Lielākā daļa valodnieku korejiešu valodu klasificē kā izolētu valodu, proti, tā nav piederīga nevienai valodu saimei.

Oficiāli Korejā tiek lietotas divas standarta korejiešu valodas – tā dēvētais Seulas dialekts Dienvidkorejā un Phjonjangas dialekts Ziemeļkorejā. Šos abus dialektus pārvalda un regulē katras valsts nacionālā valodas politika. Jāteic, ka korejiešu valoda ir salīdzinoši viendabīga, un pārējie korejiešu valodas dialekti no dažādiem reģioniem parasti lielā mērā ir savstarpēji saprotami. Vēl korejiešu valodas dialektus mēdz iedalīt pēc reģioniem: centrālais dialekts, ziemeļrietumu dialekts, ziemeļaustrumu dialekts, dienvidrietumu dialekts, dienvidaustrumu dialekta un Džedžu salas dialekts. Galvenā visu šo dialektu īpatnība ir to specifiskā intonācija.

Ir daudzas teorijas, kas mēģina izskaidrot korejiešu valodas izcelsmi. Visbiežāk korejiešu valodu saista ar altajiešu valodu saimi, kurā ietilpst turku, mongoļu un tungusu valoda. Lai gan šī piederība nav līdz galam pierādīta, lielākā daļa korejiešu valodnieku to atzīst, un šo piederību par iespējamu uzskata arī Rietumu valodnieki. Otra puse valodnieku korejiešu valodu saista ar Indijas dienvidu dravīdu valodām vai austronēziešu valodām.

Valodniekiem ļoti patīk korejiešu valoda. Viņi to raksturo kā vispilnīgāk izstrādāto fonētisko sistēmu, ļoti saskaņotu ar alfabētu.

Lasīt un rakstīt korejiešu valodā var iemācīties vienas dienas laikā, tikai neko nesapratīsiet.

Korejiešu valodā ir divas skaitīšanas sistēmas – skaitļiem līdz 99, objektu skaitīšanai, laika, attāluma, datuma, vecuma skaitļu rakstībai izmanto korejiešu valodu, pārējiem skaitļiem ķīniešu valodu.

Darbības vārds korejiešu valodā vienmēr tiek lietots teikuma beigās.

Korejiešu valodas piederības noteikšanu sarežģī ilgā saskarsmes vēsture ar japāņu un ķīniešu valodām. Nav pārsteidzoši, ka korejiešu valodai ir kopīgas noteiktas valodas iezīmes ar katru no šīm valodām.

Korejiešu alfabētu izveidoja pats karalis. Sākotnēji korejiešu valodas pierakstam tika izmantota ķīniešu rakstība, kas bija ļoti sarežģīta. Lai veicinātu iedzīvotāju rakstīt un lasītprasmi, un lai rastu iespēju ar saviem pavalstniekiem sazināties, karalis Sedžongs Lielais deva rīkojumu veidot jaunu rakstības sistēmu.

Korejieši tik ļoti mīl savu alfabētu, ka gan Ziemeļkoreja, gan Dienvidkoreja to godina ar valsts svētkiem.

Mūsdienu korejiešu valoda joprojām atspoguļo Ķīnas gadsimtiem ilgo ietekmi uz to. Apmēram puse korejiešu vārdu krājuma sastāv no vārdiem, kas atvasināti no ķīniešu valodas. Mūsdienās dienvidkorejieši parasti izmanto hibrīda rakstīšanas sistēmu, kurā vārdi, kas atvasināti no ķīniešu valodas, tiek rakstīti ar ķīniešu rakstzīmēm, bet korejiešu vārdi tiek rakstīti hangilā. Ziemeļkorejieši pilnībā izslēdza ķīniešu rakstzīmes un pat ķīniešu vārdus raksta, izmantojot korejiešu alfabētu. Neskatoties uz lielo aizguvumu

skaitu, korejiešu valoda pilnībā atšķiras no ķīniešu valodas gan skanējuma, gan teikuma uzbūves ziņā.

Pētnieki lēš, ka finansiālais valdības atbalsts kultūrai ir 20 un pat 30 reižu lielākas nekā tas ir citās valstīs.

Ar korejiešu popkultūru saistās kāda leģendāra anekdote par Dienvidkorejas prezidenta Kim Young Sam milzu izbrīnu, kad 1994. gadā viņš izlasījis, ka ienākumi no Stīvena Spīlberga kinofilmas „Juras laikmeta parks” ir līdzvērtīgi ienākumiem, kas gūti no Hyundai eksporta.

Seula korejiešu valodā nozīmē galvaspilsēta.

Gandrīz pusi no visiem korejiešu vīriešiem sauc par Lī, Parku vai Kimu.

Vārdus, kas korejiešu valodā ir aizgūti no angļu valodas, sauc par konglišu.