IZLAUZT ROKAS UN IMPORTĒT STUDENTUS

Priekšvēlēšanu diskusiju laikā esam dzirdējuši burtiski kaudzēm versiju, kā partiju kandidāti grasās strādāt turpmākos gadus. Dažādo scenāriju raksturojumā kā allaž ticis lietots ne mazums tēlainās izteiksmes līdzekļu. Šoreiz izglītības debašu lauks: pašvaldībām izlauztās rokas un Latvijā importētie studenti.

Mazākās apdzīvotās vietās Latvijā, kā zināms, niecīgā iedzīvotāju skaita dēļ nereti dzirdēts par skolu slēgšanu. Šai rīcībai ir dramatiskas sekas, jo skaidrs, ka uz jauniem iedzīvotājiem šai vietai vairs nav cerību, un, visticamāk, no turienes prom aizies ne tikai ģimenes skolu meklējumos, bet arī bez darba palikušie skolas darbinieki. Šīs situācijas raksturošanai kāds kandidāts lietojis visai trāpīgu metaforu – slēdzot skolu, pašvaldībai tiek izlauztas rokas. Proti, faktiski tai tiek atņemta spēja rīkoties „savām rokām” – tā kļūst atkarīga no citām pašvaldībām vai var vien cerēt uz kādu valsts atbalstu.

Šajās debatēs bija dzirdams kāds „špāsīgs” apzīmējums – importa studenti. Vārdnīcā skaidrots, ka imports ir ‘preču, arī kapitāla, pakalpojumu ievešana no ārzemēm’, tāpat arī ‘no ārzemēm ievesto preču kopējais daudzums vai kopējā vērtība’. Pagājušā gadsimta 90. gadu vidū sākumskolā audzinātāja teica, lai labāk izvēloties importa penāļus, jo tie esot ērtāki un klusāki. Runa bija par mīkstajiem penāļiem, kurus ar rāvējslēdzēju varēja atvērt kā grāmatu un kuri krītot neradīja tik šausmīgu troksni kā iepriekš izplatītās metāla kastītes zīmuļiem un pildspalvām. Lūk, šis gadsimts jau nāk ar importa studentiem – vai nu jau students kļuvis par preci? Patiesībā tā ir tiesa – ārzemju studenti, kuri šeit atbraukuši nevis apmaiņas, bet pilna laika studijās, gan augstskolai, gan valstij kopumā nes finanšu labumu. Tā kā viņi nāk no zemēm aiz mūsu robežas, tad varam tos likt kopējā importa aprēķinā!

Politika un sports ir nozares, kuras bieži iepriecina ar krāšņiem epitetiem un metaforām. Šis ir vēlēšanu gads, tāpēc spējam tik vākt valodas pērļu ražu!

Vasilijs Ragačevičs
Skrivanek Baltic direktors