Tulkojumi un citi valodu risinājumi latviešu valodā

1

Noskaidrot cenu / uzdot jautājumu

    (Pievienot dokumentu līdz 20 MB)

    Kvalitātes un konfidencialitātes garantija, ko apstiprina ISO sertifikāti

    Mūsu projektu vadītāji runā latviešu, krievu, angļu, vācu un poļu valodā

    99% klientu saņem cenas piedāvājumu mazāk nekā 15 minūtēs

    Vairāk nekā 3000 valodas speciālistu un dzimtās valodas runātāju

    Vairāk nekā 98% klientu mūs labprāt ieteiktu saviem draugiem un partneriem

    Mūsu birojā katru gadu tiek iztulkoti vairāk nekā 16 miljoni vārdu

    TULKOJUMI LATVIEŠU VALODĀ

    CIK MAKSĀ TULKOŠANA LATVIEŠU VALODĀ?

    Katram pasūtījumam cena tiek noteikta individuāli. Cenu veido vairākas būtiskas komponentes – izpildes termiņš, nozares specifika, terminoloģijas pieejamība, koriģēšana, formatēšana, attēlu, rasējumu, grafiku apstrāde, kā arī klienta pasūtītie papildu pakalpojumi (notariāls apliecinājums, dokumentu apliecināšana ar apostille u. c.)

    VAI IR PIEEJAMS TULKOJUMU CENRĀDIS?

    Jā, rakstisko un mutisko tulkojumu cenrādis no/uz latviešu valodu parasti ir neatņemama mūsu sadarbības līguma daļa, turklāt mēs vienmēr detalizēti informējam par tulkojuma cenu pirms projekta realizācijas. Katra pasūtījuma cena tiek noteikta individuāli saskaņā ar spēkā esošo cenrādi, ņemot vērā vārdu skaitu avota tekstā, atkārtojumus tajā un citus parametrus. Lai saņemtu piedāvājumu, vienkārši nosūtiet mums materiālu, kuru vēlaties tulkot.

    LATVIEŠU VALODA FAKTOS

    • Latviešu valodas saknes sniedzas sanskritā; tā nāk no indoeiropiešu valodu saimes un ir viena no senākajām Eiropas valodām. Šobrīd latviešu valodai radniecīga ir tikai lietuviešu valoda, un šīs divas valodas veido atsevišķu atzaru Eiropas valodu klasifikācijā.
    • Latviešu valodai ir trīs pamata dialekti – lībiskais, vidus dialekts un augšzemnieku dialekts. Latviešu literārās valodas pamatā ir vidus dialekts.
    • Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,3 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda. Aptuveni 400 000 latviešu valodas pratēju dzīvo ārvalstīs – Krievijā, ASV, Kanādā, Austrālijā u. c. valstīs. Protams, latviešu valodu kā otro valodu lieto aptuveni pusmiljons citu tautību Latvijas iedzīvotāju.
    • Tas, ka par spīti dažādu tuvu un tālu tautu iebrukumam latviešu valoda ir saglabājusies, ir patiesi pārsteidzoši. Izskaidrojumu šim unikālajam fenomenam mēs varētu rast latviešu tradīcijās un tautas kultūrā. Šeit varam pieminēt Kr. Barona no 1894.–1915. gadam savāktās aptuveni 200 000 tautas dainas, kas iekļautas UNESCO pasaules kultūras mantojumā.
    • Latviešu alfabētā ir 33 burti.
    • Latviešu valodas vārdos uzsvars gandrīz vienmēr ir pirmajā zilbē. Ir trīs uzsvara intonācijas: stieptā, krītošā un lauztā.
    • Pirmā latviešu valodā iespiestā grāmata „Katoļu katķisms” tika izdota Viļņā 1585. gadā. Tā saglabājusies līdz pat šodienai.
    • 1644. gadā – pirmā gramatikas grāmata.
    • Pirmais latviešu nedēļas laikraksts „Latviešu Avīze” tika izdots Jelgavā no 1822. līdz 1915. gadam.
    • 1918. gadā – Latvijas Republika piešķir latviešu valodai valsts valodas statusu, 1944. gadā Latvijas okupācijas rezultātā valsts valodas statuss tiek zaudēts.
    • 1988. gadā tiek pieņemts lēmums par valsts valodas statusa atjaunošanu.
    • Pasaulē ir aptuveni 20 augstskolu, kurās ir akreditētas latviešu valodas studijas.
    • Visgarākais vārds latviešu valodā ir – pretpulksteņrādītājvirziens.

    LATVIEŠU ALFABĒTS

    Latviešu valodas alfabēts pamatā veidojies no latīņu alfabēta 16. gadsimtā, kad vācu mācītāji pēc vācu valodas principiem jeb izmantojot gotisko rakstu, iespieda pirmās grāmatas. Vairākus gadsimtus gotiskā un latīņu rakstība tiek lietota paralēli. Tikai 20. gadsimta otrā pusē latviešu alfabēts tiek iepazīts tāds, kāds tas ir mūsdienās. Latviešu alfabēts sastāv no 33 burtiem.

    CIK SAREŽĢĪTA IR LATVIEŠU VALODA?

    Mūsdienās aizvien vairāk cilvēku izvēlas mācīties latviešu valodu dažādu iemeslu dēļ. Kādam tā ir nepieciešamība darbā, cits izvēlas apgūt valodu pirms ceļojuma uz Latviju, cits vēlas iepriecināt ģimeni un draugus, kuru dzimtā valoda ir latviešu. Ir ļoti liela daļa cittautiešu, kurus apbur latviešu valodas daiļskanība, paralēli rosinot interesi ne tikai par valodu, bet arī kultūru, tradīcijām, valsti.

    Latviešu valodas gramatika ir viena no sarežģītākajām valodas gramatikām pasaulē. Valoda ir ļoti fleksīva, tajā ir daudz locījumu, grūtības sagādā arī garo patskaņu un mīksto līdzskaņu izruna. Ļoti grūti ir pierast veidot valodnieciskas konstrukcijas ar ģenitīvu, kuru citās valodās nepazīst.

    KAS UZRAUGA VALODAS LIETOJUMU PRESĒ?

    Latviešu valodas lietojumu presē, medijos uzrauga Valsts valodas centrs.

    CITAS BIEŽĀK LIETOTĀS VALODAS LATVIJĀ

    Latvijas iedzīvotāju vidū visizplatītākās valodas ir – latviešu, angļu un krievu valoda. Nelielai daļai iedzīvotāju dzimtā valoda ir baltkrievu, ukraiņu, poļu, lietuviešu, romu, igauņu, vācu.

    KUR UN CIK DAUDZ RUNĀ LATVIEŠU VALODĀ?

    Latviešu valodas izplatība šobrīd gandrīz sakrīt ar Latvijas valsts robežām. Iedzīvotāju skaits, kuriem tā ir dzimtā valoda, sasniedz aptuveni 1,5 miljonus. No tiem aptuveni 1,38 miljoni dzīvo Latvijā, pārējie izkaisīti pa visu pasauli – ASV, Kanādā, Zviedrijā, Krievijā, Austrālijā, Lielbritānijā, Vācijā, kā arī citviet.

    Latviešu valodu kā otro valodu lieto arī aptuveni pusmiljons citu tautību iedzīvotāju Latvijā.

    LATVIEŠU VALODA BIZNESĀ

    Latviešu valodai ir liela nozīme darījumu attiecībās Latvijā. Aptuveni 60% Latvijas iedzīvotājiem tā ir ikdienas saziņas valoda gan mājās, gan darba vietās. Ārpus Latvijas latviešu valodu kā darījumu valodu praktiski neizmanto.

    RISINĀJUMI, KURUS VISBIEŽĀK NODROŠINĀM NO/UZ LATVIEŠU VALODU:

    VALODU KOMBINĀCIJAS:

    latviešu–lietuviešu; lietuviešu–latviešu; igauņu–latviešu; latviešu–igauņu; angļu–latviešu; latviešu–angļu; krievu–latviešu; latviešu–krievu; poļu–latviešu; latviešu –poļu; ukraiņu–latviešu; latviešu–ukraiņu; čehu–latviešu; latviešu–čehu; vācu–latviešu; latviešu–vācu; spāņu–latviešu; latviešu–spāņu; franču–latviešu; latviešu–franču; itāļu–latviešu; latviešu–itāļu; dāņu–latviešu; latviešu–dāņu; zviedru–latviešu; latviešu–zviedru; norvēģu–latviešu; latviešu–norvēģu; somu–latviešu; latviešu–somu u. c.