SKRIVANEK PAKALPOJUMI LATĪŅU VALODĀ / TULKOJUMI LATĪŅU VALODĀ
Arī Skrivanek piedāvā tulkojumus un pakalpojumus latīņu valodā. Visbiežāk tie ir rakstiski un mutiski tulkojumi, tostarp medicīnisku un juridisku dokumentu (ar notāra apliecinājumu) tulkojumi. Tāpat pie mums var vērsties, ja nepieciešami tetovējumu teksta vai spārnoto izteicienu tulkojumi latīņu valodā, grafiskā dizaina pakalpojumi (DTP) vai vēlaties apgūt latīņu valodu individuālos kursos.
CIK NO ŠIEM 10 SPĀRNOTAJIEM LATĪŅU IZTEICIENIEM ZINĀT?
Visticamāk kādā sarunā vai tekstā būsiet sastapies ar kādu no šiem latīņu domugraudiem. Tas tikai apliecina latīņu valodas lomu Rietumu kultūras mantojumā un dzīvo klātesamību joprojām mūsdienās.
- Non scholae discimus, sed vitae (Ne skolai mācāmies, bet dzīvei).
- Vivere est cogitare (Dzīvot nozīmē domāt).
- Per aspera ad astra (Caur ērkšķiem uz zvaigznēm).
- Quot homines, tot sententiae (Cik cilvēku, tik viedokļu).
- Festina letene (Steidzies lēnām).
- Carpe diem / Carpe vinum (Baudi mirkli / Baudi vīnu).
- Fons vitae caritas (Mīlestība ir dzīvības avots).
- Pacta sunt servanda (Līgumi ir jāievēro).
- Quot homines, tot sententiae (Cik cilvēku, tik viedokļu).
- Ut sementem feceris, ita metes (Kā sēsi, tā pļausi).
Meklējiet valodu risinājumus latīņu valodā? Sazinieties ar mums!
SKRIVANEK PAKALPOJUMI LATĪŅU VALODĀ
Arī Skrivanek piedāvā tulkojumus un pakalpojumus latīņu valodā. Visbiežāk tie ir rakstiski un mutiski tulkojumi, tostarp medicīnisku un juridisku dokumentu (ar notāra apliecinājumu) tulkojumi. Tāpat pie mums var vērsties, ja nepieciešami tetovējumu teksta vai spārnoto izteicienu tulkojumi latīņu valodā, grafiskā dizaina pakalpojumi (DTP) vai vēlaties apgūt latīņu valodu individuālos kursos.
Meklējiet valodu risinājumus latīņu valodā? Sazinieties ar mums!
CIK NO ŠIEM 10 SPĀRNOTAJIEM LATĪŅU IZTEICIENIEM ZINĀT?
Visticamāk kādā sarunā vai tekstā būsiet sastapies ar kādu no šiem latīņu domugraudiem. Tas tikai apliecina latīņu valodas lomu Rietumu kultūras mantojumā un dzīvo klātesamību joprojām mūsdienās.
- Non scholae discimus, sed vitae (Ne skolai mācāmies, bet dzīvei).
- Vivere est cogitare (Dzīvot nozīmē domāt).
- Per aspera ad astra (Caur ērkšķiem uz zvaigznēm).
- Quot homines, tot sententiae (Cik cilvēku, tik viedokļu).
- Festina letene (Steidzies lēnām).
- Carpe diem / Carpe vinum (Baudi mirkli / Baudi vīnu).
- Fons vitae caritas (Mīlestība ir dzīvības avots).
- Pacta sunt servanda (Līgumi ir jāievēro).
- Quot homines, tot sententiae (Cik cilvēku, tik viedokļu).
- Ut sementem feceris, ita metes (Kā sēsi, tā pļausi).
ĪSUMĀ PAR LATĪŅU VALODU
Latīņu valoda (lingua latina) ir viena no senākajām rakstos fiksētajām indoeiropiešu saimes valodām, un tai ir būtiska nozīme Eiropas civilizācijas attīstībā. No latīņu valodas, mūsu ēras 6.–9. gs., izveidojušās visas romāņu valodas – franču, spāņu, itāļu, portugāļu, rumāņu, retoromāņu, provansiešu, sardīniešu, kataloniešu, moldāvu u. c., kuras pārstāvētas ne tikai Rietumeiropā, bet arī Vidusamerikā un Dienvidamerikā. Mūsdienās romāņu valodās runā pat vairāki simti miljoni cilvēku.
LATĪŅU VALODAS VĒSTURE
Latīņu valodas saknes meklējamas seno latīņu cilšu apdzīvotajā Latijas teritorijā Apenīnu pussalas vidusdaļā, taču tās vārdu krājums paplašinās un gramatika sistemātiski noformējas līdz ar Romas dibināšanu 753. gadā p. m. ē. un romiešu kultūras nostiprināšanos. Kaut plaši tiek lietota arī grieķu valoda, latīņu valoda kļūst par Senās Romas oficiālo valsts valodu. Pēc tam, kad mūsu ēras 476. gadā Romas valsts beidz pastāvēt, latīņu valodas dialekti atsevišķās Romas provincēs attīstās jaunos virzienos, un no tiem noformējas jau minētās romāņu valodas. Līdz 18. gs., kad to nomaina franču valoda, latīņu valoda tiek lietota zinātnē un saziņā starp dažādām valstīm gandrīz visā Eiropā; pēc tam jau kā starptautiskā valoda seko angļu valoda. Mūsdienās latīņu valoda ir Romas Katoļu baznīcas oficiālā valoda un arī Vatikāna valsts valoda.
VAI MŪSDIENĀS VĒL RUNĀJAM LATĪŅU VALODĀ?
Lai arī latīņu valoda kopš mūsu ēras 5. gs. nav uzskatāma par dzīvo valodu, šī ir senā valoda, kas nav aizmirsta. Agrāk, arī Latvijā (līdz pat 20. gs. 20.–40. gadiem), klasiskajā izglītībā latīņu valoda bija pat ikdienišķa parādība. Mūsdienās latīņu valodu padziļināti apgūst klasiskās filoloģijas studenti, bet valodas pamatu kurss ir arī tādu nozaru kā valodniecība, teoloģija, bioloģija, medicīna un jurisprudence nākamajiem profesionāļiem, kuri darbā saskarsies ar terminoloģiju un tekstiem latīņu valodā. Valodu entuziasti ar latīņu valodu var iepazīties kursos vai mēģināt apgūt patstāvīgi.
Taču latīņu valodu sastapsiet ne tikai atsevišķās nozarēs, reliģijas vai antīkās filozofijas tekstos, vēsturisku ēku sienās vai iestāžu devīzēs, piemēram, Nulla dies sine linea (Nevienu dienu bez līnijas) uz Latvijas Mākslas akadēmijas karoga un Scientiae et patriae (Zinātnei un tēvijai) Latvijas Universitātes ģerbonī. Tā atrodama pat mūsdienu laikmeta zīmēs: tetovējumos, reklāmas materiālu apdrukās un juvelierizstrādājumu gravējumos, mūsu profesionālās dzīves apkopojumā Curriculum Vitae (CV) un e-pasta vēstuļu Post Scriptum (PS) piebildēs, un pat literatūras popkultūrā – Džoannas Roulingas fantāzijas romānu sērijā par Hariju Poteru latīņu valodā tiek skaitīti buramvārdi. Tāpat lielākā daļa no mums pratīs citēt kādu dzīves situācijai atbilstošu spārnoto teicienu latīņu valodā, kas kļuvusi par interesantu Eiropas kultūras iezīmi.
LINGUA LATINA – MŪSDIENU VALODU PAMATS
Latīņu valoda tieši ietekmējusi daudzu Rietumeiropas valodu attīstību – ne tikai romāņu valodās, bet arī angļu valodā vēsturiski veidojusies bagātīga leksika, kas bāzēta latīņu valodā, tāpēc latīņu valodas zināšanas patiesībā padara apzinātāku arī šo valodu izpratni un lietojumu. Galvenie internacionālismu avoti Eiropas tautu valodās ir franču, itāļu, angļu, vācu un krievu valoda, bet visvairāk internacionālu vārdu devušas tieši senās valodas – grieķu, latīņu. Tādi svarīgi internacionāli vārdi kā “kultūra”, “inteliģence”, “partija”, “revolūcija”, “progress”, “dokuments”, “tendence”, “civilizācija” u. c. ir latīņu valodas cilmes vārdi.
NOZĪMĪGI LITERATŪRAS TEKSTI LATĪŅU VALODĀ
Latīņu valodas spēcīgo ietekmi leksikas attīstībā var meklēt arī tekstos, kas ievērojamā daudzumā sarakstīti gan antīkajā pasaulē, gan pēc tam vēlākajos gadsimtos. Literārie darbi grieķu un latīņu valodā, kas nonākuši līdz mūsdienām, iezīmē rietumu kultūras intelektuālos pamatus – kamēr seno grieķu tekstos apslēpta spēcīga teorētiskā un abstraktā domāšana, romieši attīstījuši tieši realitātes un cilvēka individualitātes tēlojumu. Tādu autoru kā Cicerona, Virgilija, Horācija, Ovidija u. c. darbi atstājuši nospiedumu gan vispārējā izpratnē par filozofiju, retoriku, jurisprudenci, literatūru un tās žanru daudzveidību, gan šo nozaru leksikā.
LATĪŅU VALODAS ALFABĒTS
Latīņu valodas attīstības vēsture tiek iedalīta četros posmos: arhaiskā latīņu valoda, klasiskā latīņu valoda, pēcklasiskā latīņu valoda un vēlā latīņu valoda. Tā kā arī latīņu valodā vērojamas atšķirības atkarībā no reģiona un attīstības posma, parasti par tās atskaites punktu gramatikas un leksikas jautājumos tiek lietota tieši klasiskā latīņu valoda. Klasiskās latīņu valodas alfabētā ir 23 burti: Aa, Bb, Cc, Dd, Ee, Ff, Gg, Hh, Ii, Kk, Ll, Mm, Nn, Oo, Pp, Qq, Rr, Ss, Tt, Vv, Xx, Yy, Zz; jaunākajos laikos klāt vēl nāk burts Uu. Pats termins “latīņu alfabēts” var attiekties gan uz klasiskās latīņu valodas alfabētu, gan uz citu valodu alfabētiem, kas no tā cēlušies, atmetot vai pievienojot jaunus burtus. Mūsdienās ir vismaz 100 valodas, kas ortogrāfijā izmanto latīņu valodas alfabētu, tostarp angļu, franču, vācu, spāņu, portugāļu, īru, holandiešu, arī latviešu.
LATĪŅU VALODA MEDICĪNĀ
Mūsdienu medicīnas termini gan ņemti no daudzām valodām, tomēr lielākā daļa nākuši no grieķu un latīņu valodas. Medicīnas un farmācijas terminoloģijas pirmsākumi meklējami Senajā Grieķijā, un jau pirmais Rietumu ārstniecības avots “Hipokratiskie raksti” (5.–4. gs. p. m. ē.) satur daudz medicīnisku terminu. Vēlāk medicīnisko tradīciju pārņem Romas impērija, un, tā kā latīņu valoda ir zinātnes valoda līdz pat 18. gs., visi medicīnas teksti tiek rakstīti latīņu valodā. Grieķu izcelsmes termini vairāk sastopami klīniskajā terminoloģijā, savukārt latīņu valodas termini veido lielāko daļu anatomiskās terminoloģijas, par kuras pamatlicēju tiek uzskatīts flāmu izcelsmes anatoms un ārsts Andreass Vezālijs (Andreas Vesalius, 1514–1564) ar grāmatu “Par cilvēka ķermeņa uzbūvi” (De humani corporis fabrica).
VALODA KĀ KOMUNIKĀCIJAS STŪRAKMENS
Vienota nozares valoda – terminoloģija – un spēcīgas tās zināšanas ir veiksmīgas saziņas pamatā, tāpēc sākotnēji medicīnas studijas var līdzināties svešvalodas apguvei. Ierasts, ka medicīnas studenti līdzās nozares kursiem apgūst arī latīņu valodas pamatus no valodniecības aspekta, jo izpratne par valodas etimoloģiju vēlāk palīdz veiksmīgāk apgūt un pareizi lietot arī terminoloģiju.
ANGĻU VALODAS KONKURENCE
Gadu gaitā gan bijuši precedenti nocelt latīņu valodu no tās troņa arī medicīnā. Piemēram, Vācijas vēsturē bijuši ārsti, tostarp profesori, kas uzskatījuši latīņu valodu kā apgrūtinošu faktoru savā izglītībā un darbā un atteikušies to apgūt. Neilgi pirms Otrā pasaules kara bija mēģinājums mainīt starptautiski atzīto medicīnas terminoloģijas korpusa valodu, taču medicīnas nomenklatūras komiteja to noraidīja. Latīņu un grieķu valodas nosaukumiem terminoloģijā ir būtiskas priekšrocības, tostarp vēsturiskā nepārtrauktība un mirušo valodu nemainība un universālums globālā līmenī. Mūsdienās angļu valoda, kas runātāju skaita ziņā ir nākamā lielākā valoda pēc ķīniešu un spāņu valodas, uzvar nacionālo valodu karā, tomēr pētnieki pieturas pie uzskata, ka medicīnas terminoloģija pārdzīvos angļu valodas spiedienu.
LATĪŅU VALODA JURISPRUDENCĒ
Jau pats termins tiesību zinātne jeb jurisprudence cēlies no latīņu valodas (jūris prūdentia – ‘tiesību zināšanas’), un romiešu tiesības, kas veidojušās 2000 gadu garumā, ir arī viens no mūsdienu tieslietu pamatakmeņiem. Atbilstošās kvalifikācijas jurisprudences speciālisti savā profesionālajā ikdienā sastopas ar terminiem, izteicieniem un oriģināltekstiem latīņu valodā un joprojām atzinīgi novērtē romiešu juristu nepārspējamās prasmes skrupulozi precīzi un skaidri definēt tiesību jautājumus. Ne velti senie romieši teikuši: Invia est in iustitia via sine lingua Latīna (Necaurejams ir ceļš justīcijā bez latīņu valodas)!
JURIDISKO TEKSTU TULKOJUMU SPECIFIKA
Juridiskie teksti pieprasa precizitāti un atbilstību likumdošanai, kas tos nosaka. Tekstu autori parasti izmanto vairākus terminus pēc kārtas. Tas nereti sagādā grūtības tulkošanas procesā, jo ne visās valodās viegli atrast precīzus, lakoniskus ekvivalentus, tāpēc bieži šādi termini netiek tulkoti. Līdzīgi kā medicīnā, arī jurisprudencē latīņu valoda kalpo kā starptautiska terminoloģijas valoda. Latvijā, lai atvieglotu tulkotāju, jurisprudences studentu un profesionāļu darbu, Valsts valodas centrs izveidojis “Tiesību aktu tulkošanas rokasgrāmatu”, kur noteiktas tiesību aktu tulkošanas kvalitātes prasības un principi, raksturoti Eiropas Savienības un starptautiskie tiesību akti, iztirzāti tiesību aktu tulkošanā aktuāli valodas jautājumi un formulētas terminoloģijas darba nostādnes. Par juridiskās tulkošanas kvalitātes pamatkomponentiem Valsts valodas centrs noteicis juridisku precizitāti, valodas skaidrību un terminoloģisku konsekvenci.
ORATORMĀKSLA NE TIKAI ANTĪKAJĀ PASAULĒ
Lielā mērā advokāta vai prokurora darbs saistīts arī ar runas mākslu – savu viedokli jāprot pamatot ne tikai juridiski pārliecinoši, bet arī izteiksmīgi, lai atstātu iespaidu uz tiesnesi un auditoriju. Arī te sava loma ir antīkajai pasaulei, jo līdz ar demokrātijas uzplaukumu 5. gs. p. m. ē. publiskā runa kļuva par nozīmīgu aktīvās sabiedrības daļu kā politikā, tā tiesvedībā, un retorikas prasmes tika vērtētas kā teju vienlīdzīgas militārajam spēkam. Arī mūsdienu tiesu runās latīņu valodas izmantojums atsevišķos terminos vai pat izteicienos saistāms gan ar faktu, ka ir romiešu tiesību termini, kas izplatīti visā pasaulē un tradicionāli netiek tulkoti, gan ar oratorisku paņēmienu piešķirt runai izteiksmīgumu.