Albāņu valodas mutiskie un rakstiskie tulkojumi

1

Meklējiet valodu risinājumus albāņu valodā? Sazinieties ar mums!

Kvalitātes un konfidencialitātes garantija, ko apstiprina ISO sertifikāti

Mūsu projektu vadītāji runā latviešu, krievu, angļu, vācu un poļu valodā

99% klientu saņem cenas piedāvājumu mazāk nekā 15 minūtēs

Vairāk nekā 3000 valodas speciālistu un dzimtās valodas runātāju

Vairāk nekā 98% klientu mūs labprāt ieteiktu saviem draugiem un partneriem

Mūsu birojā katru gadu tiek iztulkoti vairāk nekā 16 miljoni vārdu

TULKOJUMI ALBĀŅU VALODĀ

CIK MAKSĀ TULKOJUMI ALBĀŅU VALODĀ?

Tulkojumu cena no un uz albāņu valodu tiek aprēķināta katram pasūtījumam individuāli. Cenas aprēķinā vērā tiek ņemti tieši jūsu pasūtījumam raksturīgi parametri, piemēram, secīgo mutisko un sinhrono tulkojumu cenu veido pakalpojuma sniegšanas laiks, pasākuma norises vieta, ceļošanas izdevumi, dienas nauda, sinhronajā tulkošanā papildus tiek rēķināti izdevumi par tehnisko nodrošinājumu atkarībā no pasākuma dalībnieku skaita utt. Rakstisko tulkojumu albāņu valodā cenu veido tulkojamā materiāla apjoms un lasāmība, tulkojuma izpildes termiņi, terminoloģijas sarežģītība, atkārtojumi tekstā, attēlu un grafiku sarežģītība un formatēšana, koriģēšana, kā arī citi klienta papildus izvēlētie pakalpojumi.

VAI IR PIEEJAMS TULKOJUMU CENRĀDIS?

Protams, gan rakstisko, gan mutisko (sinhrono un secīgo) tulkojumu, lokalizācijas un adaptācijas pakalpojumu cenrādis no un uz albāņu valodu ir neatņemama mūsu sadarbības līguma ar klientiem daļa. Skrivanek tulkošanas projektu vadītāji sagatavo sīku informāciju par tulkojuma cenu pirms katra tulkošanas projekta uzsākšanas. Cenas piedāvājums tiek sagatavots 30 minūšu laikā. Rakstiskajiem darbiem, nosakot cenu, tiek ņemts vērā vārdu skaits avota tekstā, atkārtojumi tajā, grafisko elementu sarežģītība un citi parametri. Lai jūs saņemtu cenas piedāvājumu, gaidīsim tulkojamo materiālu e-pastā.

INTERESANTI FAKTI PAR ALBĀŅU VALODU UN ALBĀNIJU

Dzīve Albānijā nemaz nelīdzinās ierastajam eiropiešu dzīves ritmam, kad visi kaut kur steidzas un mūžīgi ir aizņemti – albāņi dzīvo lēni, mierīgi un neuztraucas par mazāk būtiskiem dzīves sīkumiem. Šī ir valsts, kurā valda vienkāršība un savi noteikumi, kā padarīt dzīvi sev tīkamu. Albānija neseko nekādiem noteiktiem principiem – cauri gadsimtiem viņi dzīvo un nesūdzas par neko. Albānija ar savu seno un sarežģīto vēsturi, ar neskarto dabu-klinšainajām nogāzēm, tirkīza zilo jūru, ezeriem, upēm un mežiem ir viena no skaistākajām valstīm Eiropā. Vietējo iedzīvotāju viesmīlība, sirsnība veido šīs valsts dienvidniecisko šarmu. Gados vecākie albāņi ir tik neiedomājami lepni par savu valsti un tās senajām tradīcijām, ka pat ikdienā mēdz staigāt tautas tērpos. Albāņu valoda ir unikāla – līdzīgu tai neatrast nevienā citā valstī, jo šeit nedzirdēsiet līdzīgus vārdus kā citās valodās. Šī ir lielu kontrastu zeme, kur vienkāršais mijas ar smalko, garīgo un noslēpumaino.

  • Albāņu valoda ir izolēta indoeiropiešu saimes valoda un par tās vietu indoeiropiešu valodu saimē ir bijušas daudz diskusiju. Albāņu un viņu valodas izcelsme ir ļoti neskaidra. Vieni valodas pētnieki norāda, ka tā radusies no ilīriešu valodas, no vienas no vissenākajām Balkānu pussalas valodām. Tomēr daudzi pētījumi liecina, ka ilīriešu valodai ir daudz kopīgu iezīmju ar romāņu un ķeltu valodām, bet albāņu valoda fonētiski un morfoloģiski ir tuvāka slāvu, indoirāņu un armēņu valodai. Tiek pieļauta arī varbūtība, ka albāņu valoda ir cēlusies no dākiešu valodas vai pat trāķiešu valodām.
  • Lielu iespaidu uz albāņu valodu ir atstājis Romas impērijas laiks 2.– 4. gs. p.m.ē., kā arī slāvu kolonizācija no 6. līdz 7. gadsimtam, Bizantijas ietekme un daļas etniskās teritorijas iekļaušana bulgāru un serbu pārvaldītajās teritorijās, kā arī cīņa par valdošo konfliktu konfrontāciju starp katoļu un pareizticīgo baznīcām.
  • Albāņu valoda ir oficiālā valoda Albānijā, Kosovā un ir viena no valsts valodām Ziemeļmaķedonijā un Melnkalnē.
  • Albāņu valodai ir 2 dialekti – gegu dialekts, ko runā Albānijas ziemeļos un Kosovā, tosku dialekts – Albānijas dienvidu reģionā, kuri galvenokārt atšķiras tikai fonētiski, bet dialektu lietotāji viens otru saprot bez grūtībām. Albāņu literārā valoda 80% ir balstīta uz tosku dialektu. Kopš viduslaikiem Itālijas dienvidos dzīvojošie albāņi runā arberiešu valodā, arvanitiku valodā Grieķijā.
  • Albāņu valodas oficiālais regulators ir Albānijas Zinātņu akadēmijas Sociālo zinātņu nodaļa.
  • Māte Terēze ir vienīgā albāniete, kas jebkad ir saņēmusi Nobela prēmiju.
  • Laika posmā no 1941. līdz 1992. gadam jebkura reliģija Albānijā bija aizliegta, kamēr tajā valdīja komunistiskais režīms. Tādējādi Albānija kļuva par pirmo ateistisko valsti uz planētas.
  • Albānijā nav neviena Mcdonald’s restorāna, tomēr ir līdzīga ātrās ēdināšanas ķēde ar nosaukumu Kolonat.
  • Katru vakaru Albānijas ciemos un pilsētās var novērot interesantu nodarbi, tiek slēgta satiksme un visi iedzīvotāji dodas pastaigās, lai izstaigātu vakariņu laikā uzņemtās kalorijas. Šo vakara pastaigu pat dēvē īpašā vārdā – xhiro.
  • Albāņi savu valsti nesauc par Albāniju, bet gan par Shqipëria (Ērgļu zeme).
  • Viens no pārsteidzošākajiem faktiem par Albāniju ir tas, ka tās iedzīvotāju skaits ir 3 miljoni, bet vismaz 7 miljoni albāņu dzīvo ārpus valsts robežām. Galvenais iemesls emigrācijai, kas sākās 90. gadu sākumā, bija milzīgais bezdarbs Albānijā.
  • Līdz 1991. gadam Albānijā bija tikai 3000 automobiļu uz 3 miljoniem iedzīvotāju. Komunistiskā režīma laikā automašīna drīkstēja būt tikai partijas biedriem.
  • 1995. gadā Albānijas valdība ieviesa luksoforu nodokli, bet Škodras pilsētā autovadītāji atteicās to maksāt, jo uzskatīja šo nodokli par absurdu. Iemesls – Škodras pilsētā nav neviena luksofora!
  • Albāņu starpā kopš 15. gadsimta pastāv goda kodekss – Besa. Tas nozīmē solījuma turēšanu. Besa ir viens no svarīgākajiem faktiem, kas stāsta par Albānijas iedzīvotāju kultūru.
  • Albāņi ir neizsakāmi māņticīgi – ik uz soļa viņi saskata kādu zīmi, kas brīdina viņus par nākotnes notikumiem.
  • Ja vīrietim sanāks apmeklēt frizieri Albānijā, tad pēc matu nogriešanas nav jābrīnās, ka saņemsiet pļauku pa pakausi. Albāņiem tas ir tikai draudzīgs žests, kas ir kā labas veselības vēlējums.

ALBĀŅU VALODAS ALFABĒTS

No senākajiem zināmajiem rakstiem no 14. gadsimta albāņu valoda ir rakstīta, izmantojot daudz dažādu alfabētu. Agrākie rakstītie albāņu teksti nāk no Ghegas apgabala, kuru pamatā ir itāļu vai grieķu valoda. Sākotnēji Toskas dialekts tika rakstīts grieķu alfabētā un Ghegas dialekts tika rakstīts latīņu rakstībā. Abi dialekti tika rakstīti arī Osmaņu impērijas turku-arābu rakstības versijā, kirilicā un dažos vietējos alfabētos. Rakstnieki no Ziemeļalbānijas katoļu baznīcas ietekmē izmantoja latīņu burtus, tie, kuri dzīvoja Albānijas dienvidos un bija grieķu pareizticīgo baznīcai piederīgi, izmantoja grieķu burtus, bet pārējie rakstīt pratēji Albānijā islāma ietekmē izmantoja arābu burtus. Pirmie mēģinājumi izveidot oriģinālu albāņu alfabētu bija laika posmā no 1750.–1850. gadam. Šie simts gadi Albānijā bija pārsteidzošas ortogrāfiskās daudzveidības laikmets. Šajā periodā albāņu valoda tika rakstīta vismaz desmit dažādos alfabētos, kas noteikti ir Eiropas valodu rekords. Mūsdienu albāņu alfabēts ir latīņu alfabēts, kas sastāv no 36 burtiem (7 patskaņiem un 29 līdzskaņiem). Tas ir viens no diviem variantiem, kas apstiprināts Monastiras kongresā, ko 1908. gada novembrī sarīkoja albāņu intelektuāļi. Latīņu alfabētam tika pievienoti burti ë un ç un desmit digrafi: dh, th, xh, gj, nj, ng, ll, rr, zh un sh. Albāņu valodas alfabētā nav burta w.

CIK SAREŽĢĪTA IR ALBĀŅU VALODA?

Konkrētas valodas apguves grūtības vai vieglumu ietekmē tādi faktori kā mācību resursu pieejamība, izglītojamā saskarsme ar valodu, izglītojamā dzimtā valoda un svešvalodas specifiskās īpašības – gramatiskā struktūra, izruna, alfabēts u. c. Valodas ar sarežģītām gramatiskām struktūrām bieži tiek uzskatītas par sarežģītām un tāda ir arī albāņu valoda.

Albāņu valoda ir klasificēta kā 2. līmeņa valoda kopā ar ungāru, albāņu, ukraiņu, hindi, malajiešu un citām. Pamatojoties uz šo klasifikāciju, albāņu valoda ir grūti apgūstama valoda. Tā nav tik grūti apgūstama kā arābu vai ķīniešu valoda, bet nav arī tik viegla kā zviedru, portugāļu vai spāņu valoda. Salīdzinot ar citām tās pašas kategorijas valodām, albāņu valoda ir samērā vienkārša.

KUR UN CIK DAUDZ RUNĀ ALBĀŅU VALODĀ?

Albāņu valodā runājošo skaits pasaulē varētu būt ap 8–10 miljoniem cilvēku. Salīdzinoši neliela daļa no tiem dzīvo Albānijā – aptuveni 3 miljoni, Kosovā aptuveni 2,2 miljoni. Salīdzinoši liels albāņu valodā runājošo skaits ir arī Ziemeļmaķedonijā un Grieķijā. Albāņu migrācija ārpus Albānijas robežām tiek datēta jau ar 15. gadsimtu. Interesants ir fakts, ka albāņu diasporai piederošo skaits ir ievērojami lielāks par pašā valstī dzīvojošo iedzīvotāju skaitu. Lielākās albāņu diasporas kopienas ir sastopamas Itālijā, Argentīnā, Rumānijā, Horvātijā, Turcijā, Skandināvijā, Vācijā, Šveicē un ASV. Citas nozīmīgas kopienas atrodas Austrālijā, Brazīlijā, Kanādā, Francijā, Beļģijā, Jaunzēlandē un Apvienotajā Karalistē. Albāņu diaspora turpina augt valstī esošā augstā bezdarba līmeņa rezultātā.

ALBĀŅU VALODAS TULKS UN TULKOTĀJS

Skrivanek Baltic albāņu valodas tulku un tulkotāju kolektīvs strādā gan ar tipveida dokumentu rakstiskajiem tulkojumiem albāņu valodā, sarežģītiem tehniskajiem tulkojumiem, gan notariāli apliecinātiem tulkojumiem. Tulkošanas birojs Skrivanek nodrošina arī tekstu albāņu valodā korektūru un stilistisko uzlabošanu, SEO satura veidošanu, pielāgojot to Albānijas tirgum un albāņu mentalitātei. Mūsu valodas speciālisti būs priecīgi pastāstīt par kultūras atšķirībām, lietišķo etiķeti, Albānijas vēsturi un tradīcijām. Biznesa klientiem visbiežāk veicam šādus tulkojumus no un uz albāņu valodu – mājaslapu un e-komercijas satura tulkojumus, reklāmas saukļu adaptāciju, sadarbības līgumu, tiesību aktu, tiesu nolēmumu un uzņēmējdarbības dokumentācijas tulkošanu. Veicam arī secīgo tulkošanu lietišķās vai cita veida sarunās, konferencēs un citos pasākumos, tiešsaistē Zoom vidē un citās tiešsaistes platformās. Fiziskām personām veicam personu apliecinošo dokumentu, laulību apliecību, bērnu dzimšanas apliecību, izglītības dokumentu, pases, medicīnisko dokumentu u. c. tulkojumus no albāņu valodas un uz albāņu valodu.

ALBĀŅU VALODA BIZNESĀ

Albānijā lielākā daļa valsts amatpersonu runā angļu vai citā Eiropas valodā ─ franču, itāļu, vācu un grieķu valodā. Privātā uzņēmējdarbībā tā diemžēl ne vienmēr notiek, albāņu uzņēmēji izvēlas runāt savā dzimtajā valodā, kaut gan runā vismaz vienā svešvalodā, no kurām visizplatītākās ir angļu un itāļu valoda. Tulki tiek plaši izmantoti jebkura veida sanāksmēs, dažkārt tulks ir albāņu uzņēmēja asistents vai sekretārs. Līgumu slēgšana Albānijā ir gan mutiska gan/vai rakstiska. Albāņiem nepatīk dokumentu kārtošana un viņi cenšas lietas nesarežģīt. Arī privātajos uzņēmumos viena un tā pati persona var būt vadītājs, sekretāre, grāmatvede, kā arī šoferis. Lielākā daļa jauno albāņu (jaunāki par 35 gadiem) brīvi runā angļu valodā un bieži vien arī citās valodās, galvenokārt itāļu valodā.

Ārpus Albānijas robežām albāņu valoda kā uzņēmējdarbības valoda netiek izmantota, taču tās zināšanas kaut iesācēja līmenī ir svarīgas, ja radusies iespēja un vēlme attīstīt savu uzņēmumu Albānijā.

ENVERS HODŽA

Par Albāniju mēs zinām salīdzinoši maz, bet interese par šo valsti gan kultūras, gan tūrisma ziņā turpina pieaugt. Runājot par otro, apceļojot Albāniju ik uz soļa var sastapties ar Envera Hodžas valdīšanas laika “pēdām” gan Albānijas politikā, gan arhitektūrā, iedzīvotāju domāšanā, reliģijā un vēsturē.

Kas tad bija šis Envers Hodža? Envers Hodža bija komunistiskās Albānijas Tautas Republikas izveidotājs, vadītājs un Albānijas strādnieku partijas pirmais sekretārs. Viņš bija Albānijas premjerministrs no 1944. gada līdz 1954. gadam un ārlietu ministrs no 1946. gada līdz 1953. gadam. Hodža ieviesa Albānijā ekonomisko izolāciju no pārējās Eiropas, aizliedza jebkādu reliģiju un izveidoja stingru valsts kontroli pār tās iedzīvotājiem. Iepazīstot Albāniju, atklājas fakts, ka albāņi daudzās jomās iedvesmojas no Ziemeļkorejas. Izrādās, iemesli slēpjas dziļā diktatūras un protekcionisma pielūgsmē, kuru tautai iemācījis varenais Envers Hodža daudzu gadu desmitu laikā, valdot pēc Otrā pasaules kara līdz 80. gadu vidum. Hodža savā valdīšanas laikā pamazām sagrāva jebkāda veida Albānijas diplomātiskās un ekonomiskās attiecības gan ar Padomju Savienību un Ķīnu, gan ar Dienvidslāvijas republikām. Tādējādi, pēc savas ēras beigām, kas iestājās vienlaikus ar viņa nāvi 1985. gadā, Hodža Albāniju bija pilnībā izolējis no pārējās pasaules. Tā nepazina ne komunistiskos Austrumus, ne kapitālistiskos Rietumus. Kaut gan 1991. gadā noritēja pirmās daudzpartiju vēlēšanas, iedzīvotāji baiļu dēļ savu balsi pārliecinoši atdeva Komunistiskajai partijai. Tikai pēc gadiem sāka veidoties koalīcijas no vairākām partijām. Diktators Hodža gadu desmitiem centās pārliecināt iedzīvotājus, ka viņi dzīvo vienā no pasaules attīstītākajām un laimīgākajām zemēm. Valsts iejaucās visās iespējamajās cilvēku dzīves jomās, ieskaitot privāto. Iejaukšanās izpaudās līdz absurdam novestos aizliegumos – nedrīkstēja veikt reliģiskos rituālus, turēt mājās kaķus un suņus, zvanīt pa telefonu uz ārzemēm, iegādāties privātos automobiļus, audzēt bārdu utt. Pat vilciena sliedes esot beigušās pie valsts robežas. Atļauts bija maz kas, toties tas, kas bija atļauts, faktiski bija obligāts. Hodža bija slavens ar spilgtiem politiskajiem uzskatiem, ko īstenoja arī dzīvē: piemēram, viņš nosauca Albāniju par pirmo ateisma valsti pasaulē. Šobrīd pēc oficiālajiem datiem zināms, ka lielākā iedzīvotāju daļa pieder islamticībai, taču realitātē tikai aptuveni 5% no šiem ticīgajiem piekopj savas reliģijas rituālus. Patiesībā Albānija Hodžas ietekmē mūsdienās ir kļuvusi par vienu no retajiem izņēmumiem pasaulē, kur dažādas reliģijas miermīlīgi sadzīvo un pat atbalsta kaimiņa izvēli. 70. un 80. gados Hodža visā Albānijas teritorijā lika izbūvēt bunkurus: tam par iemeslu bija teritoriālie strīdi ar kaimiņiem un paranoiskas bailes no nepamatotiem uzbrukuma draudiem. Bija plānoti 222 tūkstoši bunkuru, bet uzcēla tikai aptuveni 174 tūkstošus. Bunkuru celtniecības laikā bojā aizgāja ļoti daudzi strādnieki, tāpēc bunkuros redzamas piemiņas plāksnes šo cilvēku piemiņai. Bunkuri Albānijā ir visur, lieli un mazi un tā noteikti ir valsts ar visvairāk bunkuriem pasaulē. Jau šķērsojot Albānijas robežu, pārņem sajūta, ka esi nokļuvis slepenā militārā objektā vai Holivudas filmu uzņemšanas laukumā, kur uzņem filmu par karu – visur no zemes laukā spraucas šīs savdabīgās arhitektūras formas. Protams, pilsētās tie nav tik pamanāmi, bet pierobežas pļavas ar tiem burtiski nosētas. Bunkuri sabūvēti arī ceļa malās, māju pagalmos, dārzos un parkos – visur, kur pēkšņi varētu ierasties ienaidnieks. Statistika liecinot, ka Albānijā esot apmēram 24 bunkuri uz kvadrātkilometru. Vienlaikus smieklīgi un traģiski, jo šī absolūti bezjēdzīgā bunkurizācijas programma novājināja valsts ekonomiku, izlietodama milzu līdzekļus, kuru valstij tik ļoti trūka gadu desmitiem – cilvēki dzīvoja neiedomājamā taupībā, pat elektrību saņemot trīsreiz dienā uz īsu brīdi. Tikai pēc 1990. gada valsts atteicās no bunkuru sistēmas uzturēšanas. Šobrīd daļu bunkuru iedzīvotāji izmanto kā nojumes, noliktavas vai citas palīgtelpas, daži tajos ierīkojuši ceļmalas kafejnīcas, bet liela daļa ir vienkārši pamesti.

ALBĀŅU VALODAS DIENA

Albāņi katru gadu 22. novembrī svin Albāņu alfabēta dienu. Šī nav valsts brīvdiena, taču tas ir ļoti nozīmīgs notikums albāņu tautai. Albāņu alfabēta dienas svinēšana notiek Manastiras kongresa gadadienā, kas notika Manastiras pilsētā no 1908. gada 14. līdz 22. novembrim. Kongresa mērķis bija standartizēt albāņu alfabētu un likvidēt valodas attēlojumu ar sešu dažādu alfabētu un to apakšvariantu palīdzību. Kongress pieņēma pašreizējo albāņu alfabētu, kas sastāv no 29 līdzskaņiem un 7 patskaņiem. 9 alfabēta burti ir divskaņi un vēl 2 ir attēloti ar diakritiskajiem simboliem. Burts W tiek lietots tikai aizgūtajos vārdos. Manastiras kongress bija viens no nozīmīgākajiem notikumiem Albānijas kultūrā, tāpēc tā gadadiena katru gadu tiek atzīmēta 22. novembrī. Visas skolas Albānijā, Kosovā un albāņu vairākuma apgabalos Maķedonijā organizē īpašas nodarbības un pasākumus, lai izglītotu bērnus vairāk par albāņu valodu, tās nozīmi pasaules kultūrā un runātu par albāņu valodas saglabāšanu.

Skrivanek rakstiskie un mutiskie tulkojumi albāņu valodā
Vispārīgi un spezializētie tulkojumi albāņu valodā

RISINĀJUMI, KURUS VISBIEŽĀK NODROŠINĀM ALBĀŅU VALODĀ:

ALBĀŅU VALODAS KOMBINĀCIJAS:

albāņu–latviešu; latviešu–albāņu; albāņu–lietuviešu; lietuviešu–albāņu; igauņu–albāņu; albāņu–igauņu; angļu–albāņu; albāņu–angļu; krievu–albāņu; albāņu–krievu; poļu–albāņu; albāņu–poļu; ukraiņu–albāņu; albāņu–ukraiņu; čehu–albāņu; albāņu–čehu; vācu–albāņu; albāņu–vācu; spāņu–albāņu; albāņu–spāņu; franču–albāņu; albāņu–franču; itāļu–albāņu; albāņu–itāļu; dāņu–albāņu; albāņu–dāņu; zviedru–albāņu; albāņu–zviedru; norvēģu–albāņu; albāņu–norvēģu; somu–albāņu; albāņu–somu, albāņu–arābu; arābu–albāņu; albāņu–armēņu, armēņu–albāņu; albāņu–baltkrievu, baltkrievu–albāņu; bulgāru–albāņu, albāņu–bulgāru; albāņu–ebreju, ebreju–albāņu, albāņu–grieķu, grieķu–albāņu; albāņu–gruzīnu; gruzīnu–albāņu; albāņu–hindi; hindi–albāņu; albāņu–holandiešu; holandiešu–albāņu; albāņu–korejiešu; korejiešu–albāņu; albāņu–kurdu; kurdu–albāņu; albāņu–ķīniešu; ķīniešu–albāņu; albāņu–portugāļu; portugāļu–albāņu; albāņu–rumāņu; rumāņu–albāņu; albāņu–slovāku; slovāku–albāņu; albāņu–slovēņu; slovēņu–albāņu; albāņu–turku; turku–albāņu; albāņu–ungāru; ungāru–albāņu u. c.