ESEJA “VALODA – MANA IESPĒJA!”

Valoda iespēju sākums, kas sniedzas pāri pasaules plašajiem laukiem. Nav nozīmes, vai esi dzimis otrpus okeānam, vai pašā Latvijas pamestākā nostūrī, katram ir savs dārgums, ko saucu es par valodu. No pirmā zīdaiņa kliedziena, no pirmajiem bērna soļiem, no pirmā vārda mamma vai tētis paveras iespēju klāsts, kas kādam paver durvis un ļauj iespēju sākt ceļu. Ceļš, kurš neviens nezin kurp vedīs. Iespēju jūrā, lai neapmaldītos starp plīvojošām maldugunīm, es nemeklēju, lielu, bet gan mazu, patiesi īsto gaismas valodu.

Valoda man paver iespēju komunicēt ar cilvēkiem no dažādām pasaules vietām, mācīties un apgūt jaunas zināšanas, meklēt jaunas iespējas. Ko es saucu par iespēju? Izvēles brīvība, nav svarīgi vai proti vienu vai piecas valodas, nozīmīga ir attieksme. Starp daudzām varavīksnes krāsām mākslinieks saredz un atrod īstos toņus, tikai jāļauj to saskatīt, kas katra paša izvēlē ir dots. Nav labs vai slikts, melns vai balts, bet ir citāds. Valoda ir iespēju kopums, kas ļauj būt atvērtam, kā personībai. Mūsdienās tik daudzi no mums slēpjas starp maskām, katru reizi no dienas uz dienu mainot jaunu masku, atkarībā no situācijas, sastaptajiem cilvēkiem ar ko komunicējam. Mana iespēja ir būt patiesam, pirmkārt pašam pret sevis ar valodas iespēju, ļaut citiem redzēt īsto sevi. Censties nepazaudēt starp valodu zvaigznēm savu iespēju.

Ļauties valodu lidojumam, kā pavasara dzeltenais taurenis mostoties no ziemas, atverot plašos spārnus jauniem piedzīvojumiem. Ko nesīs šis pavasaris manam valodas ceļam, es jautāju sev? Jaunus notikumus, piedzīvojumus, bezrūpīgas dienas, bet varbūt kaut ko jaunu, ko nemaz nespēju iedomāties. Starp izvēli, mēs stāvam valodām priekšā.

Kā bērns mācoties staigāt simtiem reižu krīt, tā valodas vēstures ceļš, kas gājis, kritis un celies, ir nonācis šeit un tagad. Maz vai daudz to katrs, lai spriež pats. Mēs veidojam mazu daļiņu no valodas posma, bet visi kopā – piena ceļu. Lepoties un nekautrēties no savas dzimtās valodas, būt vienotiem reizēs, kad gribas skriet prom un neatskatīties. Kā podnieks, veido podus no māla, tā vecāki bērnam no pirmās sekundes iesāk valodas ceļu. Pamats, kas būvēts uz stipra valodas materiāla, veido stipru, noturīgu personību ar iespēju attīstīties, velmi uzzināt un apgūt jaunas prasmes. Valoda, ko saucu es par iespēju sākumu, ļauj pacelt galvu uz augšu. Starp daudzām zvaigznēm debesīs, ko saskaitīt pat necenšos, visspožāk spīd zvaigzne, ko saucu es par savu dzimto latviešu valodu!