Vjetnamiešu valoda ir austroaziātu valodu saimes vjetu valodu grupas valoda un oficiālā valsts valoda Vjetnamā. Aptuveni pirms 150 gadiem vjetnamiešu valoda tika klasificēta kā austroaziātu valodu saimes monu-khmeru atzara valoda. Pēc tam tika konstatēts, ka tā tomēr radnieciski ir tuvāka mjonu valodai nekā pārējām monu-khmeru valodām, tāpēc tika izveidots vjetu-mjonu valodu atzars, kurā iekļāva vēl citas valodas, kas bija tuvākās šīm valodām. Pašu terminu “vjetu valodas” ieviesa valodnieks Heiss (La Vaughn H. Hayes) 1992. gadā. Vjetnamiešu valoda ir vienzilbīga valoda. Tas nozīmē, ka vārdiem vjetnamiešu valodā nav locījumu, to vietā tiek izmantoti muzikāli akcenti. Tos nosaka diakritiskās zīmes, kas tiek rakstītas virs un zem patskaņa. Vjetnamiešu valodai ir seši dažādi akcenti. Tas gan apgrūtina valodas apguvi. Salīdzinājumam, mandarīnu ķīniešu valodā ir četri akcenti (ieskaitot neitrālos), bet savukārt kantoniešu valodā ir pat veseli astoņi akcenti. Vjetnamiešu valodā nav arī sieviešu vai vīriešu dzimtes. Vjetnamieši neuzrunā viens otru vārdā. Tāpat kā daudzās Āzijas kultūrās, arī Vjetnamā visus sauc par “māsu”, “brāli”, “tēvoci” utt. Pat laulāti pāri, runājot viens ar otru, lieto vārdu “māsa” vai “brālis”. Tas ir vjetnamiešu veids, kā izrādīt cieņu. Mūsdienās vjetnamiešu valodu var dzirdēt runājam daudzviet pasaulē ne tikai Ķīnā, Kambodžā vai Laosā. Faktiski aptuveni 90 miljoni cilvēku pasaulē runā vjetnamiešu valodā. Vjetnamai ir 94% rakstpratības līmenis. Vjetnamiešu valoda ir sestā lielākā valoda Amerikas Savienotajās Valstīs, septītā lielākā valoda Austrālijā bet Francijā tā ieņem astoto vietu. Tiek uzskatīts, ka Vjetnama ir sadalīta trīs galvenajos reģionos (ziemeļu, centrālajā un dienvidu), un katram reģionam ir atšķirīgi dialekti. Tiek uzskatīts, ka ziemeļu reģiona iedzīvotājiem, īpaši Hanojas galvaspilsētā, ir visizplatītākā izruna. Galvenās atšķirības starp šiem dialektiem ir izmantotās skaņas, izruna un daži vārdu krājumi. Vjetnamas ziemeļu daļu gan politiski, gan kultūras ziņā ļoti ietekmēja ķīnieši, kas tur dominēja 2. gadsimtā pirms mūsu ēras. Pēc pirmās Vjetnas karaļvalsts rašanās 10. gadsimta sākumā valdošā šķira pieņēma klasisko ķīniešu valodu kā formālo valsts pārvaldes, zinātnisko un literatūras līdzekli. Šajā gadsimtā vjetnamieši izveidoja chữ nôm (modificētu ķīniešu rakstzīmju kopu), pamatojoties uz tradicionālo ķīniešu rakstības sistēmu, lai rakstītu un aprakstītu savus vjetnamiešu vārdus, kas nepastāvēja ķīniešu valodā. Līdz ar ķīniešu valodas dominēšanu radās stipra ķīniešu vārdu krājuma un gramatikas ietekme. Piemēram, daži vārdi vjetnamiešu valodā, kas cēlušies no ķīniešu valodas ir gia đình − ģimene, đồng ý − piekrist. Daļa vjetnamiešu leksikas visās jomās sastāv no ķīniešu-vjetnamiešu kombinētiem vārdiem (tie ir aptuveni trešdaļa no vjetnamiešu leksikas, un tie var veidot pat 60% no oficiālajos tekstos izmantotā vārdu krājuma). Kad 19. gadsimta beigās Francija iebruka Vjetnamā, franču valoda pakāpeniski nomainīja ķīniešu valodu kā oficiālo valodu izglītībā un valsts pārvaldē. Tradicionālā ķīniešu valoda valstī oficiāli vairs netika lietota. Vjetnamieši pieņēma daudzus franču terminus, piemēram, đầm – dāma − no  ranču madame, ga − dzelzceļa stacija − no franču gare, sơ mi – krekls – no franču chemise, pho mat – siers − no franču fromage, bo – sviests − no franču beurre un búp bê – lelle – no franču poupée. Līdzīgi zviedru valodai vjetnamiešu valodā ir daudz apvienotu vārdu, piemēram, tủ lạnh (skapis auksts) ir ledusskapis un ngựa vằn (zirgs strīpa) ir zebra. Piemēram, Čehijas Republikā vjetnamiešu valoda šodien tiek atzīta par vienu no 14 mazākumtautību valodām, pamatojoties uz to iedzīvotāju kopienām, kas valstī dzīvo tradicionāli vai ilgstoši. Šāds vjetnamiešu valodas statuss piešķir tiesības uz kopienas pārstāvi Valdības Tautību padomē, kas ir Čehijas valdības padomdevēja iestāde nacionālo minoritāšu politikas jautājumos. Vjetnamiešu valodu arvien biežāk var apgūt skolās un iestādēs ārpus Vjetnamas, un to lielā mērā veicina tās lielā diaspora pasaulē. Valstīs, kurās ir lielas vjetnamiešu valodas kopienas, piemēram, Amerikas Savienotājās Valstīs, Francijā, Austrālijā, Kanādā, Vācijā un Čehijā, vjetnamiešu valodas izglītība lielā mērā pilda kultūras un tradīciju tālāknodošanas funkciju, lai iepazīstinātu vjetnamiešu imigrantu pēcnācējus ar viņu senču kultūras mantojumu. Kopš 1980. gadiem daudzās vjetnamiešu valodā runājošās kopienās visā pasaulē ir nodibinātas vjetnamiešu skolas. Amerikas Savienotajās valstīs vien 39 vjetnamiešu skolas un pat vairākas universitātes, kas piedāvā iespēju apgūt vjetnamiešu valodu. Tāpat kopš 80. gadu beigām vjetnamiešu-vācu kopiena ir izmantojusi pilsētu valdību atbalstu, lai vidusskolu mācību programmās iekļautu vjetnamiešu valodu, lai mācītu, atgādinātu un veicinātu vēlmi vjetnamiešu vācu studentiem apgūt viņu dzimto valodu. Turklāt ļoti daudzi vācieši ir tieši izvēlējušies studēt vjetnamiešu valodu sakarā ar augošajām biznesa iespējām.

Ar vairāk nekā 2500 jūdžu garu piekrasti, Vjetnama ekonomiski un gastronomiski lielā mērā ir atkarīga no zvejas — jūra ir pabarojusi valsti visos laikos. Zvejnieki uzskata, ka vaļi tos pasargā, kad tie atrodas jūrā, un daudzos gadījumos palīdz laivām atrast krastu, kad laikapstākļi ir slikti. Ir neskaitāmi stāsti par dzīvībām, ko izglābis valis, kurš vētras laikā vedis laivas drošībā. Vaļu pielūgšana ir plaši izplatīta piekrastē, bet dīvainā kārtā tā ir biežāk sastopama valsts centrālajās daļās. Vecās laivas tiek pārveidotas par svētnīcām un tempļiem vai uzcelti jauni tempļi. Altāri ir piepildīti ar vaļu kauliem, un zvejnieki pulcējas tur, lai lūgtu par drošību un labklājību jūrā.

Vjetnama ir otrais lielākais kafijas ražotājs pasaulē pēc Brazīlijas. Pirmo kafiju Vjetnamā ieveda kāds franču priesteris 19. gadsimta vidū. Mūsdienās vjetnamiešu kafija ir viena no labākajām pasaulē un tiek eksportēta galvenokārt uz Eiropu. Vjetnamiešu kafiju pasniedz saldu un stipru, ar ledu, bieži vien arī ar saldinātu iebiezināto pienu. Saldināta iebiezinātā piena, nevis svaiga piena izmantošana saistās ar tā pieejamību un vieglāku uzglabāšanu tropu klimatā. Pēdējā laikā kafejnīcās lielu popularitāti piedzīvojusi tradicionālā olu kafija.

Visā tās vēsturē Vjetnama ir piedzīvojusi daudzus karus un okupācijas periodus, taču valsts ir saglabājusi savu identitāti, pateicoties tautas pasakām un dzejai. Vjetnamas vēsturē ir daudz varoņu, un stāsti par viņiem ir ļoti svarīga kultūras sastāvdaļa. Šie slavenie varoņi bieži tiek citēti, un tiem ir ievērojama loma mūsdienu dziesmās un dzejoļos, un tie joprojām sniedz svarīgus morālos norādījumus vjetnamiešiem. Tāpat ļoti bieži var redzēt jauniešus pavadām laiku parkos un kafejnīcās, spēlējot ģitāru un dziedot populāras un tradicionālas dziesmas. Vīriešu asaru izrādīšana vispār netiek uzskatīta par nevīrišķīgu.