Tulkojumi un citi valodu risinājumi kurdu valodā

1

Meklējiet valodu risinājumus kurdu valodā?

Kvalitātes un konfidencialitātes garantija, ko apstiprina ISO sertifikāti

Mūsu projektu vadītāji runā latviešu, krievu, angļu, vācu un poļu valodā

99% klientu saņem cenas piedāvājumu mazāk nekā 15 minūtēs

Vairāk nekā 3000 valodas speciālistu un dzimtās valodas runātāju

Vairāk nekā 98% klientu mūs labprāt ieteiktu saviem draugiem un partneriem

Mūsu birojā katru gadu tiek iztulkoti vairāk nekā 16 miljoni vārdu

TULKOJUMI KURDU VALODĀ

CIK MAKSĀ TULKOŠANA KURDU VALODĀ?

Katram pasūtījumam cena tiek noteikta individuāli. Pakalpojuma cenu veido vairākas komponentes – tulkojuma izpildes termiņi, teksta specifika, koriģēšana, formatēšana, kā arī klienta pasūtītie papildu pakalpojumi (notariāls apliecinājums u. c.).

VAI IR PIEEJAMS TULKOJUMU CENRĀDIS?

Jā, tulkojumu cenrādis no/uz kurdu valodu ir neatņemama sadarbības līguma daļa, un klients vienmēr tiek informēts par tulkojuma cenu pirms projekta realizācijas. Tulkojuma cenas tiek noteiktas ļoti individuāli, balstoties uz tulkojuma specifiku (rakstiskais vai mutiskais tulkojums), vārdu skaitu oriģināltekstā, teksta atkārtošanos tulkojumā un citiem parametriem. Lai saņemtu tieši jums sagatavotu piedāvājumu, vienkārši nosūtiet mums materiālu, kuru vēlaties tulkot.

KURDU VALODA FAKTOS

Kurdi (kurdu: کورد, Kurd) ir irāņu tauta, kura galvenokārt apdzīvo kalnaino un vēsturisko Kurdistānu, kas atrodas vairākās valstīs (Turcijas dienvidaustrumos, Irānas ziemeļrietumos, Irākas ziemeļos un Sīrijas ziemeļaustrumos).

Nozīmīgas kurdu diasporas dzīvo arī citās valstīs, piemēram, Vācijā un ASV. Kopējais kurdu skaits ir no aptuveni 35 līdz 40 miljoniem. No 11,4 līdz 14 miljoniem kurdu dzīvo Turcijā. Irānā dzīvo no 6,5 līdz 7 miljoniem kurdu, bet Irākā — no 6 līdz 6,5 miljoniem. Ceturtā lielākā valsts pēc kurdu skaita ir Sīrija. Tur dzīvo aptuveni 2 miljoni.

Kurdu valoda (Kurdî  vai کوردی) ir indoeiropiešu saimes irāņu atzara valoda, kurā runā plašā areālā Turcijas, Irānas, Irākas un Sīrijas robežu sadurē. Bieži tiek uzskatīts, ka kurdu valoda sastāv no vairāku radniecīgu valodu grupām, nodalot kurmandži (lielākā grupa runā Turcijā un citos areāla ziemeļdaļas rajonos), sorani (areāla vidusdaļā, galvenokārt, Irānā un Irākā) un dienvidu jeb pehlevanu (pamatā Irānā). Kā atsevišķu valodu grupu nodala zazu (Turcijā) un gorani (Irākā un Irānā) valodas, kurās runā vietējie kurdi, tomēr valodnieciski tās nepieder pie kurdu valodām.

Kurdi ir viena no lielākajām tautām, kurai nav savas pašnoteikšanās un neatkarīgas valsts. Kurdiem ir viss, kas nepieciešams, lai viņu teritoriju atzītu par kurdu valsti − sava valoda, kultūra, literatūra un māksla. Viņiem ir savas literatūras tradīcijas un ievērojami rakstnieki, ļoti sena, mākslinieciski izteikti skaista folklora − dziesmas, pasakas, teikas, parunas. Ir izplatīta episkā un liriskā poēzija. Tēli un sižeti vairumā gadījumu ir aizgūti no folkloras. Ar to tiek saglabātas senās tradīcijas un kultūras savdabība, kādas otras pasaulē nemaz nav un nevar būt. Pirmie ievērojamākie kurdu dzejnieki bija Ali Teramahī un Ali Hāirdī. No senās literatūras visvairāk ir pazīstama M. Fakī Teirāna plaša apjoma poēma “Šeihs Senāns”, bet jaunlaiku literatūrā − A. Hanī poēma “Mems un Zins”.

1897. gadā tika izdots pirmais kurdu laikraksts, kas ar pārtraukumiem tika izdots līdz 1902. gadam. Pēc Turcijas valsts apvērsuma 1908. gadā radās pirmās kurdu literārās un kultūras biedrības. 1908. gada rudenī tika izveidota pirmā kurdu kultūras biedrība “Kurdistānas atgūšana un attīstība” (Taali we Terakii Kurdistan). 1912. gadā oficiāli tika apstiprināta pirmā kurdu politiskā apvienība “Kurdu cerība” (Kivija Kurd). Pēc Pirmā pasaules kara, kad kurdi tika deportēti un slepkavoti, viņu politiskā aktivitāte apsīka. Pēc tam nāca jaunas politiskas organizācijas, it īpaši “Kurdistānas atgūšanas biedrība” (Kurdistan Taali Djemijeti), kas atsāka cīņu par neatkarību. Tika uzsākta kurdu rakstības standartizēšana un valodas modernizācijas kampaņa.

1920. gada Sevras līgums paredzēja Kurdistānai piešķirt autonomiju, bet tas netika ratificēts; 1923. gada Lozannas līgumā, kas aizstāja Sevras līgumu, nebija minēta ne Kurdistāna, ne arī kurdi. Tiek uzskatīts, ka tādējādi tika zaudēta kurdiem iespēja izveidot savu valsti.

Pirms 2002. gada augusta Turcijas valdība ieviesa nopietnus ierobežojumus kurdu valodas lietošanai, aizliedzot valodu izglītībā un plašsaziņas līdzekļos. 2006. gada martā Turcija atļāva privātajiem televīzijas kanāliem sākt pārraidīt programmas kurdu valodā. Tomēr Turcijas valdība paziņoja, ka viņiem ir jāizvairās rādīt bērnu karikatūras vai izglītojošus raidījumus, kuros māca kurdu valodu, un tos var pārraidīt tikai 45 minūtes dienā vai četras stundas nedēļā. Tomēr lielākā daļa no šiem ierobežojumiem privātajiem kurdu televīzijas kanāliem tika mīkstināti 2009. gada septembrī.  2010. gadā kurdu pašvaldības dienvidaustrumos sāka drukāt laulības apliecības, rēķinus par ūdeni, būvniecību un ceļa zīmes, kā arī ārkārtas, sociālos un kultūras paziņojumus kurdu valodā līdzās turku valodai. Arī imāmi sāka teikt piektdienas sprediķus kurdu valodā. Daudzi mēri tika tiesāti par publisku dokumentu izsniegšanu kurdu valodā. Kurdu alfabēts Turcijā nav atzīts, un līdz 2013. gadam nebija atļauts izmantot kurdu vārdus, kas satur burtus X , W un Q, kuri turku alfabētā nepastāv. 2012. gadā kurdu valodas stundas kļuva par izvēles priekšmetu valsts skolās. Iepriekš kurdu izglītība bija iespējama tikai privātās iestādēs.

Lai gan Irānā kurdu valodu izmanto dažos vietējos plašsaziņas līdzekļos un laikrakstos, valsts skolās to neizmanto. 2005. gadā 80 Irānas kurdu piedalījās eksperimentā un ieguva stipendijas, lai mācītos kurdu valodā Irākas Kurdistānā.

Kirgizstānā 96,21% kurdu iedzīvotāju runā kurdu valodā kā dzimtajā valodā. Kazahstānā attiecīgais procents ir 88,7%.

KURDU VALODAS RAKSTĪBA

Kurdu valodā tiek izmantotas divas dažādas rakstīšanas sistēmas: latīņu alfabēts un arābu rakstība.

Kurmandži izmanto latīņu alfabēta turku interpretāciju ar nelielām izmaiņām. Tam ir dažas atšķirīgas iezīmes, piemēram, zilbes intonācijas pievienošana patskaņiem. Mācīšanās rakstīt Kurmandži neradīs lielu izaicinājumu.

Sorani izmanto persiešu alfabētu, kas nāk no arābu rakstības. Tās galvenā novirze ir tāda, ka atšķirībā no persiešu rakstības sorani nosaka katra patskaņa izrunu. Protams, sorani rakstīt būs grūtāk iemācīties, ja neprot arābu rakstību. Daudzi runātāji iesaka vispirms apgūt arābu rakstību pirms sorani valodas apguves.

Tas izskaidrojams ar faktu, ka kurdi dzīvo teritorijās, kas pieder dažādām valstīm. Irānā un Irākā kurdi izmanto arābu rakstību, Turcijā, Sīrijā un Azerbaidžānā ─ latīņu alfabētu, Armēnijā ─ armēņu alfabētu līdz 1946. gadam un kirilicu kopš 1946. gada.

CIK SAREŽĢĪTA IR KURDU VALODA?

ASV Ārlietu dienesta institūts kurdu valodu ir klasificējis kā grūtu valodu. Aptuvenie statistiskie aprēķini liecina, ka kurdu valodas apguvei līdz profesionālam darba līmenim būtu nepieciešamas vismaz 44 nedēļas (1100 mācību stundu). Kurdu valodas apguve varētu būt sarežģīta gramatikas un mācību resursu ziņā, īpaši, ja nav apgūta neviena Tuvo Austrumu valoda. Kurmandži dialekts varētu būt vieglāk apgūstams Eiropas valodu runātājiem, jo tas tiek pierakstīts, izmantojot latīņu alfabētu. Savukārtsurani dialektu pieraksta arābu rakstā. Tas nozīmē, ka kurdu valodas apguves grūtības lielā mērā ir atkarīgas no paša vēlmes, uzņemšanās, tas ir kā ar jebkuras citas valodas apguvi.

Kurdu valodas priekšrocība ir tā, ka to izrunā tā, kā ir rakstīts. Ir vairākas skaņas, kas Eiropas valodu lietotājiem nav pierastas, kaut gan ir dažas līdzības spāņu valodā.

KURDU VALODAS TULKS UN TULKOTĀJS

Mūsu birojs piedāvā profesionālu tekstu un mutisko tulkošanu kurdu valodā un tulkojumus no kurdu valodas. Mūsu tulkotāju un tulku pieredze garantē tulkojuma atbilstību oriģināltekstam, saprotamu ietverto informāciju. Par teksta stilistisko uzlabošanu un korektūru parūpēsies mūsu speciālisti. Tulku komanda jūs nodrošinās gan ar regulāriem, gan notariāli apstiprinātiem tulkojumiem.

Kurdu valodā fiziskām personām piedāvājam mutiskos tulkojumus tiesas sēdēs, valsts institūcijās u. c. Valsts iestādēm piedāvājam gan mutiskos, gan rakstiskos tulkojumus patvēruma meklētājiem.

Nodrošinām ar personu apliecinošu dokumentu tulkojumiem, laulību apliecību, izglītības dokumentu u. c. civiltiesiko dokumentu rakstveida tulkojumiem, kā arī veicam mutiskos tulkojumus no/uz kurdu valodu.

KUR UN CIK DAUDZ RUNĀ KURDU VALODĀ?

Kurdu valodas pratēju skaits pasaulē varētu būt ap 40 miljonu. Tā ir valoda, ko lieto kurdi Turcijā, Irākā, Irānā, Sīrijā, Armēnijā un Azerbaidžānā, kā arī lielākajās kurdu diasporās Vācijā un ASV. Kurmandži dialektā runā aptuveni 15─20 miljoni kurdu Turcijā, Sīrijā, Irākas ziemeļos, ziemeļrietumu un ziemeļaustrumu Irānā. Sorani dialektā runā aptuveni 6 – 7 miljoni kurdu Irākas Kurdistānas apgabalā un Irākas Kurdistānas autonomajā reģionā. Vācijā dzīvo aptuveni 1 miljons kurdu, lielākoties tie ir imigranti no Turcijas, kuri Vācijā ieradās 60. gadu otrajā pusē un vēlāk. Kopš 2011. gada Sīrijas pilsoņu kara sākuma, lielākā daļa bēgļu, kuri ieceļo Vācijā, ir kurdi. ASV dzīvo aptuveni 40 000 kurdu imigrantu no Turcijas, Irānas, Irākas un Sīrijas.

KURDI LATVIJĀ

2021. gadā Latvija un Portugāle atzīmēja diplomātisko attiecību 100.gadadienu. Pēdējā gadsimta laikā abas valstis ir saskārušās ar milzīgiem politiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, kurus Latvijai un Portugālei izdevās pārvarēt, pateicoties savu iedzīvotāju stingrai apņēmībai.

Politiskais dialogs abu valstu starpā ir ievērojami intensificējies Latvijas integrācijas ES un NATO procesu kontekstā. Pēc iestāšanās ES Latvija līdzīgi Portugālei atrodas ES perifērijā. Arī salīdzināmais valstu svars un pārstāvniecība ES institūcijās nākotnē, kā arī iespējamās kopīgās intereses jau patlaban veicina konstruktīvas konsultācijas abu valstu amatpersonu starpā.

Sadarbībā ar Portugāli Latvijai ir plašas vēl neizmantotas eksporta un investīciju piesaistes iespējas. Sadarbības potenciāls ir tradicionālajās eksporta nozarēs – izglītībā, IT, metālapstrādē, elektronikā, farmācijā, kā arī pārtikas rūpniecībā. Vienlaikus potenciāls ir arī sadarbībai trešo valstu tirgu apgūšanā, izmantojot Latvijas pieredzi Centrālāzijā, savukārt Portugāles – portugāļu valodās runājošās valstīs, piemēram, Brazīlijā un Angolā, kā arī Latīņamerikā.

Abas valstis sekmīgi sadarbojas arī kultūras jomā. Tā ar Gulbenkiana kultūras fonda un Kamoiša institūta (Instituto Camŏes) atbalstu ir izdots L. Brieža tulkotais un sagatavotais portugāļu mūsdienu dzejas antoloģijas krājums divās valodās. Arī Latvijas Nacionālā bibliotēka ir nodibinājusi sakarus ar Gulbenkiana fondu nepieciešamās literatūras atlasei. 2001. gadā Porto un Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsētas. 2002. gadā Porto tika rīkotas Rīgas dienas, kā arī viesizrādēs Portugālē viesojās Latvijas Nacionālās Operas baleta trupa.

2021. gada PMLP statistikas dati rāda, ka šobrīd Latvijā uzturas 172 portugāļi, kas pamatā ir darbinieki un studenti. Veicinot pieredzes apmaiņu profesionālajā laukā, kā arī bagātinot zināšanas un prasmes ārvalstu izglītības jomā, Portugāles un Latvijas iedzīvotāji turpina veidot arvien stiprākas un stabilas abpusējas attiecības.

2021. gada 1. janvārī Portugāle ekonomiskās krīzes dēļ apturēja Portugāles vēstniecības darbību Latvijā. Kopš tā laika šīs valsts intereses Latvijā pārstāv Stokholmā rezidējošs vēstnieks. 18.01.2021. Valsts prezidents Egils Levits tiešsaistes ceremonijā akreditēja V. E. Portugāles Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Sāru Feroņu Martinsu (H. E. Mrs Sara Feronha Martins).

KURDU VALODAS DIENA

Kopš 2016. gada kurdi visā pasaulē 15. maijā atzīmē Kurdu valodas dienu, lai godinātu kurdu valodu, kas gadu desmitiem ir bijusi apspiesta, īpaši Turcijā. Datums datēts ar pirmo žurnāla kurdu valodā Hawar publikāciju 1932. gadā. Damaskā izdotais žurnāls tiek uzskatīts par kurdu izdevējdarbības pamatakmeni, un tam ir bijusi nozīmīga loma kurdu valodas vēsturē. Žurnāls Hawar, kas pirmo reizi tika izdots 1932. gada 15. maijā Damaskā un līdz 1943. gadam kopumā izdeva 57 numurus, tiek uzskatīts par pagrieziena punktu kurdu kultūras un rakstniecības vēsturē. Šī kultūras revolūcija, kuru pirms 88 gadiem vadīja Seladets Ali Bedirksans (kurdu diplomāts, rakstnieks, valodnieks un politiskais aktīvists) un viņa biedri, turpina iedvesmot kurdu valodas un kultūras studijas arī šodien. Svētkus izveidot ierosināja kurdu literatūrzinātnieki un valodnieki kā veidu, kā veicināt kurdu valodas attīstību un atzīšanu Turcijā un citās pasaules valstīs, kur mīt kurdi. Tomēr spiediens uz kurdu valodu un kultūru turpinās arī šodien, tiek slēgti kurdu valodā raidošie televīzijas kanāli, laikraksti, žurnāli, aģentūras, bērnudārzi, kas nodrošina izglītību kurdu valodā, institūti un biedrības.

Rakstiski un mutiski tulkojumi
Dokumentu tulkojumi kurdu valodā

RISINĀJUMI, KURUS VISBIEŽĀK NODROŠINĀM KURDU VALODĀ:

KURDU VALODAS KOMBINĀCIJAS:

kurdu–latviešu; latviešu–kurdu; kurdu–lietuviešu; lietuviešu–kurdu; igauņu–kurdu; kurdu–igauņu; angļu–kurdu; kurdu–angļu; krievu–kurdu; kurdu–krievu; poļu–kurdu; kurdu–poļu; ukraiņu–kurdu; kurdu–ukraiņu; čehu–kurdu; kurdu–čehu; vācu–kurdu; kurdu–vācu; spāņu–kurdu; kurdu–spāņu; franču–kurdu; kurdu–franču; itāļu–kurdu; kurdu–itāļu; dāņu–kurdu; kurdu–dāņu; zviedru–kurdu; kurdu–zviedru; norvēģu–kurdu; kurdu–norvēģu; somu–kurdu; kurdu–somu, kurdu–arābu; arābu–kurdu; kurdu–armēņu, armēņu–kurdu; kurdu–baltkrievu, baltkrievu–kurdu; bulgāru–kurdu, kurdu–bulgāru; kurdu–ebreju, ebreju–kurdu, kurdu–grieķu, grieķu–kurdu; kurdu–gruzīnu; gruzīnu–kurdu; kurdu–hindi; hindi–kurdu; kurdu–holandiešu; holandiešu–kurdu; kurdu–korejiešu; korejiešu–kurdu; kurdu–ukraiņu; ukraiņu–kurdu; kurdu–ķīniešu; ķīniešu–kurdu; kurdu–portugāļu; portugāļu–kurdu; kurdu–rumāņu; rumāņu–kurdu; kurdu–slovāku; slovāku–kurdu; kurdu–slovēņu; slovēņu–kurdu; kurdu–turku; turku–kurdu; kurdu–ungāru; ungāru–kurdu u. c.