Autors: Katrīna Buša, Latvijas Universitāte

ESEJA “VALODA – MANA IESPĒJA!”

Pretēji lietus lāsei, kas, iekrītot jūrā, zaudē savu būtību, valoda uzņem spēku no katra runātāja, kas nes to tālāk plašajā pasaulē. Valoda ir dāvana, tā dzimusi, lai vienotu ne tikai tautas, bet vienkārši līdzīgi domājošos. Iemācīties jaunu valodu ir kā iegūt vēl vienu dvēseli, kas bagātina tevi kā cilvēku un personību.

Pasaulē valodu tik daudz, taču ir kāda, kurā runā ikkatrs no mums – ķermeņa valoda. Nevainīgs žests un dzīve paver tik daudz iespēju.. Patiess smaids un mana diena ir kļuvusi labāka.. Cilvēki ne vienmēr pateiks, ko domā, taču vienmēr man to parādīs. Kāpēc es to nesapratu agrāk? Lieliskai komunikācijai svarīgi dzirdēt to, kas netiek pateikts. Kad iemācies lasīt starp rindiņām, pēkšņi viss kļūst skaidrs, un atbildes atrod pašas sevi. Tad nonāku dilemmā, es varu izvēlēties – pateikt visu un nezināt, vai tiešām esmu saprasta, vai parādīt nepateikto un pierādīt sev, ka viena kustība atklāj vairāk nekā vārdi jebkad spēs. Vienmēr izmanto iespēju paklusēt, dzīvi jāpavada kopā ar īstajiem cilvēkiem! Jābeidz stādīt rozes tajos dārzos, kuros tās nekad netiks aplietas! Valoda dod šo iespēju, man tikai jāiemācās to izmantot.

Tomēr viena valoda vienmēr mīļāka par visām citām, tā ir dzimtā valoda, kas ļāvusi man iepazīt pasauli, kurā dzīvoju, tieši tādu, kāda tā ir. To iepazinu jau agrā bērnībā, kad, tikko atverot acis un pirmo reizi ieraugot mammu, viņa man teica: “Es tevi ļoti mīlu!”. Tā ir mana mīlestības valoda, es mīlu katru, kas to ciena un godā, katru, kas dāvā tai spēku un ļauj dzīvot mūžīgi. Kad runāju dzimtajā valodā, apvienojas sirds, prāts un vārdi, es runāju emocijās, tā es redzu šo pasauli – latviski. Miljons domu, kas ikdienu skrien caur manu galvu, sapņi, jūtas un cerības ir dzimtajā valodā. Viņa liek man justies droši, es vienmēr varu būt es pati, runājot tajā. Man vienmēr bail runāt svešā valodā, jo tā nekad nebūs manējā, es noteikti runāšu savādi, tomēr ziniet – akcents ir drosmes pazīme! Es radu iespējas ar valodas spēku! Tās liek apzināties, ka tas, kā dzīvoju es, nav vienīgais veids!

Valoda ir iespēja ikvienam, tomēr tikai es esmu tā, kas ar tās palīdzību var mainīt savu dzīvi. Gan ķermeņa valoda, gan dzimtā valoda ir manā pamatā, es nebūtu es, ja tās man nebūtu. Mans laiks ir tagad! Šodien ir mana iespēja uzbūvēt rītdienu tādu, kādu es to vēlos! Un tieši valodā būs tā, kas spēs atvērt visas durvis.