Meklējiet valodu risinājumus krievu valodā? Sazinieties ar mums!
RISINĀJUMI, KURUS VISBIEŽĀK NODROŠINĀM NO/UZ KRIEVU VALODU:
- dokumentu tulkojumi krievu valodā;
- steidzami rakstiskie tulkojumi;
- tulkojumi ar notāra apliecinājumu;
- lokalizācija;
- mājaslapu tulkošana krievu valodā;
- mašīntulkošana ar rediģēšanu;
KRIEVU VALODAS KOMBINĀCIJAS:
latviešu–krievu; krievu–latviešu; igauņu–krievu; krievu–igauņu; lietuviešu–krievu; krievu–lietuviešu; angļu –krievu; krievu–angļu; poļu–krievu; krievu–poļu; ukraiņu–krievu; krievu–ukraiņu; čehu–krievu; krievu–čehu; vācu–krievu; krievu–vācu; spāņu–krievu; krievu–spāņu; franču–krievu; krievu–franču; itāļu–krievu; krievu–itāļu; dāņu–krievu; krievu–dāņu; zviedru–krievu; krievu–zviedru; norvēģu–krievu; krievu–norvēģu; somu–krievu; krievu–somu u. c.
KRIEVU VALODA FAKTOS
Krievu valoda pieder indoeiropiešu valodu saimes slāvu valodu grupai. Krievu valodas pirmsākumi meklējami īsi pirms mūsu ēras 7. gadsimta, kad līdz tam protoslāvu valodā runājošās ciltis ikdienas saziņā sākušas lietot trīs šās valodas reģionālās formas – austrumslāvu, rietumslāvu un dienvidslāvu. Austrumslāvu jeb senkrievu valodu izmantoja Senās Krievzemes vai tā sauktās Kijevas Krievzemes oficiālajā saziņā. Austrumslāvu valodas noriets ir saistīts ar šīs senās valsts sabrukumu (14. gadsimtā).
Krievu valodas attīstībā nozīmīgs ir fakts, ka mūsu ēras 988. gadā uz Seno Krievzemi devās Bizantijas mūks un valodnieks Svētais Kirils, kurš kopā ar savu brāli Metodiju sludināja kristīgo ticību. Viņa iniciatīvas dēļ krievu un vairāku citu slāvu valodu pierakstā vēl joprojām lieto tā dēvēto kirilicas alfabētu, kura izstrādē mūks pamatā izmantoja Bizantijas impērijā lietoto alfabētu.
Slāvu tautu apdzīvotajās teritorijās pēc Senās Krievzemes sabrukuma (ap 14. gadsimtu) un Zelta Ordas iebrukumu izraisītajām jukām austrumslāvu valoda sašķēlās vairākās valodās, tostarp – krievu valodā.
Krievu valodā izšķir divas lielas izlokšņu grupas: ziemeļu „o” runas izloksnes un dienvidu – „a” runas izloksnes. Slāvu apdzīvotajos apgabalos starp Maskavu un Pēterburgu tiek izšķirts krievu valodas vidus dialekts.
Krievu literārā valoda ir izstrādāta tieši uz krievu valodas vidus dialekta pamata.
Kopš 1942. gada krievu valodas alfabētā ir 33 burti, un tas ir veidots uz kirilicas rakstu sistēmas pamata. Krievu valodā ir aptuveni 160 000 vārdu.
Uzsvaram krievu valodā ir liela nozīme, bet vienota likuma, kurai zilbei jābūt uzsvērtai, nav. Dažreiz uzsvara lietojums maina vārda nozīmi.
Pirmais krievu grāmatu iespiedējs un tipogrāfs ir Ivans Fjodorovs (Иван Фёдоров) (1520.–1583.), kurš 1564. gadā iespieda pirmo grāmatu krievu valodā – „Апостол”.
Ar Krievijas cara Pētera Lielā rīkojumu 1703. gada 16. decembrī tika izdots pirmais laikraksts Krievijā – „Ведомости”.
Pirmais krievu laikraksts tagadējās Latvijas teritorijā „Российское еженедельное издание в Риге” nāca klajā 1816. gadā Rīgā.
Mūsdienu krievu literārās valodas pamatlicējs bija viens no slavenākajiem krievu rakstniekiem – Aleksandrs Puškins.
Krievu valoda ir dzimtā apmēram 145 miljoniem cilvēku, un pēc šā rādītāja tā ir astotā lielākā valoda pasaulē, savukārt pēc krievu valodā runājošo skaita (255–280 miljoni) tā ierindojas ceturtajā vietā.
Tā ir valsts valoda vairākās valstīs: Baltkrievijā, Kazahstānā, Kirgizstānā un Krievijā. Ievērojams valodas lietotāju skaits ir arī Izraēlā, Latvijā, Lietuvā, Moldovā, Ukrainā u. c. valstīs.
Krievu valoda Latvijā ir otra izplatītākā valoda pēc to iedzīvotāju skaita, kuriem tā ir dzimtā valoda.
Valodas kods: ISO 639-1: ru.