KULTŪRAS PRODUKTS UN DIZAINA DOMĀŠANA?
Pēdējos gados valodas sargus satraukusi angļu valodas arvien ņiprākā spraukšanās mūsu ikdienā. Tiek lēsts, ka 90 procentu no aizguvumiem ir tieši angļu valodas ietekmes rezultāts, ko veicina šīs valodas internacionālā nozīme un, protams, arī straujā tehnoloģiju ienākšana mūsu dzīvēs.
Turklāt runa nav tikai par slengu vai sarunvalodu. Tā saucamie modes vārdi, kas izstumj tradicionāli latviešu valodā lietotos, labprāt ieviešas itin visās nozarēs. Piemēram, jau krietnu laiciņu būsim manījuši, ka par „produktiem” tiek dēvētas ne tikai ēdamas lietas. Kultūras produkts, tūrisma produkts, kosmētikas produkts – diezin vai visus šos produktus varēsim likt uz maizes. Un tiesa – lai arī līdz šim termins „produkts” lietots galvenokārt pārtikas nozarē, tā plašo lietojumu pieļauj vārda daudznozīmība. „Svešvārdu vārdnīcā” minētas četras „produkta” nozīmes: „1. priekšmets, viela, enerģija, informācija utt., ko iegūst fiziska un/vai garīga darba rezultātā; 2. viela, vielu savienojums, kas veidojas dabā; 3. uzturlīdzeklis; izstrādājums, kas gatavs ēšanai vai no kā gatavo ēdienu; 4. ķīm. viela, savienojums, ko iegūst no citām vielām, savienojumiem.” Jāsaka gan, ka valodnieki par šī vārda lietojumu tik plašā nozīmē gluži sajūsmināti nav.
Vēl viens modes vārds, kas jau vairākus gadus braši iekaro vietu mūsu valodā, aizstājot tādus vārdus kā „plāns”, „noformējums”, „iecere”, ir jēdziens, kas Latvijā ienāca pagājušā gadsimta 60. gados – vārds „dizains”. Sākotnēji šis termins izmantots, lai apzīmētu ārējo veidolu, vides vai objekta māksliniecisko projektēšanu un konstruēšanu. Taču mūsdienās tā nozīme sniedzas krietni tālāk par arhitektūru, modi vai citu šauru, radošu jomu. Ar to, piemēram, saistīta vesela domāšanas koncepcija, ko taisni tā arī dēvē – par dizaina domāšanu (design thinking). Šī koncepcija nebūt neparedz, ka mums būtu jādomā vizuāli skaistas un glīti konstruētas domas. Tieši otrādi – jo dullākas idejas, jo labāk. Dizaina domāšana būtībā ir nekas cits kā prāta vētra – traku ideju ģenerēšana, lai radošā veidā risinātu dažādas problēmas, cenšoties uzlabot cilvēku dzīves. Tādējādi jēdziens „dizains” mūsdienās ir ieguvis visai sarežģītu, niansētu nozīmi, ar to saprotot arī attiecību veidošanas modeļus un sistemātiskus darba procesus.
Šie un vēl daudzi citi termini mūsu valodā no aprites izstumj iepriekš izmantotos vārdus, kā sūkļi uzsūcot to atšķirīgās nozīmes. Jāatzīst, šādi saturiski ietilpīgi vārdi gan ātri vien kļūst klišejiski, neizteiksmīgi un tukši. Tāpat kā mainās apģērbu un interjera mode, arī modes vārdu mūžs lielākoties nav ilgs. Vai no modes izies arī pašlaik aktuālie „produkti”, „dizains”, „projekts”, „formāts” un citi nozīmes ziņā izplūduši vārdi? Vai arī šo vārdu plašās nozīmes tomēr ir pārāk ērtas valodas lietotājiem, jo izpaliek „lieka” gudrošana? To rādīs laiks, taču atliek vien cerēt, ka valoda līdz ar šādu plaši lietotu svešvārdu ienākšanu netiks pārlieku noplicināta.
