Vai mākslīgais intelekts maina teksta autora domu, un ko atklāj zinātniskais pētījums?
Mākslīgais intelekts – palīgs vai neredzamais drauds, kad teksts it kā ir pareizs, taču doma un teksta autora attieksme ir mainīta
Uzņēmuma darbinieks uzraksta klientam svarīgu vēstuli. Teksts ir profesionāls un pieklājīgs. Ir skaidri formulēta autora nostāja, minēti konkrēti argumenti un rūpīgi izvēlēti vārdi un jēdzieni. Pirms nosūtīšanas klientam teksts tiek ielikts MI rīkā ar vienkāršu uzdevumu: “uzlabo manu latviešu valodu un izlabo kļūdas”.
Pirmajā acumirklī rezultāts izskatās labi, teikumi lasās viegli, drukas kļūdas ir izlabotas. Pat MI piemeklētie termini skan profesionālāk.
Taču kaut kas uzlabotajā tekstā tomēr ir mainījies – stingrā uzņēmuma nostāja ir kļuvusi daudz piezemētāka, nepārprotams “mēs nepiekrītam šādam nosacījumam” pārtapis par “mēs vēlētos izvērtēt”. Sākotnējā teksta tonalitāte ir pilnībā mainīta – tekstā ir novērstas drukas kļūdas, taču tas vairs arī nepauž precīzi to pašu domu, ko sākotnēji autors ir vēlējies pateikt.
Tieši par šo “neredzamo” valodas lietojuma risku runā nesenais Google DeepMind pētījums “Kā lielie valodu modeļi kropļo mūsu rakstu valodu” (“How LVMs Distort Our Written Language”). Pētījumā secināts, ka LVM var mainīt ne tikai teksta stilistiku, bet arī tā teksta jēgu, autora nostāju un argumentus. Protams, Google DeepMind pētījums neanalizē visus MI rīkus, visās valodās un visās dzīves situācijās, taču apkopotais un zinātniski analizētais materiāls ir būtisks signāls visiem MI lietotājiem, kas ikdienā aktīvi izmanto mākslīgo intelektu SEO tekstu un citu dokumentu rakstīšanā, rediģēšanā, tulkošanā un lokalizācijā.
Ko pētījumā patiesībā pārbaudīja?
Pētījuma aktualitāte ir tajā, ka zinātnieki nepētīja, vai MI raksta “skaisti”, bet gan analizēja un pārbaudīja, vai MI saglabā cilvēka sākotnēji uzrakstīto domu.
Analīzei tika izvēlēti trīs scenāriji. Pirmkārt, zinātniekus interesēja, kādas ir atšķirības un likumsakarības, ja tekstu raksta, neizmantojot LVM, bet pilnībā paļaujoties uz LVM vai daļēji izmantojot LVM. Otrkārt, tika salīdzināti cilvēku veiktie labojumi ar LVM veiktajām korekcijām vieniem un tiem pašiem tekstiem. Treškārt, pētīja LVM ģenerētus tekstus profesionālajā vidē, analizējot zinātniskās recenzijas. Pētījuma publiskais kopsavilkums ar autoriem un aprakstu pieejams arī arXiv.
Tas ir ļoti svarīgi, jo uzņēmumos pēdējā laikā MI nelieto tikai “teksta rakstīšanai no baltas lapas”. To aktīvi lieto arī šķietami drošākiem uzdevumiem: pārfrāzēšanai, teksta rediģēšanai, teksta korektūrai, tulkošanai, kopsavilkumiem un mārketinga satura pielāgošanai.
Pētījums atklāja, ka arī šādās situācijās teksta jēga var mainīties daudz nopietnāk nekā prognozēts.
Kad viedoklis kļūst neitrāls
Viens no pamanāmākajiem pētījuma secinājumiem: intensīva LVM izmantošana palielināja neitrālu atbilžu īpatsvaru gandrīz par 70%. Pētījuma dalībnieki, kuri vairāk paļāvās uz MI, biežāk nonāca pie neitrālas nostājas, nevis skaidra “par” vai “pret” viedokļa.
Uzņēmumu komunikācijā tas nav tikai stila jautājums.
Piemēram, pārlieku neitrāla advokāta aizstāvības runa strīda motīvu daļā var vājināt viņa pozīciju tiesas priekšā. Vai arī mārketinga komandas sagatavotais pārlieku neitrālais pārdošanas teksts neuzrunā klientus. Personāla nodaļas informācija darbiniekiem par izmaiņām darba attiecībās, kas uzrakstīta pārāk vispārīgā valodā, izraisa daudz neskaidrības un pārpratumus.
MI mēdz padarīt tekstu “drošāku” – dažkārt tas ir noderīgi, taču dažkārt tieši skaidra nostāja un autora attieksme ir teksta galvenā vērtība.
Kad pazūd autora balss
Pētījumā dalībnieki, kuri intensīvi izmantoja LVM, biežāk atzina, ka gala teksts ir mazāk radošs un mazāk atbilst viņu izteiksmes veidam. Interesanti, ka vienlaikus viņi nebija neapmierināti ar rezultātu. Citiem vārdiem sakot – teksts viņiem patika, lai gan tas vairs nešķita pilnībā “viņu”.
Tas ir viens no pētījuma spēcīgākajiem novērojumiem – risks nav tikai tas, ka MI kļūdās, bet tas, ka MI piedāvā tekstu, kas izskatās pārliecinošs, pakāpeniski aizstājot lietotāja unikālo izteiksmes veidu ar universālu, nopulētu, viegli atpazīstamu “MI valodu”.
Ko tas nozīmē uzņēmumiem? To, ka zīmola balss var vienkārši pazust, īpaši, ja MI tiek izmantots nesaskaņoti vairākās uzņēmuma nodaļās – pārdošanā, klientu apkalpošanā, personāla vadībā, e-komercijā, sociālajos medijos un mājaslapas saturā.
Vienā tekstā tas var šķist sīkums, taču tekstu arhīvā kaut vai tikai viena gada griezumā jau kļūst par zīmola identitātes problēmjautājumu.
Pat gramatikas labojumi var mainīt nozīmi
Ļoti būtisks pētījuma secinājums ir par šķietami nekaitīgu uzdevumu: gramatikas labošanu. Pētījuma autori konstatēja, ka arī tad, kad LVM tika lūgts veikt minimālus vai tikai gramatiskus uzlabojumus, tekstā var rasties teksta jēgas nobīdes un pat secinājuma sagrozīšana.
Tas ir īpaši svarīgi valodu pakalpojumu kontekstā.
Teksta rediģēšana nav tikai komatu sakārtošana, un teksta korektūra nav tikai pareizrakstības pārbaude. Profesionālā vidē gramatisks labojums drīkst uzlabot teksta skaidrību vai gramatisko pareizību, bet nedrīkst patvaļīgi mainīt autora nodomu.
Piemēram, juridisko tekstu tulkošana prasa ļoti precīzu attieksmi pret modalitāti: “ir pienākums”, “drīkst”, “var”, “apņemas”, “ievēro” – tie nav savstarpēji aizstājami vārdi. Tehnisko tekstu tulkošana prasa konsekventu terminoloģiju, taču medicīnas tekstos neprecizitāte var ietekmēt izpratni par procedūru, risku vai lietošanu – nemaz nerunājot par to, ka neprecīzi medicīnas teksti var apdraudēt pacienta dzīvību.
MI maina ne tikai teikumus, bet arī leksiskās vienības
Pētījumā redzams, ka LVM daudz biežāk aizstāja cilvēka sākotnēji izvelētās leksiskās vienības, nekā to būtu koriģējis cilvēks. Pētījuma autori to sauc par autora “leksiskās pēdas” zudumu – tiek aizstāti vārdi, kas tekstu padara atpazīstamu, personisku un konkrētam autoram raksturīgu.
Vēl viens novērojums: MI rediģētajos tekstos samazinājās vietniekvārdu lietojums un pieauga lietvārdu, īpašības vārdu un formālāku teikuma konstrukciju īpatsvars. Pētījumā minēts, ka cilvēku tekstos pēc LVM uzlabošanas tika novērots mazāk pirmās personas lietojuma, pieredzē balstītas argumentācijas un vairāk bezpersoniskas, akadēmiskas valodas.
Tas palīdz izskaidrot, kāpēc MI teksts bieži šķiet “pareizs”, bet “svešs”, “attālināts”.
Mārketinga tekstu tulkošana šādā situācijā kļūst īpaši jutīga. Labs produkta apraksts, reklāmas sauklis vai kampaņas teksts nav tikai informācija – reklāmas tekstos būtisks ir ritms, balss, attieksme, solījums un auditorijas izjūta.
Ja MI visu padara vienādi gludu, zīmols var kļūt mazāk atšķirīgs. To taču nevēlas neviens, vai ne?
Kāpēc zinātnisko recenziju piemērs ir svarīgs uzņēmumiem?
Pētījumā analizētas arī zinātniskās recenzijas. Autori norāda, ka ICLR 2026 recenziju datos vairāk nekā 21% recenziju tika klasificētas kā LVM ģenerētas, un šajās recenzijās bija mainīti vērtēšanas uzsvari. LVM recenzijas mazāk koncentrējās uz skaidrību un nozīmīgumu, bet vairāk uz atkārtojamību, mērogojamību un praktisko pielietojumu.
Šis piemērs nav par tulkošanu tiešā nozīmē, bet gan to, lai izgaismotu daudz plašāku risku: MI var ne tikai mainīt tekstu, bet arī mainīt vērtēšanas kritērijus.
Biznesa vidē tas var izpausties dažādi – atbilde uz klienta sūdzību var kļūt pieklājīgāka, bet mazāk empātiska. Finanšu ziņojuma kopsavilkums var izcelt efektivitāti, bet mazināt risku nozīmi. Personāla vadības paziņojums var kļūt formālāks, bet mazāk cilvēcīgs. Produkta apraksts var izcelt vispārīgus ieguvumus, bet pazaudēt to, kas konkrētajā tirgū klientam patiesībā ir svarīgs.
Tāpēc mākslīgais intelekts tulkošanā un rediģēšanā jāvērtē ne tikai pēc valodas gramatiskās pareizības, bet arī pēc būtības: vai teksts joprojām pilda tam paredzēto funkciju?
Ko tas nozīmē tulkošanā un lokalizācijā?
Tulkošana nav mehāniska vārdu pārnešana citā valodā.
Ja oriģinālajā tekstā MI jau ir mainījis autora attieksmi, tulkojumā šī attālināšanās no sākotnējās domas var būt vēl lielāka. Ja MI ir padarījis mārketinga tekstu neitrālāku, arī reklāmas lokalizācija būs mazāk iedarbīga. Ja MI ir aizstājis nozares terminus ar “skaistākiem” vispārīgiem vārdiem, tie tiks pārnesti arī uz tulkojumiem.
Šeit svarīgi ir profesionāli tulkošanas pakalpojumi, kuros tiek vērtēta ne tikai gramatika, bet arī nozare, terminoloģija, teksta mērķis un auditorija.
Uzņēmumiem noder rakstiskie tulkojumi, ja teksts jāiesniedz partneriem, klientiem, iestādēm vai jāpublicē. Savukārt lokalizācija palīdz pārnest ne tikai vārdus, bet arī kultūras un tirgus kontekstu. Ja tiek izmantota mašīntulkošana, īpaši svarīgi ir izvērtēt, vai nepieciešama pēcrediģēšana, bet digitālajam saturam būtiski ir arī SEO tulkojumi, jo atslēgvārdu tieša pārtulkošana reti ir pietiekams risinājums.
Un, ja uzņēmums jau aktīvi lieto MI tekstu sagatavošanā, vērtīga var būt teksta rediģēšana un korektūra – ne tikai valodas kļūdu labošanai, bet arī teksta jēgas, tonalitātes un atbilstības pārbaudei. Arī mutiskie tulkojumi balstās tajā pašā principā: valodas speciālists pārnes ne tikai vārdus, bet arī nodomu, kontekstu un situācijas nianses.
Kā pārbaudīt MI rediģētu vai tulkotu tekstu?
Pētījums labi parāda, ka ar jautājumu “vai tekstā ir kļūdas?” nepietiek. Pirms MI rediģētu vai tulkotu tekstu izmantot profesionālajā saziņā, ir vērts pārbaudīt turpmāk minēto.
- Vai ir saglabāta autora sākotnējā doma un nostāja?
Salīdziniet oriģinālu un gala tekstu. Vai “mēs nepiekrītam” nav kļuvis par “mēs vēlamies apsvērt”? - Vai nav pazuduši būtiski argumenti?
MI mēdz saīsināt, izlīdzināt un pārstrukturēt tekstu. Dažkārt tas izmet tieši to niansi, kas tekstam piešķir juridisku, komerciālu vai reputācijas nozīmi. - Vai terminoloģija atbilst nozarei?
Īpaši tas attiecas uz finanšu, juridiskiem, medicīnas, tehniskiem un IT tekstiem. - Vai teksta tonalitāte atbilst zīmolam?
Teksts var būt gramatiski pareizs, bet pārāk formāls, auksts vai neitrāls. - Vai teksts ir piemērots konkrētam tirgum?
Lokalizācija nav tikai tulkojums. Tā ietver kultūras kontekstu, ierastos formulējumus, lietotāja gaidas un vietējo meklēšanas paradumu izpratni. - Vai gala redakciju ir skatījis redaktors cilvēks?
Jo īpaši, ja teksts tiks publicēts, izmantots līgumā, instrukcijā, mājaslapā, reklāmā vai saziņā ar klientiem.
Secinājums
Pētījuma būtība nebija vēlme pārliecināt, ka MI ir nederīgs rīks, bet izcelt to, ka MI ietekme uz mūsu rakstīto tekstu ir daudz lielāka, nekā mums šķiet.
Mākslīgais intelekts var mainīt ne tikai komatus un teikumu uzbūvi, bet arī autora nostāju, argumentāciju, leksisko vienību izvēli un pat vērtēšanas kritērijus. Pētījuma autori paši norāda, ka dalībnieki bija angļu valodas lietotāji ASV un rezultāti citās valodās vai kultūrās var izpausties atšķirīgi, tāpēc secinājumi jālieto uzmanīgi, nevis kā universāls spriedums par visām valodām.
Taču uzņēmumiem tas ir pietiekami spēcīgs brīdinājums: ja tekstam ir juridiska, tehniska, medicīniska, finanšu, mārketinga vai reputācijas nozīme, nepietiek ar to, ka teksts “izklausās labi”.
Svarīgākais jautājums ir cits: vai tas joprojām pauž to pašu?
Ja jūsu uzņēmums izmanto MI tekstu sagatavošanā, tulkošanā vai rediģēšanā, Skrivanek komanda var palīdzēt pārbaudīt nozīmes atbilstību, terminoloģiju, zīmola tonalitāti un atbilstību mērķa tirgum – no profesionāliem tulkojumiem un lokalizācijas līdz mašīntulkojuma pēcrediģēšanai un MI tekstu rediģēšanai.
BUJ
Vai pētījums pierāda, ka MI vienmēr sagroza tekstu?
Nē. Pētījums rāda konkrētus riskus noteiktos apstākļos, īpaši uzdevumos ar LVM izmantošanu un rediģēšanu, taču tas nav universāls pierādījums visām valodām, rīkiem un tekstu kategorijām.
Kāpēc MI teksts bieži kļūst neitrālāks?
LVM rīki bieži tiecas veidot līdzsvarotus, drošus un vispārpieņemtus formulējumus. Tas var būt noderīgi, bet biznesa tekstos dažkārt var vājināt skaidru nostāju vai zīmola pozīciju.
Kad nepieciešama MI tekstu rediģēšana?
Tā nepieciešama, ja MI teksts tiks publicēts, izmantots līgumos, instrukcijās, mārketingā, mājaslapā, klientu saziņā vai citos reputācijai nozīmīgos materiālos.
Vai gramatikas labošana ar MI ir riskanta?
Tā var būt noderīga, taču pētījums rāda, ka pat gramatikas labojumu procesā LVM var mainīt apgalvojumus vai secinājumu. Tāpēc svarīgi salīdzināt gala tekstu ar oriģinālu.
Kā tas saistīts ar tulkošanu?
Ja MI maina oriģinālā teksta nozīmi, tulkojums var pārnest tālāk jau izmainītu domu. Tāpēc profesionāli tulkojumi un lokalizācija vērtē ne tikai valodu, bet arī teksta funkciju, terminoloģiju un kontekstu.
Vai MI radīts teksts vienmēr ir uzticams profesionālai lietošanai?
Nē. Pētījums liecina, ka pat tad, ja MI radīts vai rediģēts teksts ir gramatiski pareizs un viegli lasāms, tas var mainīt teksta autora sākotnējo domu, nostāju vai argumentāciju. Tāpēc juridiskos, tehniskos, medicīnas, finanšu un citos profesionālos tekstos ir svarīgi ne tikai pārbaudīt teksta gramatisko un stilistisko kvalitāti, bet arī pārliecināties, ka ir saglabāta teksta autora sākotnējā doma, izmantotie vārdi un termini, kā arī saziņas tonalitāte un mērķis.
