Vācu valoda – tulkojumi, valodu kursi, interesanti fakti

1

Meklējiet valodu risinājumus vācu valodā? Sazinieties ar mums!

Kvalitātes un konfidencialitātes garantija, ko apstiprina ISO sertifikāti

Mūsu projektu vadītāji runā latviešu, krievu, angļu, vācu un poļu valodā

99% klientu saņem cenas piedāvājumu mazāk nekā 15 minūtēs

Vairāk nekā 3000 valodas speciālistu un dzimtās valodas runātāju

Vairāk nekā 98% klientu mūs labprāt ieteiktu saviem draugiem un partneriem

Mūsu birojā katru gadu tiek iztulkoti vairāk nekā 16 miljoni vārdu

TULKOJUMI VĀCU VALODĀ

CIK MAKSĀ TULKOŠANA VĀCU VALODĀ?

Tulkojumu cena no/uz vācu valodu tiek noteikta individuāli katram pasūtījumam. Cenu veido vairākas komponentes, saskaņā ar tulkošanas biroja Skrivanek spēkā esošo cenrādi. Secīgo tulkojumu cenu veido pakalpojuma sniegšanas laiks, valodu kombinācija, kurā tulkojums būs nepieciešams. Rakstisko tulkojumu cenu veido tulkojamā materiāla apjoms, tulkojuma izpildes termiņi, teksta satura specifika, teksta atkārtošanās tulkojumā, grafiskā apstrāde, teksta formatēšana, koriģēšana, kā arī klienta papildus izvēlētie pakalpojumi.

VAI IR PIEEJAMS TULKOJUMU CENRĀDIS?

Rakstisko un mutisko (sinhrono un secīgo) tulkojumu, lokalizācijas un adaptācijas pakalpojumu cenrādis no/uz vācu valodu ir neatņemama mūsu sadarbības līguma ar klientiem daļa. Pirms tulkošanas projekta uzsākšanas un līguma parakstīšanas vienmēr sniedzam detalizētu informāciju par tulkojuma cenu un papildus izmaksām, ja klients izvēlas atsevišķus pakalpojumus, piemēram, tulkojuma notariālu apstiprināšanu u. c. Tulkojuma cena tiek noteikta pēc tulkojamā materiāla apjoma, teksta dublēšanās dokumentā, teksta valodu pāra specifikas, tulkojamā materiāla apstrādes vajadzībām un konteksta.

INTERESANTI FAKTI PAR VĀCU VALODU UN VĀCIJU

Vācu valoda pieder indoeiropiešu saimes rietumģermāņu valodu grupai. Tās pirmsākumi meklējami īsi pirms mūsu ēras 1. gadsimta, kad uz Eiropas vidieni no dienvidiem ieradās ģermāņu ciltis. Vēlāk ģermāņu pamatvaloda sadalījās trīs šīs valodas reģionālajās formās: ziemeļģermāņu, austrumģermāņu un rietumģermāņu. Gadsimtu gaitā no rietumģermāņu valodas attīstījās mūsdienu vācu, nīderlandiešu, frīzu, luksemburgiešu, afrikandu, skotu un angļu valoda.

Mūsdienu vācu valodas attīstības vēsturi var iedalīt trīs periodos: 1. senvācu valoda (ap 750.–1050. gadu mūsu ērā) 2. vidusvācu valoda (1050.–1500.) 3. modernā vācu valoda (no 1500. gada līdz mūsu dienām).

Tā ir dzimtā valoda aptuveni 108 miljoniem cilvēku, un pēc šā rādītāja tā ir desmitajā vietā pasaulē. Taču vācu valoda ir visizplatītākā dzimtā valoda Eiropas Savienībā.

Vācu valoda ir valsts valoda vairākās Eiropas valstīs: Austrijā, Lihtenšteinā, Luksemburgā, Šveicē un Vācijā. Citviet Eiropā lielas vācu valodā runājošas kopienas dzīvo Beļģijas austrumos, Dānijas dienvidos, Francijā (Elzasas reģionā) un Itālijas ziemeļos.

Latviešu tulkotājs un filologs Valdis Bisenieks uzskata, ka vācu valoda ir īpatnēja ar to, ka tās literārā valoda nav veidojusies dabiski kā citām valodām, par pamatu ņemot vienu konkrētu dialektu, bet gan radīta mākslīgi, sākot ar Luteru un beidzot ar Teodora Zība aktieriem paredzēto „Skatuves izrunas vārdnīcu”, kas guva tādu vācu atsaucību, ka kļuva par izrunas vispārēju paraugu. Luters no dažādiem vācu valodas dialektiem ņēma dažādus vārdus, un tā tas ir it kā mākslīgi, bet tomēr kaut kā tik dabiski iegājies, un tur, kur iespējami varianti, rodas visas dažādās nozīmes.

Vācu valoda ir Baha, Bēthovena, Brāmsa, Brehta, Einšteina, Freida, Gētes, Grasa, Hēgeļa, Kafkas, Kanta, Manna, Mocarta, Nīčes, Šūberta, Vāgnera, Vēbera un simtiem citu pasaulslavenu filozofu, komponistu, mākslinieku, zinātnieku un rakstnieku valoda!

68% Japānas studentu apgūst vācu valodu.

Marks Tvens par vācu valodu un vāciešu mīlestību uz salikteņiem ir teicis, ka tie nav vārdi, bet gan „gramatiski gājieni, kas majestātiski soļo pa lapu”. Vācu valodas salikteņi noteikti aizkaitina jebkuru valodas apguvēju, bet rada sajūsmu tiem, kam valodas ir azarts.

Vācu valodā visus lietvārdus raksta ar lielo burtu. Pirms lietvārdiem izmanto artikulus, kas norāda, kādai dzimtei konkrētais lietvārds pieder. Sieviešu dzimtes lietvārdu atzīmē ar artikulu „die”, vīriešu dzimtes lietvārdu ar artikulu „der”, taču nekatro dzimti ar artikulu „das”.

Rindfleischetikettierungsüberwachungsaufgabenübertragungsgesetzir garākais saliktenis vācu valodā, tikai nieka 63 burti. Tā nozīme ir „Likums par pienākumu deleģēšanu liellopu marķēšanas un liellopu gaļas marķēšanas uzraudzībai” un tas tika ieviests 1999. gadā “BSE” (liellopu sūkļveida encefalopātijas) krīzes laikā. Tam tika piešķirts saīsinājums „RkReÜAÜG”, kas pats par sevi arī bija neizrunājams.

Vācijā ir vismaz 35 valodas dialekti, cilvēkiem no dažādiem reģioniem pat reizēm sagādā grūtības saprast vienam otru. Tādēļ reģionālās filmas tiek rādītas ar subtitriem.

Vācieši tik ļoti sargā savu valodu, ka lielākā daļa ārvalstu filmas pirms pirmizrādēm tiek dublētas vācu valodā, izmantojot vietējos aktierus. Tas ir padarījis dublēšanu par simtiem miljonu eiro vērtu nozari.

Vācu saldumu ražotājs Haribo īsteno projektu, kurā vietējie bērni var apmainīt ozolzīles pret saldumiem. Ozolzīles pēc tam tiek nosūtītas uz dabas rezervātiem, lai barotu dzīvniekus.

Katru gadu Vācijā tiek apēstas vairāk nekā 800 miljonu karija desiņu. Uzkoda ir tik populāra valstī, ka Berlīnē tai pat ir izveidots muzejs.

Varētu turpināt vēl un vēl stāstīt par Vāciju, jo tā ir valsts ar senu vēsturi, kultūru, tradīcijām. Tajā ir dzimuši pasaulslaveni ģēniji kultūras, izglītības, zinātnes, politoloģijas un daudzās citās jomās.

Bet galvenais ir viens – vācu valoda ir valoda, kuras zināšana mums visiem paver ceļu uz skaistas valsts, skaistas kultūras un reizēm amizanto vācu ieradumu iepazīšanu.

VĀCU VALODAS ALFABĒTS

Vācu alfabētā ir 26 latīņu alfabēta burti. Burti ar umlautu (ä, ö, ü) un ligatūra ß alfabētā iekļauti netiek. Umlauts jeb diakritiskā zīme rāda patskaņa palatalizāciju jeb tā mīkstināšanu. Ligatūra esszett „ß” ir divu burtu „s” un „s” apvienojums vienā simbolā.

Līdz 20. gadsimta sākumam oficiāli tika izmantota gotiskā rakstība. Pašreizējo rakstību sāka lietot 19. gadsimtā, bet pēc revolūcijas 1918. gadā tā tika apstiprināta oficiāli. Gotisko rakstību nesekmīgi centās atjaunot Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija, bet mūsdienās tai ir tikai dekoratīva nozīme. Fonēmu atspoguļošanai rakstībā tiek izmantoti latīņu alfabētā balstīti deviņu patskaņu burti (a, e, i, y, o, u, ä, ö, ü) un 20 līdzskaņu burti (b, c, d, f, g, h, j, k, l, m, n, p, q, r, s, ß, v, w, x, z) un to kombinācijas (piemēram, sch [ʃ], ng [ŋ]). Vācu valodas ortogrāfijā galvenokārt tiek izmantots morfoloģiskais princips, arī fonētiskais princips, taču daļēji saglabāts arī vēsturiskais pieraksts un līdz ar to, piemēram, vairāki atšķirīgi patskaņa garuma marķējumi. Lietvārdus marķē ar lielajiem sākuma burtiem.

CIK SAREŽĢĪTA IR VĀCU VALODA?

Apdāvinātam cilvēkam jāiemācās angļu valoda 30 stundās, franču valoda 30 dienās un vācu valoda 30 gados.” / Marks Tvens/

Vācu valoda nav viena no grūtāk apgūstamajām valodām. Vismaz 45% vārdu ir ļoti līdzīgi angļu valodas vārdiem, tādēļ angļu valodas pratējiem apgūt vācu valodu būs gana vienkārši. Diezgan lielu uzcītību varētu prasīt trīs vācu valodas artikulu lietošana. Bet visticamāk, ka tikai valodas prakse un iegaumēšana būs risinājums. Neierasta ir teikumu gramatiskā uzbūve. Ja teikumā ir divi darbības vārdi vai tiek izmantots saliktais laiks, tad otrs darbības vārds novietojas teikuma beigās. Arī šī gramatikas iezīme ir reta, salīdzinot ar citām valodām. Tātad – tikai pacietība, laiks un vēlēšanās apgūt valodu ir galvenais, kas ir nepieciešamas ne tikai vācu, bet jebkuras valodas apguvei.

Laiks, kādā apgūt valodu, ir ļoti individuāls, kādam tas prasīs gadus, kādam varbūt tikai vienu gadu. Ir pieņemts uzskatīt, lai apgūtu vācu valodu sarunvalodas līmenī, ir nepieciešamas 30 nedēļas, tātad 750 stundas.

KUR UN CIK DAUDZ RUNĀ VĀCU VALODĀ?

Pasaulē dzīvo aptuveni 185 miljoni vācu valodas pratēju, no kuriem vismaz 105 miljoniem tā ir dzimtā valoda. 80 miljonu cilvēku ikdienā lieto vācu valodu kā otro valodu vai pārvalda to kā svešvalodu. Vācu valoda galvenokārt ir izplatīta Vācijā (tā ir dzimtā valoda vairāk nekā 95% valsts iedzīvotāju), Austrijā – 89% un Šveicē 64%. Tā ir dzimtā valoda arī lielai daļai Lihtenšteinas un Luksemburgas iedzīvotāju. Pārējā Eiropā daudz vācvalodīgo dzīvo Itālijas ziemeļos, Beļģijas austrumos un Francijas Elzasas reģionā. Mazākas vācvalodīgo kopienas atrodas Čehijā, Ungārijā, Polijā, Rumānijā, kā arī Krievijā un Kazahstānā, uz kurieni vācieši tika izvesti Otrā pasaules kara laikā. Kāda daļa no tiem atgriezās dzimtenē 1980. un 1990. gados.

Pavisam mazas vācvalodīgās kopienas atrodas Bulgārijā, Kiprā, Grieķijā, Izraēlā, Itālijā, Marokā, Nīderlandē, Portugālē u. c. Ārpus Eiropas visvairāk vācu valodā runājošo dzīvo ASV, Kanādā, Brazīlijā un Argentīnā. Vācu valodai ir oficiālās valodas statuss Vācijā, Beļģijā, Austrijā, Lihtenšteinā, Luksemburgā un Šveicē. Tā ir arī viena no Eiropas Savienības oficiālajām darba valodām.

VĀCU VALODAS DIENA

Vācu valodas asociācijas 2001. gadā aizsāktā Vācu valodas diena katru gadu tiek svinēta septembra otrajā sestdienā. Vācu valodu galvenokārt runā Centrāleiropas valstīs. Šajās valstīs to parasti runā kā oficiālo vai otro valsts valodu. Vācu valoda tiek uzskatīta par plaši lietotu valodu pēc angļu valodas. Vācu valodas diena ir veltīta daudzveidības veicināšanai valodu pasaulē. Interese par vācu valodu atkal pieaug – īpaši Dienvideiropā. Tas var būt saistīts ar Vācijas augsti novērtēto izglītības sistēmu, tās pozitīvo ekonomisko attīstību vai pat tās reputāciju kopumā. Gandrīz 100 miljoni cilvēku visā pasaulē izmanto vācu valodu kā savu dzimto valodu. Vairāk nekā 130 miljoni cilvēku runā vācu valodā. Tā ir plaši izplatīta dzimtā valoda Eiropas Savienībā. Tai ir liels ieguldījums filozofijas, zinātnes un tehnoloģiju jomās. Daudzas tīmekļa vietnes un zinātniski pētnieciskie darbi ir rakstīti vācu valodā. Tā arī ieņēmusi piekto vietu ikgadējo jauno grāmatu izdošanas reitingā. Statistika apgalvo, ka desmitā daļa no visām grāmatām (pat e-grāmatām) pasaulē tiek izdotas vācu valodā.

VĀCU VALODAS TULKS UN TULKOTĀJS

Skrivanek vācu valodas tulku un tulkotāju komanda nodarbojas gan ar tipveida dokumentu rakstiskajiem tulkojumiem, tehniskajiem tulkojumiem, gan arī notariāli apliecinātiem tulkojumiem. Tulkošanas birojs Skrivanek nodrošina arī tekstu vācu valodā korektūru un stilistisko uzlabošanu. Biznesa klientiem visbiežāk tiek veikti šādi tulkojumi no/uz vācu valodu – produktu aprakstu, e-komercijas satura un mājaslapu tulkojumi, reklāmas saukļu un mārketinga tulkojumi, sadarbības līgumu, uzņēmējdarbības dokumentāciju tulkošana. Tiek veikta arī secīgā un sinhronā tulkošana lietišķās vai cita veida sarunās, tostarp Zoom un citās tiešsaistes platformās, klātienes konferencēs un citos pasākumos. Skrivanek latviešu-vācu valodas tulkotāji sadarbojas arī ar valsts iestādēm dokumentu, sadarbības līgumu tulkošanā, juridisko dokumentu tulkošanā. Pieprasīta arī ir medicīnisko tekstu un dokumentu tulkošana gan juridiskām, gan fiziskām personām. Fiziskām personām tiek veikta personu apliecinošo dokumentu, laulību apliecību, bērnu dzimšanas apliecību, izglītības dokumentu, pases, medicīnisko dokumentu u. c. tulkojumi.

Tā kā esam starptautisks tulkošanas birojs un strādājam ar klientiem no visām Baltijas valstīm, varam piedāvāt mūsu esošajiem un potenciālajiem klientiem arī tulkojumus no vācu valodas lietuviešu valodā. Mūsu kolektīvā strādā arī pieredzējuši igauņu-vācu valodas tulki un tulkotāji.

VĀCU VALODA BIZNESĀ

Vācijai, kas ir visapdzīvotākā valsts Eiropas Savienībā, tās loma starptautiskajā ekonomikas un biznesa arēnā kopš atkalapvienošanās ir ievērojami pieaugusi. Vācijā tiek izmantota sociālā tirgus ekonomika – atvērtā tirgus kapitālisms, kas nes arī noteiktas sociālo pakalpojumu garantijas. Tās ekonomika ir viena no lielākajām pasaulē, un Vācija ir viena no pasaules vadošajām importētāj/eksportētājvalstīm. Pakalpojumi, kas ietver tādas nozares kā telekomunikācijas, veselības aprūpe un tūrisms, sniedz vislielāko ieguldījumu valsts ekonomikā. Rūpniecība un lauksaimniecība ir citas nozīmīgākās ekonomikas nozares. Vācija uzņēmējdarbības attīstības ziņā pasaulē šobrīd varētu būt ierindota 2. vietā aiz Japānas. Tā tiek arī novērtēta kā visspēcīgākā valsts Eiropā dzīves kvalitātes, darba tirgus un uzņēmējdarbības ziņā. Tā kā vācu valoda ir dzimtā valoda vairāk nekā 185 miljoniem cilvēku Vācijā un citur pasaulē, valsts izceļas ar progresīvu tehnoloģiju attīstību, popularitāti e-komercijas jomā, tas ir fantastisks tirgus sektors ārvalstu uzņēmējiem. Tādēļ vācu valodas zināšanām ir ļoti liela ietekme un nozīme jebkurās biznesa attiecībās Vācijā un visās valstīs, kur tā ir oficiālā valsts valoda. Mērķa auditorija e-komercijas jomā ir milzīga. Ja ir vēlme piesaistīt biznesa partneri no Vācijas un iesaistīties dinamiskākajā biznesa ekonomikā pasaulē, runājiet vāciski. Vācieši labprātāk sadarbojas ar uzņēmumiem, kuru darbinieki runā vācu valodā. Ir pierādīts, ka vācieši ir diezgan diskriminējoši pat pret pasaulē zināmiem zīmoliem, kuru tīmekļa vietnes ir tikai vienā valodā; tas ir drošākais veids, kā atsvešināt vācu klientus, pat ja viņi runā angliski.

VĀCIJAS UN LATVIJAS SADARBĪBA

Latvijas vācieši ir viena no vēsturiskajām Latvijas mazākumtautībām, daļa no Baltijas provinču vāciešiem jeb vācbaltiešiem. Vairums Latvijas vāciešu mūsdienās dzīvo Rīgā un Liepājā. 2017. gadā Latvijas vācieši bija astotā lielākā mazākumtautība, pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem, Latvijā dzīvoja 3042 vācieši.

Vācu ieceļošana Latvijā pieminēta jau Latviešu Indriķa 13. gadsimta sākumā uzrakstītās Livonijas hronikas pirmajā daļā. Priesteris Meinards no Holšteinas ieradās Daugavas lejtecē ap 1180. gadu un apmetās pie Daugavas lejtecē dzīvojošajiem lībiešiem. Livonijas krusta karu gaitā vācu krustnešu ieņemtajās zemēs tika izveidota Livonijas konfederācija, līdztekus latīņu valodai kā starptautu saziņas valoda arvien lielāku nozīmi ieguva vācu valoda un tās lejasvācu dialekts. Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes un Zviedru Vidzemes izveides to lietvedībā dominēja vācu valoda. Arī pēc 1710. gada Vidzemes kapitulācijas vācbaltieši un vācu valoda saglabāja dominējošo stāvokli Vidzemē. Krievijas impērijas ķeizariene Katrīna II 1766. gadā izdeva pavēli par vācu zemnieku kolonijas dibināšanu Iršu pagastā. Pirmais pārceļotājs ieradās 1765. gadā no Lībekas, nākamo divu gadu laikā ieradās 86 kolonistu dzimtas no Pfalcas, Darmštates un Pomerānijas apgabaliem. 18. gadsimta beigās Latvijas teritorijā bija apmēram 6,5% vāciešu, 19. gadsimta beigās 1897. gada tautas skaitīšana uzrādīja 7,1% vāciešu. (aptuveni 138 tūkstošus). 1905. gada revolūcijas iespaidā Kurzemes vācu muižnieki 1908.—1913. gadā sāka uz savu roku nometināt uzpirktajās muižās vācu kolonistus no Krievijas impērijas nomalēm (Polijas un Dienvidkrievijas), ko finansēja „Kurländischer Kreditverein” Jelgavā. Pirmo Kurzemes vācu zemnieku koloniju izveidoja Kurmāles un Planicas pagastos. Pavisam Kurzemes guberņā līdz Pirmā pasaules kara sākumam apmetās ap 13 000 vācu zemnieku. Pēc valstiskās neatkarības iegūšanas 20. gadsimta 20.—30. gados Latvijas vāciešu īpatsvars samazinājās, tomēr viņi saglabāja savu ietekmi Latvijas ekonomikā: 1935. gadā no 922 lielajiem rūpniecības uzņēmumiem 15,7% piederēja vāciešiem, tie ražoja 36,7% kopprodukcijas. Pēc Otrā pasaules kara sākuma no 1939. gada 7. novembra līdz 16. decembrim no Latvijas izceļoja aptuveni 47 000 vācbaltiešu, bet palika ap 4000—7000. Pēc Latvijas okupācijas 1941. gada 10. janvārī Vācijas un PSRS valdības parakstīja vienošanos par Latvijas vāciešu papildu izceļošanas atļaušanu. Vāciju un Latviju mūsdienās saista ne tikai ģeogrāfiskais tuvums un sena kopīgā vēsture. It īpaši kopš Latvijas dalības ES un NATO, ko aktīvi atbalstīja arī Vācijas valdība, abu valstu likteņi ir cieši saistīti, jo abas valstis ir kļuvušas par īstām partnervalstīm. Praksē tām nākas sevi apliecināt arvien no jauna, kā par to liecina tikai kopīgiem spēkiem pārvaramie finanšu un bēgļu krīzes radītie izaicinājumi, kā arī izaicinājumi, kas saistīti ar drošības politiku. Te nav runa tikai par militāro atbalstu vien, kas, piemēram, izriet no Vācijas vadošās lomas vienā no četriem daudznacionālajiem bataljoniem, kurus NATO izvietojusi Baltijas valstīs un Polijā, Vācijas dalību Baltijas valstu gaisa telpas kontrolē un manevros vai arī flotes vizītēs. Vācija ir devusi būtisku ieguldījumu Baltijas reģiona drošības un stabilitātes nodrošināšanā. Vācija regulāri piedalās Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas operācijās. Latvijai ir cieša sadarbība ar Vāciju arī transporta un loģistikas jomā. Vācija ir viena no valstīm, kuras uzņēmēji ir iesaistījušies „Rail Baltica” infrastruktūras projektā. Lai vienotos par sadarbību dzelzceļa un transporta nozares izglītības attīstībā, 2021. gada decembrī Rīgā tika parakstīts memorands starp Satiksmes, Labklājības un Izglītības un zinātnes ministrijām un Vācijas kompānijas „Deutsche Bahn” meitasuzņēmumu „DB Engineering & Consulting GmbH”. Memorands iezīmē kopīgu izpratni par nepieciešamību veidot dzelzceļa zinību akadēmiju, palīdzot Rīgai un Latvijai kļūt par Baltijas dzelzceļa un loģistikas nozares zināšanu centru. Pēc sadarbības memoranda parakstīšanas turpinās praktiskais darbs, lai vienotos par nepieciešamajiem soļiem akadēmijas izveidē. Īpaši aktīva Latvijas un Vācijas sadarbība augstākās izglītības jomā tiek īstenota, pamatojoties uz augstākās izglītības iestāžu savstarpējiem divpusējās sadarbības līgumiem un Mūžizglītības programmas apakšprogrammas „Erasmus” ietvaros. Jau vairākus gadus Vācijas Bundestāgs piedāvā iespēju jauniešiem vecumā līdz 32 gadiem piedalīties Starptautiskajā Parlamenta stipendiju programmā „Internationales Parlaments-Stipendium”. Latvija šajā programmā iesaistījās 1992. gadā.

Kopš 2010. gada arī Latvijas Republikas Saeima ik gadu piedāvā iespēju nodrošināt prakses iespējas vācu studentiem. Vācijas vēstniecība un Gētes institūts Rīgā sniedz lielu atbalstu vācu valodas mācīšanai Latvijas izglītības iestādēs, sadarbībā ar Latvijas Vācu valodas skolotāju asociāciju un Valsts izglītības satura centru. Kopīgās gadsimtiem ilgās vēstures gaitā vācu tradīcijas un kultūra būtiski ietekmējusi arī Latvijas kultūrvides un profesionālās kultūras veidošanos un attīstību. Kopš 1993. gada Latvijā darbojas Gētes institūts, kas izveidojies par aktīvu kultūras un mākslas vides partneri daudzām Latvijas kultūras institūcijām. Augstu vērtējams un atbalstāms ir Gētes institūta Rīgā un citu vācu kultūras institūciju un pārstāvju ieguldījums, iepazīstinot Latvijas iedzīvotājus ar vācu literatūru, mākslu, mūziku, kino un citām jomām. Rīgā atrodas arī Vācijas vēstniecība Latvijā.

Profesionāli vācu valodas tulkojumi tulkošanas birojā Skrivanek
Rakstiskie un mutiskie vācu valodas tulkojumi, Skrivanek

RISINĀJUMI, KURUS VISBIEŽĀK NODROŠINĀM VĀCU VALODĀ:

VĀCU VALODAS KOMBINĀCIJAS:

vācu–latviešu; latviešu–vācu; vācu–lietuviešu; lietuviešu–vācu; igauņu–vācu; vācu–igauņu; angļu–vācu; vācu–angļu; krievu–vācu; vācu–krievu; poļu–vācu; vācu–poļu; ukraiņu–vācu; vācu–ukraiņu; čehu–vācu; vācu–čehu; vācu–rumāņu; rumāņu–vācu; spāņu–vācu; vācu–spāņu; franču–vācu; vācu–franču; itāļu–vācu; vācu–itāļu; dāņu–vācu; vācu–dāņu; zviedru–vācu; vācu–zviedru; norvēģu–vācu; vācu–norvēģu; somu–vācu; vācu–somu; vācu–arābu; arābu–vācu; vācu–armēņu, armēņu–vācu; vācu–baltkrievu, baltkrievu–vācu; bulgāru–vācu, vācu–bulgāru; vācu–ebreju, ebreju–vācu, vācu–grieķu, grieķu–vācu; vācu–gruzīnu; gruzīnu–vācu; vācu–hindi; hindi–vācu; vācu–holandiešu; holandiešu–vācu; vācu–korejiešu; korejiešu–vācu; vācu–kurdu; kurdu–vācu; vācu–ķīniešu; ķīniešu–vācu; vācu–portugāļu; portugāļu–vācu; vācu–slovāku; slovāku–vācu; vācu–slovēņu; slovēņu–vācu; vācu–turku; turku–vācu; vācu–ungāru; ungāru–vācu u. c.