Kas veicina Latvijas pāreju uz interaktīvām platformām?
Mūsdienās digitalizācija nav svešs termins un tā aptver teju visas dzīves jomas. Latvijā interaktīvo platformu attīstība kopumā ir ļoti strauja un to galvenokārt ietekmē valsts mērķtiecīgā digitalizācijas stratēģija, Eiropas Savienīības izvirzītie atbalsta mehānismi, kā arī attīstītā informācijas un tehnoloģiju nozare. Bet kur ikdienā parādās šīs “interaktīvās platformas”? Patiesībā visur! Tās izmantojam gan mēs, iedzīvotāji, gan arī uzņēmumi un valsts pārvaldes institūcijas. Piemēri šim ir banku lietotnes, aplikācijas, e-pakalpojumi valsts mājaslapās, izveidotās e-veselības sistēmas un pat tiešsaistes izklaides platformas, tostarp kazino Latvija.
Valsts kopējā digitālā stratēģija
Latvijas valdība jau teju divdesmit gadu garumā prioritāri attīsta e-pārvaldes sistēmas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem ērtus un plaši pieejamus digitālos pakalpojumus, kas praktiski sevī ietver dažādu jomu sistēmas. Valstī jau vairāku gadu garumā aktīvi darbojas sistēmas, kas ļauj tās iedzīvotājiem ērti, jebkurā vietā un laikā, aplūkot informāciju par sevi. Straujo attīstības tempu nosaka Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam – stratēģisks plāns, kurā Latvija izvirzījusi digitālās attīstības mērķus saskaņā ar Eiropas Savienības Digitālās desmitgades stratēģiju.
Pateicoties šādai plānošanas stratēģijai, mūsdienās vairāk nekā 91% no kopējā pakalpojumu klāsta ir pieejami tiešsaistē. Pēc digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) datiem, Latvija 2024. gadā ieguvusi 88,2 punktus, tādejādi pēc pakalpojumu digitalizācijas apmēra iedzīvotājiem ierindojoties 6. vietā ES. Valsts pārvalde mērķtiecīgi veido tirgus jaunievedumus, lai šīs sistēmas būtu efektīvākas, vieglākas un lietotājiem draudzīgākas, ko šobrīd aktīvi sekmē mākslīgā intelekta rīku ienākšana. MI rīku straujā attīstība ir ļāvusi ieviest papildus funkcionalitāti, lai atvieglotu digitālo pakalpojumu saņemšanu. Tā rezultātā nu jau vairāk nekā 100 valsts iestādēs darbojas virtuālie asistenti, kas darbojas visu diennakti un ļauj iedzīvotājiem brīvā formā sarunāties ar tiem, saņemot atbildes uz sev svarīgiem jautājumiem.
Attīstīta tehnoloģiju nozare un digitālā infrastruktūra
Latvija vienmēr ir bijusi atpazīstama ar spēcīgu informāciju tehnoloģiju nozari un tā viennozīmīgi veido stabilu pamatu interaktīvo platformu attīstībai. Pēc centrālās statistikas pārvaldes datiem, IT nozare, kā būtiska tautsaimniecības daļa, uz 2024. gadu sastādīja 7,1% no kopējā IKP. Esošā IKT nozares infrastruktūra ļauj attīstīt platformas, kurās ir svarīga nepārtraukta lietotāju un sistēmu mijiedarbība un ātra datu apmaiņa.
Latvijas uzņēmumi aktīvi izmanto attīstītās digitālās vides sniegtās iespējas un veido risinājumus, kas potenciāli var konkurēt pat starptautiskā līmenī. Piemēri šim ir dažādi, tomēr daži no spilgtākajiem ir pašmāju Fintech uzņēmums “Mintos”, kas savieno investorus un uzņēmumus starptautiskā līmenī vai tehnoloģiju uzņēmums vai uzņēmumu grupa “DelfinGroup”, kas attīsta digitālos finanšu pakalpojumus un klientu pašapkalpošanās risinājumus, nodrošinot ērtāku pakalpojumu saņemšanu tiešsaistē. Šie piemēri diez gan uzskatāmi parāda, kā vietējās zināšanas un tehnoloģijas tiek izmantotas interaktīvu platformu izveidē.
Bet kam ir lietderīga attīstītā digitālā infrastruktūra? Šī attīstīta digitālā vide ļauj iedzīvotājiem un uzņēmumiem izmantot pakalpojumus neatkarīgi no to atrašanās vietas, kā arī to izmantošana ir objektīvi ērtāka. Vairs nav nepieciešams doties uz banku pēc klātienes konsultācijas vai iesniegt algas nodokļu grāmatiņu, dodoties pie Valsts Ieņēmumu Dienesta, jo šie visi ikdienas pienākumu aspekti ir digitalizēti. Papildus šim, digitālie risinājumi nodrošina lielāku datu apjomu un, kas tiek izmantota efektīvāku, uz datiem balstītu sistēmu radīšanā.
Sabiedrības paradumu maiņa
Lai arī spēcīga digitālā infrastruktūra un IKT nozare ir būtiski faktori digitalizācijas un interaktīvo platformu rašanās procesā, ne mazāk svarīgs virzītājspēks ir paši iedzīvotāji, kuru pieprasījums pēc digitāliem pakalpojumiem pēdējo gadu laikā ir strauji audzis. Ir vērtīgi saprast, ka mainīt ierastos iedzīvotāju paradumus ir ļoti sarežģīti, jo cilvēki ne vienmēr ir gatavi straujām izmaiņām, tomēr šo paradumu maiņu būtiski paātrināja pandēmija laiks. Periodā no 2020. līdz 2022. gadam tehnoloģijas kļuva par mūsu ikdienu, jo nebija iespējamas alternatīvas. Ierastais mācību process, klātienes darbi un pat iepirkšanās veikalos bija apgrūtināti dēļ dažāda veida, valsts mēroga ierobežojumiem. Tomēr aiz visa negatīvā slēpās arī pozitīvais, jo šī ilggadējā pieredze viennozīmīgi mainīja iedzīvotāju uzvedību.
Digitalizēto pakalpojumu skaita pieaugums ir arī veicinājis augstākas ekspektācijas un gaidas par pakalpojumu sistēmu kvalitāti un pieejamību. Ņemot vērā, ka ierastie paradumi ir mainījušies, liela sabiedrības daļa arvien vairāk sagaida, ka pakalpojumi būs pieejami tiešsaistē – šī prasība ir kļuvusi par jauno “normu”. Kā piemērs šim varētu būt banku pakalpojumi. Ja pāris gadus atpakaļ, konta atvēršanai bija nepieciešams doties uz klātienes konsultāciju, lai vienlaikus apstiprinātu identitāti un parakstītu nepieciešamos dokumentus, tad uz doto brīdi iedzīvotāji sagaida, ka šis process būtu pilnībā attālināts.
Digitalizācija ir loģisks attīstības solis mūsdienu dinamiskajā vidē, kad informācijas ir daudz, bet laika maz. Praktiski tas nozīmē ātrāku informācijas apriti, mazāku birokrātisko slogu un palielinātu pieejamību visiem valsts iedzīvotājiem.
Interaktīvās platformas kā dabisks nākamais solis
Kopumā var redzēt, ka digitalizācijas process Latvijā un straujā pāreja uz interaktīvām platformām nav notikusi viena iemesla dēļ, tas ir bijis vairāku faktoru kopums. Straujo attīstību virza gan valsts izvēlētā digitalizācijas stratēģija un ES kopējie mērķi, gan arī tas, ka Latvijā ir pietiekami spēcīga IKT vide un uzņēmumi, kas spēj šos risinājumus reāli ieviest. Ne mazāk nozīmīga loma šajā procesā ir pašiem iedzīvotājiem, kuri, pierodot pie digitālo risinājumu sniegtajām ērtībām, tos arvien biežāk uztver kā pašsaprotamu ikdienas sastāvdaļu.