Ķīniešu valodas mutiskie un rakstiskie tulkojumi

1

Meklējiet valodu risinājumus ķīniešu valodā? Sazinieties ar mums!

    (Pievienot dokumentu līdz 20 MB)

    Kvalitātes un konfidencialitātes garantija, ko apstiprina ISO sertifikāti

    Mūsu projektu vadītāji runā latviešu, krievu, angļu, vācu un poļu valodā

    99% klientu saņem cenas piedāvājumu mazāk nekā 15 minūtēs

    Vairāk nekā 3000 valodas speciālistu un dzimtās valodas runātāju

    Vairāk nekā 98% klientu mūs labprāt ieteiktu saviem draugiem un partneriem

    Mūsu birojā katru gadu tiek iztulkoti vairāk nekā 16 miljoni vārdu

    TULKOJUMI ĶĪNIEŠU VALODĀ

    CIK MAKSĀ TULKOJUMI ĶĪNIEŠU VALODĀ?

    Katram tulkojumam no/uz ķīniešu valodu cenu nosaka individuāli, tiek ņemtas vērā vairākas komponentes – tulkojamā materiāla apjoms, tulkojuma izpildes termiņi, teksta satura specifika, teksta atkārtošanās tulkojumā, grafiskā apstrāde, teksta formatēšana, koriģēšana, kā arī klienta papildus izvēlētie pakalpojumi (notariāls apliecinājums u.c. pakalpojumi).

    Ir pieejami arī mutiskie tulkojumi, kuru izmaksas nosaka ļoti individuāli.

    VAI IR PIEEJAMS TULKOJUMU CENRĀDIS?

    Protams, lai noskaidrotu precīzas tulkojuma izmaksas, gaidīsim jūsu tulkojamo materiālu mūsu e-pastā. Mūsu tulkošanas projektu vadītāji sazināsies ar jums un informēs par tulkojuma izmaksām pirms projekta uzsākšanas. Tulkojuma cena tiek noteikta saskaņā ar Skrivanek spēkā esošo cenrādi, pamatojoties uz vārdu skaitu avota tekstā, teksta dublēšanos tulkojumā un citiem parametriem. Mēs nodrošinām 100% konfidencialitāti un uzņemamies pilnu atbildību par teksta apstrādes procesu kvalitāti un katra projekta savlaicīgu īstenošanu neatkarīgi no tā apjoma vai sarežģītības pakāpes.

    INTERESANTI FAKTI PAR ĶĪNIEŠU VALODU

    Ķīniešu valoda ir kopējs nosaukums vairākām sinotibetiešu valodām. Šīs valodas ir dzimtās valodas apmēram 1,3 miljardiem cilvēku, galvenokārt Ķīnā. Lielākā no ķīniešu valodām pēc runājošo skaita ir mandarīnu valoda (aptuveni 873 miljoni runājošo). Nākamās lielākās valodas ir vu valoda (aptuveni 77,1 miljoni runājošo; šajā valodā ietilpst šanhajiešu dialekts), miņu valodas (aptuveni 65,6 miljoni runājošo), jue valoda (aptuveni 54,8 miljoni runājošo; šajā valodā ietilpst arī kantoniešu dialekts), sjanu valoda (aptuveni 35 miljoni runājošo), haku valoda (aptuveni 29,9 miljoni runājošo) un gaņu valoda (aptuveni 20,6 miljoni runājošo).

    Ķīniešu valoda tiek uzskatīta par vienu no senākajām valodām pasaulē, jo tai ir vismaz 6000 gadu ilga vēsture. Ķīniešu valodas pirmsākumi meklējami slaveno Orākula kaulu (seno rūnu) atklāšanā, kas ir uzskatāmi par senākajiem ķīniešu rakstības paraugiem. Šie kauli ir datēti no Shang dinastijas laika (1766.−1122. p.m.ē.).

    Ķīniešu valodā nav vienskaitļa un daudzskaitļa formas, sieviešu un vīriešu dzimtes, kā arī neeksistē darbības vārdu konjugācijas. Ķīniešu valodā arī nav vārda “jā” formas, lai izteiktu piekrišanu, ķīnieši atkārto jautājumā izskanēto lietvārdu vai īpašības vārdu. Piemēram, “Vai Jūs varat man palīdzēt?”– “Varu”; “Vai tas ir skaidrs?” – “Skaidrs”.

    Ķīniešu valoda, kas atgādina hieroglifus Senajā Ēģiptē, ir vienīgā saglabājusies piktogrammu valoda. Ķīniešu valoda tika izstrādāta, izmantojot attēlus. Daudzas (ne visas) ķīniešu rakstzīmes, kuras mēs lietojam mūsdienās, tēlaini atveido vārdu, kuru apzīmē. Tā, piemēram, vārda kalns “shan, 山” trīs vertikālās līnijas apzīmē kalnu grēdas trīs virsotnes.

    Lai gan lielākajai daļai no mums eiropiešiem ir grūti atpazīt rokrakstu uz ārstu izrakstītām receptēm, ķīnieši cīnās ar rokrakstu gandrīz katrā situācijā. Tas ir saistīts ar rakstīšanas stilu atšķirībām starp drukāto tekstu un ar roku rakstītām rakstzīmēm.

    Ķīniešu valoda tradicionāli tiek rakstīta kolonnās no augšas uz leju un no labās puses uz kreiso. Tādējādi izvairīties no tintes izsmērēšanas pa papīru ir liels izaicinājums labročiem!

    ĶĪNIEŠU ALFABĒTS

    Ķīniešu rakstība ir unikāla rakstības sistēma un tradīcija, kas ir senākā Austrumāzijā un ir būtiski ietekmējusi rakstības kultūru visā reģionā. Tās rakstzīmes neatveido ne mutiskās valodas skaņas, nedz vārdu morfoloģiju, bet veidojas pēc autonomiem uzbūves principiem.

    Ķīniešu valoda ir kopējs nosaukums vairākām sinotibetiešu valodām. Ar “ķīniešu valodu” faktiski apzīmē vairākas valodas, kurām ir kopīga/līdzīga ortogrāfija, bet mutvārdos tās bieži vien ir savstarpēji nesaprotamas. Pastāv divas ortogrāfijas grupas: vienkāršotā (modernā) ortogrāfija, kuru izmanto Ķīnā un Singapūrā, un tradicionālā ortogrāfija, kuru izmanto Taivānā, Honkongā, Makau un Malaizijā. Atkarībā no tā, kuras grupas sistēma tiek izmantota, vārds var būt rakstīts dažādi, bet izruna un nozīme vārdam ir tāda pati.

    Ķīniešu rakstības pamatā nav alfabēts, bet apjomīgs, vēsturiski daudzslāņains rakstu zīmju jeb ķīnzīmju (hieroglifu) kopums. Ķīniešu valodā ir vairāk nekā 50 000 zīmju, no kurām normālai saziņai nepieciešamas ne vairāk kā 5 000 zīmes. Hieroglifs var apzīmēt gan veselu vārdu, gan daļu no tā. Parasti vārds sastāv no 2 vai 3 hieroglifiem. Hieroglifi visā Ķīnā ir vienādi, tomēr reģionos to izruna atšķiras.

    Ķīniešu rakstība ir tik sarežģīta un daudzveidīga, ka pašiem ķīniešiem tā ar laiku ir kļuvusi pārāk neskaidra. 20. gs. pirmajā pusē modernie ķīnieši reformatori skeptiski raudzījās uz vairāku tūkstošgadu garo rakstības tradīciju un īstenoja rakstības reformu ‒ ķīnzīmju vienkāršošanas projektu, kā rezultātā apstiprināja apmēram 2000 vienkāršotās ķīnzīmes. Tā šobrīd no 5000‒6000 ķīnzīmju, kas veido akadēmiski labi izglītota cilvēka rakstisko vārdu krājumu, apmēram 2000 ir palikušas vienkāršotas.

    Ķīniešu rakstības pamatdaļas, ķīnzīmes, ir civilizācijas vēsturē unikāla parādība, kas ārpus Ķīnas ietekmēja ne tikai Austrumāzijas kultūrvēsturi un intelektuālās tradīcijas, bet ir nozīmīgas arī modernajā un mūsdienu Rietumu pasaules kultūras telpā. Piemēram, amerikāņu avangvardista Ezra Paunda (Ezra Weston Loomis Pound) 20. gs. 30. gados izdotā un izplatītā Austrumāzijas mākslas teorētiķa Ernesta Fenolosa (Ernest Francisco Fenollosa) eseja “Ķīniešu rakstzīme kā dzejas līdzeklis” (The Chinese Written Character as a Medium of Poetry) ietekmē anglofonu un rietumu dzejas stilus un teoriju līdz pat mūsdienām. Ķīniešu rakstība sen vairs nesastāv no “svētām rakstzīmēm” (hieroglifiem), bet tādām, kuru grafiskais spektrs sākas no vienkāršās līnijas (ķīnzīme 一 “viens”) un turpina līdz tādai kompleksitātei, kuru pieņemt var tikai kultūra, kas rakstībai piešķir nozīmi, kura krietni pārsniedz komunikācijas vajadzības.

    Līdz ar to ķīnzīmes un ķīniešu rakstība ir visā Austrumāzijas reģionā sastopamas ne tikai kā vēsturisku kultūras slāņu liecības, bet kā laikmetīgās rakstiskās un vizuālās kultūras sastāvdaļas gan analogās, gan digitālās vidēs.

    Var rasties jautājums, kā cilvēki Ķīnā raksta ķīnzīmes uz tastatūras? Bet nē, tam nav nepieciešama īpaša, milzīga tastatūra ar tūkstošiem taustiņu. Pateicoties Pinyin — populārākai mandarīnu valodas alfabēta transkripcijai — ķīniešu valodā var rakstīt uz parastās tastatūras, jo transkripcijas programmatūra parāda garu sarakstu ar katrai zilbei atbilstošām ķīnzīmēm.

    ĶĪNIEŠU KALIGRĀFIJA

    Mūsdienu laikmetā, kad rakstīšana ar roku pamazām kļūst arvien retāka, par ekskluzīvu prasmi var uzskatīt prasmi rakstīt kaligrāfiski – tas ir skaisti.

    Kaligrāfija prasa no rakstītāja koncentrēšanos, precizitāti, pacietību, pilnīgu rokas un galvas saskaņu – tās ir attīstāmas, daudzās profesijās nepieciešamas prasmes. Kaligrāfija tiek uzskatīta arī par stresa līdzsvarošanas paņēmienu, kurš turklāt dod arī praktisku rezultātu – skaistu rokrakstu.

    Ķīniešu kaligrāfija − ķīniešu rakstiskā forma, kas apvieno valodas (daudzas savstarpēji nesaprotamas), kurās runā Ķīnā. Kaligrāfija tiek uzskatīta par visaugstāko vizuālās mākslas standartu Ķīnā, pēc kura tiek vērtēta ķīniešu glezniecība. Patiešām, abas mākslas ir cieši saistītas. Tehniski ķīniešu kaligrāfijā nav noslēpumu. Ķīniešu kaligrāfijas rīku ir maz – tintes nūjiņa, tintes akmens, birste un papīrs (daži dod priekšroku zīdam). Kaligrāfam, izmantojot tehnisko iemaņu un iztēles kombināciju, jānodrošina zīmēm interesantas formas un jāveido no tām skaistas struktūras bez retušēšanas vai ēnošanas, un, pats galvenais, ar labi līdzsvarotām atstarpēm starp zīmēm. Šim līdzsvaram un iemaņām nepieciešama daudzu gadu prakse un apmācība.

    Kaligrāfijai ir liela nozīme Ķīnā, kur tai ir patstāvīgs tēlotāja mākslas žanra statuss. Tā tiek vērtēta pat augstāk nekā glezniecība. Šajā mākslā galvenokārt tiek rakstītas ķīniešu rakstzīmes. Ķīniešu kaligrāfijas tradīcijas ir senas un smalki izstrādātas līdz vismazākajām niansēm, tās uzplaukums bija Dzjiņu dinastijas laikā un turpina pilnveidoties arī mūsdienās. Kaligrāfija bija jāapgūst ikvienam izglītotam ķīnietim. Balstoties uz ķīniešu kaligrāfiju, ir izveidojušās arī japāņu, korejiešu, vjetnamiešu kaligrāfijas. Kaligrāfija tiek uzskatīta par vienu no četrām seno ķīniešu literātu pieprasītākajām prasmēm un hobijiem, līdzās stīgu mūzikas instrumentu spēlēšanai, galda spēlei “Go” un gleznošanai. Šajā tradīcijā ir dažas vispārīgas dažādu kaligrāfijas stilu standartizācijas. Skaisti par ķīniešu kaligrāfiju ir pateicis slavens zinātnieks un profesors Maikls Stenlijs-Beikers: “Kaligrāfija ir dzīvība, ko piedzīvo kustībā esošā enerģija, kas tiek reģistrēta kā pēdas uz zīda vai papīra, un tās galvenās sastāvdaļas ir laiks un ritms, mainot telpu”.

    Ķīniešu kaligrāfijas, tāpat kā visas Ķīnas mākslas, galvenais iedvesmas avots ir daba. Parasti katrs otas triepiens, katra līnija, pat katrs punkts, norāda uz dabas objekta formu. Tā kā katrs dzīvā koka zars ir dzīvs, tāpat katram sīkam kaligrāfijas gabaliņam ir dzīvas būtnes enerģija. Ķīniešu kaligrāfi neatzīst ne mazākās formas un struktūras variācijas. Gatavs smalkas kaligrāfijas darbs nav parasto formu simetrisks izkārtojums, bet drīzāk kaut kas līdzīgs prasmīgi sakomponētas dejas – impulsa, mirkļa stāvokļa un aktīvo spēku mijiedarbībai, kas apvienojas, veidojot līdzsvarotu kopumu.

    Ķīniešu valodas tulkojumi
    Kvalitatīvi tulkojumi ķīniešu valodā

    KUR UN CIK DAUDZ RUNĀ ĶĪNIEŠU VALODĀ?

    Visi zina, ka Ķīna ir viena no visvairāk apdzīvotām valstīm pasaulē. Līdz ar to nav brīnums, ka ķīniešu valoda ir arī visvairāk runātā pasaules valoda. Tā ir dzimtā valoda apmēram 1,3 miljardiem cilvēku.

    Ķīniešu valodā ir ļoti daudz dialektu, taču kontinentā lielākoties ķīnieši runā „putonghua” jeb mandarīnu dialektā, kas ir pasludināts par Ķīnas oficiālo valsts valodu. Mandarīnu valoda ir pasaules visplašāk lietotā valoda pēc runātāju skaita ar vairāk nekā 873 miljoniem runātāju.

    Ķīniešu valoda ir oficiālā valsts valoda ne tikai Ķīnā, bet arī Taivānā un Singapūrā. Šo valodu lieto arī Filipīnās, Malaizijā, Indonēzijā, Taizemē, Vjetnamā, Kambodžā, Dienvidkorejā, Korejas TDR, Mongolijā, Krievijā un ASV. Tā, piemēram, Krievijā dzīvo vairāk nekā 500 000 ķīniešu valodas dzimto runātāju, bet ASV šajā valodā runā vairāk nekā 2 miljoni cilvēku.

    CIK SAREŽĢĪTA IR ĶĪNIEŠU VALODA?

    Ķīniešu valoda tiek uzskatīta par vienu no visgrūtāk apgūstamajām valodām pasaulē. Lielākā daļa cilvēku, kas neko daudz nezina par mandarīnu ķīniešu valodu, ir dzirdējuši nostāstus par to, cik tas ir grūti, un ikviens, kurš jebkad ir spēris kāju ķīniešu restorānā jebkur pasaulē, var pastāstīt par dīvainajiem un pārsteidzošajiem trokšņiem, kādos runā apkalpojošais personāls.

    Ķīniešu valoda skaitās viena no sarežģītākajām valodām pasaulē, jo tajā ir vairāki tūkstoši rakstzīmju un 4 izrunas intonācijas jeb toņi, kas nozīmē, ka veids, kā jūs sakāt vārdu, var piešķirt tam četras dažādas nozīmes! Tieši šī tonalitāte — šī izruna — rada vislielākās problēmas gandrīz visiem valodas iesācējiem un padara ķīniešu valodu par grūti apgūstamu valodu.

    Turklāt, pateicoties unikālajai skaņas sistēmai, ķīniešu valoda ir piepildīta ar līdzīgi skanošiem vārdiem. Tas apgrūtina vārdu un skaņu kombinācijas atšķiršanu tiem, kam šī nav dzimtā valoda.

    Šo valodu ļoti īpatnēju padara arī atšķirīga rakstīšanas sistēma, gan atšķirīga gramatika un pat atšķirīga izruna.

    Ķīniešu valoda ir tik sarežģīta, jo tā ir attīstījusies tūkstošiem gadu, vienlaikus saglabājot savu kultūras identitāti. Tikai kopš 1950. un 1960. gadiem parādījās vienkāršotas rakstu zīmes, tādējādi veicinot lasītprasmi. Tam ir divi galvenie iemesli: milzīgais rakstzīmju skaits, kas jāiemācās, lai varētu lasīt pat vienkāršā pamata līmenī, un fakts, ka katras zilbes nozīmi var mainīt, izrunājot to ar citu toni. Ir vairāk nekā 80 000 ķīniešu rakstzīmju, taču lielākā daļa no tām mūsdienās tiek izmantotas reti. Lai mūsdienās lasītu un rakstītu pamata ķīniešu valodu, ir nepieciešams zināt dažus tūkstošus zīmju.

    Saskaņā ar Ķīnas Ārlietu dienesta institūta datiem, minimālo ķīniešu valodas prasmju sasniegšanai ir nepieciešamas 88 nedēļas (jeb 2200 stundas) mācību klasē, no kurām viss otrais gads tiek pavadīts Ķīnā, integrējoties sabiedrībā un ikdienā lietojot valodu.

    Taču, neskatoties uz to, ķīniešu valodas apguvēju skaits pasaulē arvien pieaug. Ja 1991. gadā ķīniešu valodu pasaulē izvēlējās apgūt tikai 2000 cilvēku, tad mūsdienās, apzinoties Ķīnas milzīgo ietekmi uz pasaules ekonomiku un politiku, to skaits pārsniedz jau 30 miljonus.

    ĶĪNIEŠU VALODAS TULKS UN TULKOTĀJS

    Mūsu tulkošanas birojs Skrivanek nodarbojas gan ar tipveida dokumentu rakstiskajiem un mutiskajiem tulkojumiem, atrodot jebkuru risinājumu klientu vajadzībām. Veicam regulārus un arī zvērinātus tulkojumus. Nodrošinām arī tekstu ķīniešu valodā korektūru un stilistisko uzlabošanu, ja nepieciešams, tiek veikta redaktūra un terminoloģijas pārbaude.

    Biznesa klientiem visbiežāk veicam šādus tulkojumus no/uz ķīniešu valodu – e-komercijas satura un mājaslapu tulkojumus, reklāmas saukļu un mārketinga tekstu tulkojumus, produktu etiķešu tulkojumus atbilstoši ES standartiem, mutiskos tulkojumus biznesa sarunās. Fiziskām personām veicam personu apliecinošo dokumentu, laulību apliecību, bērnu dzimšanas apliecību, izglītības dokumentu, pases, medicīnisko dokumentu u. c. tulkojumus.

    ĶĪNIEŠU VALODA BIZNESĀ

    Ķīniešu valodas ietekme nepārtraukti pieaugusi visā pasaulē. Ķīnas plaukstošās ekonomikas dēļ ķīniešu valoda var kļūt par globālu valodu, līdzīgi kā angļu valoda. Šī ideja nešķiet gluži tāla, jo ķīniešu valodas izglītība jau ir iekļauta valsts izglītības sistēmā vairāk nekā 70 valstīs, un pieprasījums pēc ķīniešu valodas zināšanām pieaug, īpaši Dienvidaustrumāzijā un Āfrikā.

    Ar ķīniešu valodas prasmēm cilvēki varēs orientēties plašajā ķīniešu valodas zinātāju un runātāju sabiedrībā, lai satiktu jaunus biznesa partnerus un klientus.

    Tas attiecas ne tikai uz valodu, bet arī uz kultūru. Valoda dos iespēju sazināties ar ķīniešu valodas runātājiem dabiskākā vidē un izveidot sirsnīgas attiecības, kas var novest pie turpmākiem biznesa priekšlikumiem un sadarbības.

    Protams, tas būs arī apliecinājums par savu nopietnību un cieņu pret savu biznesu, norādot savu apņemšanos iemācīties sazināties ar potenciālajiem biznesa partneriem viņu dzimtajā valodā.

    LATVIJAS UN ĶĪNAS SADARBĪBA

    Latvijai un Ķīnai ir jau 30 gadu ilgas, stabilas un dinamiskas diplomātiskās attiecības. Ķīnas Tautas Republika bija viena no pirmajām valstīm, kas 1991. gadā atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu. Kā arī, pateicoties Ķīnas Tautas Republikas balsojumam Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomē, visas Baltijas valstis 1991. gadā tika uzņemtas ANO. Kopš tā laika ir nepārtraukti attīstījušās valstu divpusējās attiecības, kā arī padziļinājusies apmaiņa un sadarbība dažādās jomās.

    30 gadu laikā abu valstu cilvēku un kultūru apmaiņa ir nepārtraukti bagātinājusies. Dažādi Ķīnas un Latvijas kultūras, sporta un mākslas kolektīvi viesojās viens otra valstī, kur guva plašu atzinību.

    Latvijā veiksmīgi tikuši aizvadīti dažādi pasākumi, tai skaitā “Līksmie Pavasara svētki” un “Ķīnas filmu festivāls”.

    Katru gadu apmaiņas studenti no Ķīnas un Latvijas ierodas viens otra valstī, lai apgūtu valodu, veicinot Ķīnas un Latvijas sadraudzību.

    Ķīnas nacionālā bobsleja komanda daudzkārt ieradusies uz treniņiem Latvijā, un daudzi Latvijas eksperti pievienojušies Pekinas ziemas olimpisko spēļu sagatavošanas komandai, sniedzot ieguldījumu Pekinas ziemas olimpisko spēļu rīkošanā.

    Ķīnas iedzīvotāju interese par Latviju arvien pieaug. Statistikas dati liecina, ka 2019. gadā Latvijā bija tikai 816 imigranti no Ķīnas, taču eksperti lēš, ka tuvākajos gados šis skaits var ievērojami palielināties.

    To var sekmēt nesen pieņemtās izmaiņas Imigrācijas likumā, kas ārvalstu rezidentiem deva iespēju saņemt uzturēšanās atļauju Latvijā, citu starpā iegādājoties nekustamo īpašumu. Ķīnā jebkurš nekustāmais īpašums īpašniekam pieder tikai 70 gadus, bet zemes īpašuma tiesību Ķīnā nav vispār.

    Otrs aspekts, kas piesaista ķīniešus ir tas, ka Latvija paver iespēju ceļot un strādāt Šengenas zonā.

    Un vēl viena interesanta tendence: ķīnieši pie mums Latvijā meklē speciālistus, kurus angažē darbam savos uzņēmumos, jo mūsu cilvēki zina valodas, ir kompetenti, taču nav tik dārgi kā rietumnieki un nav arī augstprātīgi attiecībā pret ķīniešiem.

    Jebkuram ceļotājam, uzņēmējam vai cilvēkam, kurš nolēmis pārcelties uz dzīvi Ķīnā, būtu interesanti izlasīt Madaras Rožkalnes ceļojumu aprakstu grāmatu/dienasgrāmatu “Ting, bu dong”, kurā aprakstīta vairāku gadu pieredze, ikdiena dzīvojot Ķīnā.

    LATVIJĀ ĶĪNIEŠU VALODU VAR APGŪT

    LU Konfūcija institūtā

    LU Konfūcija institūts tika nodibināts 2011. gada 4. novembrī un ir vienīgā Ķīnas Tautas Republikas pilnvarotā ķīniešu valodas un Ķīnas pētniecības iestāde Latvijā. Tā ir bezpeļņas izglītības organizācija, kuras dibināšanā dalību ņēmusi Latvijas Universitāte un Dienvidķīnas Pedagoģiskā Universitāte pēc Konfūcija institūtu Galvenās pārvaldes Haņbaņ (Hanban) iniciatīvas.

    RSU Ķīnas studiju centrā

    RSU Ķīnas studiju centrs dibināts 2005. gadā ar mērķi nodrošināt Ķīnas un plašāka Austrumāzijas reģiona izpēti, piedāvāt akreditētu ķīniešu valodas apmācību un veicināt RSU akadēmisko un pedagoģisko izcilību starptautiskā kontekstā.

    LU Humanitāro zinātņu fakultātē

    Daudzas valodu skolas arī piedāvā apgūt ķīniešu valodu sarunvalodas līmenī, jo pat zināt dažas frāzes ķīniešu valodā, būtu ļoti lietderīgi, ceļojot uz Ķīnu.

    RISINĀJUMI, KURUS VISBIEŽĀK NODROŠINĀM ĶĪNIEŠU VALODĀ:

    ĶĪNIEŠU VALODAS KOMBINĀCIJAS:

    ķīniešu–latviešu; latviešu–ķīniešu; ķīniešu–lietuviešu; lietuviešu–ķīniešu; igauņu–ķīniešu; ķīniešu–igauņu; angļu–ķīniešu; ķīniešu–angļu; krievu–ķīniešu; ķīniešu–krievu; poļu–ķīniešu; ķīniešu–poļu; ukraiņu–ķīniešu; ķīniešu–ukraiņu; čehu–ķīniešu; ķīniešu–čehu; vācu–ķīniešu; ķīniešu–vācu; spāņu–ķīniešu; ķīniešu–spāņu; franču–ķīniešu; ķīniešu–franču; itāļu–ķīniešu; ķīniešu–itāļu; dāņu–ķīniešu; ķīniešu–dāņu; zviedru–ķīniešu; ķīniešu–zviedru; norvēģu–ķīniešu; ķīniešu–norvēģu; somu–ķīniešu; ķīniešu–somu u. c.