Ukraiņu valodas tulkojumi un citi ukraiņu valodas risinājumi

1

Meklējiet valodu risinājumus ukraiņu valodā? Sazinieties ar mums!

    (Pievienot dokumentu līdz 20 MB)

    Kvalitātes un konfidencialitātes garantija, ko apstiprina ISO sertifikāti

    Mūsu projektu vadītāji runā latviešu, krievu, angļu, vācu un poļu valodā

    99% klientu saņem cenas piedāvājumu mazāk nekā 15 minūtēs

    Vairāk nekā 3000 valodas speciālistu un dzimtās valodas runātāju

    Vairāk nekā 98% klientu mūs labprāt ieteiktu saviem draugiem un partneriem

    Mūsu birojā katru gadu tiek iztulkoti vairāk nekā 16 miljoni vārdu

    TULKOJUMI UKRAIŅU VALODĀ

    CIK MAKSĀ TULKOŠANA UKRAIŅU VALODĀ?

    Katram tulkojumam no/uz ukraiņu valodu cenu nosaka individuāli, tiek ņemtas vērā vairākas komponentes ─ tulkojamā materiāla apjoms, izpildes termiņi, teksta satura specifika, teksta atkārtošanās tulkojumā, grafiskā apstrāde, teksta formatēšana, koriģēšana, kā arī klienta papildus izvēlētie pakalpojumi (notariāls apliecinājums u. c. pakalpojumi.)

    VAI IR PIEEJAMS TULKOJUMU CENRĀDIS?

    Protams, lai noskaidrotu precīzas tulkojuma izmaksas, gaidīsim jūsu tulkojamo materiālu mūsu e-pastā. Mūsu tulkošanas projektu vadītāji sazināsies ar jums un informēs par tulkojuma izmaksām pirms projekta uzsākšanas. Tulkojuma cena tiek noteikta saskaņā ar Skrivanek spēkā esošo cenrādi, pamatojoties uz vārdu skaitu avota tekstā, teksta dublēšanos tulkojumā un citiem parametriem.  Mēs nodrošinām 100% konfidencialitāti un uzņemamies pilnu atbildību par teksta apstrādes procesu kvalitāti un katra projekta savlaicīgu īstenošanu neatkarīgi no tā apjoma vai sarežģītības pakāpes.

    INTERESANTI FAKTI PAR UKRAIŅU VALODU

    Ukraiņu valoda (dzimtais nosaukums: украї́нська мо́ва, latinizēts: ukrainska mova, vēsturiski saukta arī par rutēniešu valodu, ir indoeiropiešu valodu saimes slāvu atzara valoda. Tā ir Ukrainas valsts valoda un viena no oficiālajām Piedņestras Moldāvu Republikas valodām.

    Lielākā daļa ukraiņu valodas pratēju dzīvo Ukrainā. Ar aptuveni 45 miljoniem ukraiņu valodas pratēju tā ir otra vai trešā lielākā slāvu valoda pēc krievu un poļu valodas. Ukraiņu valodas rakstībā izmanto kirilicu. Ukraiņu valodai līdzīgākās valodas ir rusīnu valoda, ko daži valodnieki uzskata par ukraiņu valodas dialektu, baltkrievu un krievu valodā.

    Standarta ukraiņu valodu regulē Ukrainas Nacionālā Zinātņu akadēmija, jo īpaši tās Ukraiņu valodas institūts, Ukraiņu valodas informācijas fonds un Potebnijas Valodniecības institūts.

    Ukraiņu valodas izcelsme ir meklējama senajā austrumslāvu valodā, kurā no 10. līdz 13. gadsimtam runāja Kijevas Krievzemes iedzīvotāji.

    No 1804. līdz 1917. gada Krievijas revolūcijai, kad Austrumukraina atradās Krievijas impērijas sastāvā, skolās bija aizliegts runāt ukraiņu valodā, jo tā tika uzskatīta par krievu valodas mazkrievu dialektu (малороссийское наречие русского языка).

    Savukārt Rietumukrainā, kas sākotnēji atradās Polijas-Lietuvas Kopvalsts sastāvā un pēcāk Austroungārijas sastāvā, par rusīņu valodu (русинська мова) sauktā ukraiņu valoda nekad netika aizliegta un pastāvēja labvēlīgāka augsne tās attīstībai.

    Ukraiņu valodas dialektus tradicionāli grupē trīs grupās: dienvidrietumu (atšķiras ar ievērojamu dialekta sadrumstalotību, kas saistīta ar citu valodu – poļu, slovāku, ungāru utt. ietekmi), ziemeļu (ziemeļu paveida izlokšņu iezīmes veidojušās kaimiņos esošo baltkrievu valodas izlokšņu ietekmē) un par mūsdienu literārās valodas pamatu kļuvušais dienvidaustrumu dialekts.

    Ukrainas austrumu un dienvidaustrumu apgabalos, lielākoties pilsētās (Zaporožjē, Donbasā, Krivijrihā, Odesā), kā arī Krimā kopš 17.–18. gadsimtam pastāv tā saucamais суржик ‘suržiks’ (vārda pamatnozīme: rudzu un kviešu, miežu un auzu maisījums) – vienkāršruna, kas radusies, mehāniski savienojot ukraiņu dialektu fonētiku un gramatiku ar pārsvarā krievu valodas leksisko materiālu.

    Ukraiņu valodas vārdu krājumu lielākoties veido slāvu valodas leksika un kopīgā austrumslāvu leksika.

    Senā (slāviskā, austrumslāviskā, ukraiņu) leksika veido aptuveni 90 % ukraiņu valodas vārdu fonda. Nozīmīgākās aizgūtās leksikas grupas ir grieķismi, latīnismi, polonismi, rusismi un citvalodu aizguvumi ar krievu valodas starpniecību, kā arī krievu valodas kalki, aizguvumi no turku valodas, mūsdienu aizguvumi no Rietumeiropas valodām: vācu, angļu, franču, itāļu un citām.

    Septiņas desmitgades ilgajā padomju laikā ukraiņu valoda ieņēma formālu galvenās vietējās valodas pozīciju Ukrainas PSR. Tomēr praksē bieži vien bija citādāk ─ ukraiņiem vienmēr bija jāsacenšas ar krievu valodu, un padomju vadības attieksme pret ukraiņu valodu bija dažāda, sākot no iedrošināšanas un iecietības līdz faktiskai noliegšanai.

    Kopš 1991. gada ukraiņu valoda ir oficiālā valsts valoda Ukrainā, un valsts pārvalde īstenoja valdības politiku, lai paplašinātu ukraiņu valodas lietošanu.

    Ukrainas izglītības sistēma pirmās neatkarības desmitgades laikā tika pārveidota no daļējas ukraiņu valodas lietošanas skolās un pilnīgu valodas lietošanu. Pakāpeniski tika palielināta ukraiņu valodas loma plašsaziņas līdzekļos un tirdzniecībā. Bija situācijas, kad pēkšņā mācību valodas maiņa vidējās un augstākās izglītības iestādēs izraisīja konfliktus no krievvalodīgo iedzīvotāju puses.

    Laika gaitā lielākā daļa iedzīvotāju, tostarp etniskie krievi, jauktas izcelsmes cilvēki un krievvalodīgie ukraiņi, sāka sevi identificēt par Ukrainas pilsoņiem.

    Ukraiņu valodas lietojums pēc ilga lejupslīdes perioda pieaug. Lai gan ir gandrīz piecdesmit miljoni etnisko ukraiņu visā pasaulē, tostarp 37,5 miljoni Ukrainā (77,8% no visiem iedzīvotājiem), ukraiņu valoda ir izplatīta galvenokārt Ukrainas rietumos un centrālajā daļā. Kijevā runā gan ukraiņu, gan krievu valodā, kas ir ievērojama pāreja no nesenās pagātnes, kad pilsētā galvenokārt runāja krieviski. Tiek uzskatīts, ka izmaiņas galvenokārt izraisīja migrantu pieplūdums no Ukrainas rietumu reģioniem, kā arī daži Kijevas iedzīvotāji, kas sabiedriskās vietās ir izvēlējušies plašāk lietot valodu, kurā runā mājās. Publiskās izkārtnes un paziņojumi Kijevā tiek izlikti ukraiņu valodā. Ukrainas dienvidos un austrumos krievu valoda ir izplatītākā valoda lielākajā daļā lielo un dažās mazajās pilsētās.

    2019. gada 25. aprīlis Ukrainas Augstākā rada pieņēma likumu par obligātu ukraiņu valodas izmantošanu valsts un pašpārvaldes iestādēs.

    Ukraina cenšas spert platu soli pretī tam, lai mazinātos krievu valodas ietekme valstī. Pieņemtā likuma galvenais mērķis ir publiskajā saziņā radikāli nostiprināt ukraiņu valodas lietojumu. Uzņēmumiem informācija par savām precēm un pakalpojumiem turpmāk ir jāsniedz ukraiņu valodā. Politiķu diskusijas par likumu bija nokaitētas un viedokļi – radikāli pretēji. Likums noteica: ukraiņu valoda brīvi jāpārvalda visiem politiķiem, ieskaitot prezidentu, skolotājiem, medicīnas darbiniekiem, advokātiem un notāriem. Ukraiņu valoda turpmāk jālieto teju it visur: televīzijā un radio, presē, sporta norisēs, reklāmās, politisko partiju darbībā. Likums neattiecas uz privātās saziņas sfēru un reliģiskajām ceremonijām. Ukraiņu valodas zināšana ir obligāts nosacījums ārzemniekiem pilsonības iegūšanā.

    Rietumukrainā, kur krievu valodu praktiski nedzird nemaz, atbildēšana ukrainiski uz krieviski uzdotu jautājumu ir mūžsena prakse, kura nav būtiski mainījusies kopš 1939. gada, kad šī teritorija pēc PSRS iebrukuma Polijā tika pievienota PSRS.

    Balstoties uz 1934. gadā Parīzē notikušā valodu konkursa rezultātiem, ukraiņu valoda pēc fonētikas, vārdu krājuma, frazeoloģijas un teikumu uzbūves ir trešā skaistākā pēc franču un persiešu valodas. Turklāt tā ir oficiāli otrā melodiskākā valoda pasaulē pēc itāļu valodas. Tāpēc nav pārsteigums, ka daudzi atzīst, ka ukraiņu valoda viņiem atgādina lakstīgalas dziesmu.

    Lai pārliecinātos, ka tā ir patiesība, vajadzētu noklausīties pasaulslaveno Džordža Gēršvina Summertime oriģinālvalodā, kas ir… ukraiņu valodā! Summertime iedvesmojusies no senās ukraiņu šūpuļdziesmas Oi Hodyt’ Son Kolo Vikon.

    Ukraiņu valoda ir unikāla ar tās alfabētu, kurā ir divi burti, kurus nevar atrast nevienā citā valodā: ґ un ї.

    Valstī ir septiņi UNESCO Pasaules mantojuma apskates objekti, tostarp Kijevas Svētās Sofijas katedrāle, senā tauriešu Hersonēsas pilsēta un pirmatnējie dižskabāržu meži Karpatu reģionā.

    Ukraiņu iedzīvotāji ir bilingvāli, saprotot gan krievu, gan ukraiņu valodu.

    Ukraiņi lepojas ar savu skaisto valodu. Ja runājat ar viņiem krieviski, pastāv liela iespēja, ka viņi atbildēs ukraiņu valodā.

    Tiem, kas mīl McDonald’s, interesants būtu fakts par tā restorānu Kijevas galvenajā dzelzceļa stacijā — tas ir trešais visvairāk apmeklētais McDonald’s restorāns pasaulē. Metro stacija Arsenalna Kijevā, ir pazīstama kā pasaulē dziļākā metro stacija (105,5 metri zem zemes).

    UKRAIŅU ALFABĒTS

    Ukraiņu alfabēts tiek lietots ukraiņu valodas pierakstīšanai. Ukraiņu alfabēts ir kirilicas modifikācija. Alfabētā ir 33 burti, kas apzīmē 38 fonēmas (skaņas). 21 burts apzīmē līdzskaņus (б, в, г, ґ, д, ж, з, к, л, м, н, п, р, с, т, ф, х, ц, ч, ш, щ), 10 ─ patskaņus (а, е, є, и, і, ї, о, у, ю, я), 1 ─ daļēju patskani (й). Mīkstinājuma zīme ь neapzīmē fonēmu, bet gan norāda uz iepriekšējā līdzskaņa mīkstinājumu (palatizāciju).

    Kirilica ─ kiriliskais raksts jeb kiriliskais alfabēts ir viens no diviem senslāvu raksta variantiem. Tas izveidots, balstoties uz svētā Kirila un svētā Metodija radīto alfabētu un uz Bizantijas grieķu alfabētu. Uz senslāvu kirilicas pamata izveidotus mūsdienu alfabētus izmanto sešas slāvu valodas — baltkrievu, bulgāru, krievu, maķedoniešu, serbu un ukraiņu, kā arī daudzas ne slāvu valodas, pamatā bijušās PSRS teritorijā.

    Ukraiņu valodas alfabēts tā esošajā veidolā pastāv kopš 19. gadsimta beigām. Atšķirībā no krievu valodas alfabēta tajā nav burtu Ёё, ъ, ы, Ээ, taču tiek izmantoti burti Ґґ, Єє, Іі un Її (laikā no 1932. līdz 1990. gadam burta Ґ nebija, savukārt pēdējais simbols alfabētā bija mīkstinājuma zīme). Tāpat ir daudz vārdu, kuros tiek lietots ukraiņu valodas apostrofs, ko izmanto analogi krievu valodā esošajai zīmei Ъ vai Ь, nemīkstinot tā priekšā esošo līdzskani.

    Dažādos vēstures posmos ukraiņu valodas pierakstīšanai tika izmantots arī latīņu alfabēts. Šobrīd ukraiņu latīņu alfabētam nav vienota standarta un oficiāla statusa (oficiālā līmenī nostiprināti tikai noteikumi kirilicas transliterācijai latīņu burtiem). Tā izmantošanas iespējas ir ļoti ierobežotas (visbiežāk tās ir publikācijas, kas veltītas pašam ukraiņu latīņu alfabētam). Diskusijas par ukraiņu latīņu alfabēta unifikāciju un izmantošanu ukraiņu valodas pareizrakstībā vispirms norisinājās Galīcijā un Bukovinā 19. gadsimta 30. un 50. gados un pēc tam atjaunojās 20. gadsimta 20. gados Ukrainas Padomju Sociālistiskās Republikas laikā.

    KUR UN CIK DAUDZ RUNĀ UKRAIŅU VALODĀ?

    Ukraiņu valodā runā aptuveni 45 miljoni cilvēku. Ukraiņu valoda ir Ukrainas vienīgā valsts valoda, kā arī viena no trim neatzītās Piedņestras Moldāvu Republikas oficiālajām valodām.

    Moldovā, Rumānijā, Serbijā, Slovākijā, Horvātijā, Bosnijā un Hercegovinā tai ir reģionālās vai atsevišķās administratīvajās vienībās oficiālās valodas statuss. Ukraiņu valodai ir arī atsevišķas oficiālās funkcijas reģionālā līmenī Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) un Polijā.

    Ukraiņu diaspora Kanādā ir trešā lielākā ukraiņu kopiena pasaulē (pēc Ukrainas un Krievijas) un piektā lielākā no visām etniskajām kopienām Kanādā. Kanādā ir vairāk nekā miljons cilvēku, kas tā vai citādi identificējas ar ukraiņu etnosu. Pirmajos divos viļņos imigranti runāja mūsdienu Rietumukrainas dialektos, taču laika gaitā lielā attāluma un angļu valodas ietekmes dēļ Kanādas ukraiņu valoda ir attīstījusies atšķirīgi no Rietumukrainas dialektiem. Pašlaik ukraiņu valodā runājošo skaits Kanādā pastāvīgi samazinās, taču Kanādā pastāv ukraiņu valodas skolas un ukraiņu valodu var apgūt arī dažās universitātēs. 1976. gadā dibināts Ukrainas studiju Kanādas institūts (Canadian Institute of Ukrainian Studies, Канадський iнститут українських студiй), kas publicē zinātnisko literatūru, kā arī īsteno nozīmīgus projektus ukraiņu valodas studiju jomā, piemēram, Journal of Ukrainian Studies vai Ukrainas enciklopēdija (Енциклопедія українознавства).

    Otra lielākā ukraiņu diaspora ir Polijā, aptuveni 1,2 milj., tai seko ASV ar 1 milj., tad Brazīlija, Argentīna, Moldova, Kazahstāna, Baltkrievija, Vācija, Čehija, Rumānija, Portugāle, arī Latvija.

    CIK SAREŽĢĪTA IR UKRAIŅU VALODA?

    Mācoties jebkuru valodu, vārdu krājuma apguve parasti ir visgrūtākā mācību daļa. Tas ir tāpēc, ka vārdu krājuma saglabāšanai ir nepieciešama atkārtošana un bieža lietošana, un ukraiņu valodas vārdu krājums nav izņēmums.

    Viens no ukraiņu valodas apguves vērtīgākajiem iemesliem ir tas, ka tas nedaudz ļaus pietuvoties ukraiņu kultūrai un runāt ar ukraiņu cilvēku sirdīm, nevis viņu prātiem. Ukraiņiem viņu valoda ir ļoti svarīga un nozīmīga jau izsenis.

    Cilvēkam, kurš ir motivēts ukraiņu valodas apguvei, kuram nav iepriekšējas pieredzes valodu apguvē un, kurš konsekventi iegulda studijās apmēram stundu dienā, iespējams, būs nepieciešami apmēram 3½–4 gadi, lai sasniegtu ukraiņu valodas vidēji augstu zināšanu līmeni.

    Arī ukraiņu izruna ir diezgan sarežģīta lielākajai daļai Eiropas valodu runātājiem. Lielākajai daļai līdzskaņu ir palatizēta un nepalatizēta versija, kuru jāspēj atšķirt, un valodā ir diezgan daudz skaņu, kas citās valodās neeksistē, kā arī dažas burtu kombinācijas (un jo īpaši līdzskaņu kombinācijas), kuras var būt ļoti grūti izrunāt.

    Visbeidzot, ukraiņu valodas pieraksts kirilicā. Vislielākais izaicinājums saistībā ar rakstību, iespējams, ir iemācīties rakstīt ukraiņu valodā.

    ASV Ārlietu dienesta institūts ukraiņu valodu klasificē kā grūtas kategorijas valodu, kuras apguve studentiem vidēji aizņem 1100 stundu (optimālās situācijās). Tas ir gandrīz divas reizes ilgāk nekā holandiešu valodas apguvei, bet tikai uz pusi mazāk nekā ķīniešu valodas apguvei nepieciešamais laiks.

    Studijas Ukrainas universitātēs tiek vērtētas kā augsta līmeņa studijas.

    Valsts ir ļoti pretimnākoša ārvalstu studentiem. Universitātes piedāvā desmitiem studiju programmu un stipendijas pretendentiem no ārvalstīm.

    Ukraiņu izglītība ir populāra studentu vidū no Āfrikas un Āzijas valstīm, piemēram, Lībijas, Bangladešas, Indijas, Ķīnas, Nigērijas, Ēģiptes, Jordānijas u. c. Programmu daudzveidība un salīdzinoši zemās izglītības izmaksas padara Ukrainu pievilcīgu studentiem, kuri vēlas iegūt medicīnas vai inženierzinātņu izglītību ārzemēs.

    Izglītības iestādēs Ukrainā ir četras dažādas mācību valodas: ukraiņu, krievu, angļu un franču (medicīnas programmām).

    Ja tiek apgūta ukraiņu valoda, ir iespējams saprast poļu, čehu, baltkrievu vai citas slāvu valodas, jo tās ir diezgan līdzīgas.

    UKRAIŅU VALODAS TULKS UN TULKOTĀJS

    Tulkošanas birojs Skrivanek galvenokārt nodarbojas gan ar tipveida dokumentu rakstiskajiem un mutiskajiem tulkojumiem, atrodot vispiemērotāko risinājumu klienta pieprasījumam. Veicam regulārus un arī zvērinātus tulkojumus. Nodrošinām arī tekstu ukraiņu valodā korektūru un stilistisko uzlabošanu, ja nepieciešams, tiek veikta redaktūra un terminoloģijas pārbaude. Mēs parūpēsimies arī par teksta efektivitāti, atbilstošu stilu un pielāgošanos kultūras kontekstam gan pašas valodas, gan valsts ziņā.

    Biznesa klientiem visbiežāk veicam šādus tulkojumus no/uz ukraiņu valodu – SEO satura, e-komercijas satura un mājaslapu tulkojumus, reklāmas saukļu, mārketinga tulkojumus, produktu etiķešu tulkojumus atbilstoši ES standartiem. Fiziskām personām veicam personu apliecinošo dokumentu, laulību apliecību, bērnu dzimšanas apliecību, izglītības dokumentu, pases, medicīnisko dokumentu u. c. tulkojumus. Tulkojumus ir iespējams apstiprināt notariāli.

    UKRAIŅU VALODA BIZNESĀ

    2019. gada 16. jūlijā tika pieņemts likums Par ukraiņu valodas kā valsts valodas funkcionēšanas nodrošināšanu. Balstoties uz šo likumu, ārvalstu uzņēmējiem, kuri vēlas paplašināt savu biznesu Ukrainas teritorijā, būtu jānodrošina visu juridisko dokumentu, informācijas par produktu, tīmekļa vietņu un citu ar uzņēmējdarbību saistīto dokumentu pieejamība ukraiņu valodā.

    Ukraiņu uzņēmēji lielākoties brīvi pārvalda arī krievu, poļu un angļu valodu, tādēļ iespējams veikt biznesa pārrunas arī šajās valodās. Bet jebkurā gadījumā ikviens ukrainis ļoti augstu novērtēs to, ja sadarbības partneris cienīs viņa dzimto valodu, tradīcijas un zinās kaut dažas pieklājības frāzes ukraiņu valodā.

    LATVIJAS UN UKRAIŅU SADARBĪBA

    Ukraiņu skaits Latvijā strauji palielinājās pēc Otrā pasaules kara, kad uz Latvijas PSR strādāt nosūtīja tūkstošiem ukraiņu, un tā uzskatāma par nesenas migrācijas ceļā izveidojušos etnisko minoritāti. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ukraiņu skaits strauji samazinājās gandrīz uz pusi.

    1897. gadā Latvijā dzīvoja tūkstotis ukraiņu kareivju un Rīgas Politehniskā Institūta studentu. Pārējie uz dzīvi Latvijā apmetās Padomju laikos. Patlaban Latvijā dzīvo aptuveni 62tūkstoši ukraiņu. Vecuma ziņā tā ir viena no visjaunākajām mazākumtautībām. Pēc izglītības līmeņa ukraiņi ir otrajā vietā (aiz ebrejiem) valstī; viņi dibina stipras ģimenes, salīdzinoši viegli adaptējas dažādos sociālajos apstākļos – starp ukraiņiem ir mazāk bezdarbnieku, nekā starp citu tautību pārstāvjiem. Ukraiņiem raksturīga arī lojalitāte pret valsts varu, komunikabilitāte, atbildības izjūta un disciplinētība. Šie secinājumi balstīti uz pētījumu, ko 2003. gadā veica Ukraiņu kultūras un izglītības biedrība Днiпро konferences Ukraiņi Latvijā ietvaros par Latvijas Sabiedrības Integrācijas fonda līdzekļiem. Aptaujās piedalījās 452 ukraiņu minoritātes pārstāvji no Rīgas, Ventspils, Liepājas, Rēzeknes, Tukuma un Rīgas rajona.

    Lielākā ukraiņu kopiena dzīvo Rīgā. Galvaspilsētā ir Ukraiņu vidusskola, kuras absolventi vienlīdz brīvi pārvalda ukraiņu un latviešu valodu. Latvijas ukraiņi ir otrā labāk izglītotā kopiena aiz Latvijas ebrejiem, tomēr viņu naturalizācijas līmenis ir viszemākais. Lielākā daļa Latvijas ukraiņu dzīvo jauktās ukraiņu un krievu ģimenēs.

    Interesi par Latvijas ukraiņu kultūru veicina sabiedriskās organizācijas Latvijas ukraiņu savienība un kultūras biedrība Днiпро (kas nosaukta Ukrainas lielākās upes vārdā). Arī ukraiņu bērnu kora nosaukums ir Днiпро. Ukraiņu kultūras centri ir Ventspilī, Rēzeknē, Liepājā, Daugavpilī un Vangažos.

    Salīdzinot ar citām Latvijā dzīvojošām minoritātēm, ukraiņu naturalizācijas līmenis ir pats zemākais. Lai gan aptaujas liecina, ka puse ukraiņu principā atbalsta integrāciju, vairums domā, ka tā vēl nemaz nav sākusies. Integrācijas struktūras ir formalizētas, nošķirtas no ukraiņu nacionālās minoritātes vajadzībām un interesēm.

    Latvijas daudznacionālajā sabiedrībā ukraiņu minoritāte ieņem īpašu vietu. Tā veidojusies pēc Otrā pasaules kara, Baltijas aktīvas sovjetizācijas laikā, tādējādi uzskatāma par migrācijas ceļā radušos nacionālo minoritāti, atšķirībā no Latvijas teritoriju vēsturiski apdzīvojošām mazākumtautībām, tādām kā krievi, baltkrievi, poļi, vācieši un ebreji.

    Ukraiņu nacionālā minoritāte ļoti lēni iekļaujas integrācijas procesā. Galvenais šo situāciju raksturojošais rādītājs – naturalizācijas līmenis – ir viszemākais, salīdzinot ar citām minoritātēm.

    Par vissvarīgāko nosacījumu, lai integrētos, vairākums ukraiņu uzskata valsts valodas zināšanas. Kaut arī, salīdzinot ar 1993. gadu, ukraiņi ir būtiski uzlabojuši savas latviešu valodas zināšanas, tomēr brīvi to pārvalda tikai 11%. Kā efektīvu metodi varētu izmantot bezmaksas latviešu valodas apmācību, ko organizētu ukraiņu kultūras un izglītības biedrības un skolas, pēc iespējas pietuvinot to dzimtās valodas videi un ukraiņu kultūrai.

    Ņemot vērā politisko situāciju Ukrainā pēdējos gados, Latvija ir bijusi liels atbalsts Ukrainai un tās iedzīvotājiem.

    Kopš 2014. gada Latvija ar Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku virskapelāna Elmāra Pļaviņa atbalstu Doņeckas un Luhanskas apgabalu iedzīvotājiem nogādājusi vairāk nekā 400 tonnu humānās palīdzības. 2021. gada 18. janvārī tika nogādāts jau 21 humānās palīdzības sūtījums.

    2021. gada 20. janvārī Latvijas armija Ukrainas bruņotajiem spēkiem nodeva 7transportlīdzekļus militārās medicīnas spēju stiprināšanai.

    Kopš 2014. gada valsts atbalsta programmas ietvaros ārstēšanai Latvijā kopumā uzņemtas 75 Ukrainas konfliktā cietušās personas (Ukrainas karavīri, Krievijas atbrīvotie politieslodzītie un to ģimenes locekļi). Tām ir sniegta medicīniskā palīdzība, fiziskā un psiholoģiskā rehabilitācija ~181 000 EUR apmērā.

    Lieliska sadarbība ir izveidojusies arī izglītības jomā.

    Labas pārvaldības kapacitātes stiprināšanā un topošo profesionāļu apmācību jomā 2020. gadā 65 Ukrainas studenti attālināti mācījās Latvijas Universitātes Eiropas Savienības studijas – iekšpolitika un ārpolitika studiju programmā. Kopš 2015. gada programmu absolvējuši vairāk nekā 150 studenti no Ukrainas.

    2020. gadā turpinājās apmācības Rīgas Juridiskās augstskolas Tiešsaistes Intensīvā programma Eiropas tiesībās un ekonomikā. 2020.gadā absolvēja 7 studenti no Ukrainas. Kopā Rīgas Juridiskās augstskolas programmās no 2014. gada absolvējuši 54 Ukrainas jaunie profesionāļi.

    Rakstiskie un mutiskie tulkojumi ukraiņu valodā

    UKRAIŅU VALODAS KOMBINĀCIJAS:

    ukraiņu–latviešu; latviešu–ukraiņu; ukraiņu–lietuviešu; lietuviešu–ukraiņu; igauņu–ukraiņu; ukraiņu–igauņu; angļu–ukraiņu; ukraiņu–angļu; krievu–ukraiņu; ukraiņu–krievu; poļu–ukraiņu; ukraiņu–poļu; ukraiņu–kurdu; kurdu–ukraiņu; čehu–ukraiņu; ukraiņu–čehu; vācu–ukraiņu; ukraiņu–vācu; spāņu–ukraiņu; ukraiņu–spāņu; franču–ukraiņu; ukraiņu–franču; itāļu–ukraiņu; ukraiņu–itāļu; dāņu–ukraiņu; ukraiņu–dāņu; zviedru–ukraiņu; ukraiņu–zviedru; norvēģu–ukraiņu; ukraiņu–norvēģu; somu–ukraiņu; ukraiņu–somu u. c.