vuordim i tū atbaļsi emocejuos. Caur volūdu leidzēt arī cytym vaira nav tikai īspieja, bet gon miļzeiga duovona. Vysa pirma, raksteišona sakuortoj munys dūmys, bet vāluok ar itū, stiklineicā īspīstu sajyutu vātru, es eju cylvākūs. Kaids saprūt, cytam vysvīns, bet navar byutu pat diveju dūmu, ka tys paleidz stateit jaunu draudzeibu i sadarbeibu tyltus, seviški tū storpā, kuri raksteitā vuordā spiej izteikt vysu, kū par lyupom cytaiži gryuši dabyut…

Labi! Švuorbys par tū, vai volūda patīšom ir muna īspieja, byušu izklīdējs, tūmār vaicuojums, kū es doru universitatē, kura nes “tehniskuos” vuordu, ir atkluots? Juojam tolkā īvoda saleidzynuojums par volūdu i iedīni.  Ja byutu izavielējs humanitarū jūmu, tod mudrai puorsavārstu par “iedneicas bufetneicu”, kuru kairynoj vysaiži smuordi, bet tān raksteišona maņ vīnmār byus deserts, kū baudeit. Taišni partū pirms treis godim, svuorstelejūtīs storp studeju alternativom, izdareju itaidu izvieli. Nav cylvāka, kurs nabyutu dzierdējs vuordus – izmantoj sovu potencialu piļneibā, tok es teikšu, ka īspiejas ir juosorgoj. Sabīdreibai juosorgoj volūda vaļstiskā mārūgā, a individim juonūsorgoj īkšejuo volūdys sajyuta, deļ tuo, ka  īspieju izmantošana  nav myusu vareibas daruodejums, bet eistynas gribiešonas aplīcynuojums.