IZNESĪSI MISKASTI?

Šoruden atkritumi radījuši ne mazums bažu – izrādās, Latvija atkritumu apsaimniekošanā ir tālu aiz citām Eiropas Savienības valstīm. Sevišķi sliktā situācijā esot Rīga: mēļo, ka atkritumu bizness galvaspilsētā ir bijis visai netīrs, tāpēc steigšus vajadzīgas pārmaiņas. Virsraksts „Zelta atkritumi. Rīdziniekiem būs jāmaina miskastes paradumi un jāmaksā vairāk” licis domāt par vārdu „miskaste”: kā tas radies? Vai tam ir saistība ar vārdu „mist”, proti, „dzīvot”?

Pēdējos gados Latvijā populārs kļuvis bezatkritumu dzīvesveids: parādījušies bezatkritumu veikali, televīzijas pārraidēs bieži stāsta par videi draudzīgiem ikdienas paradumiem un iepazīstina ar cilvēkiem, kuru dzīvesveids der mums par paraugu. Atkritumu šķirošana ir viens no veidiem, kā mazināt ietekmi uz dabu un neslīkt plastmasā. „Iznes miskasti!” ir katrā mājsaimniecībā bieži dzirdēts mudinājums. Noteikti biežāk nekā „Iznes atkritumu tvertni!”, kā būtu jāsaka, ievērojot literārās valodas normas.

Kur gan radies vārds „miskaste”? Vārda pamatā ir vācu valodas vārds „Mist” ar nozīmi ‘mēsli’ un viduslejasvācu vārds „kaste” ar nozīmi ‘noliktava, lāde’. Vārds ir uzskatāms par tiešu vācu valodas pārcēlumu latviešu valodā, tāpēc latviešu literārajā valodā nav vēlams. Vācu valodā pastāv līdzīgi salikteņi, kā „Mistkäfer” ar nozīmi ‘mēslu vabole’, „Mistkübel” – ‘atkritumu spainis’.

Vācu valodas ietekmē pastāv arī vārda rakstības variants „mistkaste”. Ir arī rakstītāji, kuri uzskata, ka pareizais rakstījums ir „mizkaste”, un tas ir literārs vārds, kur salikteņa pirmajā daļā ir latviešu valodas vārds „miza”. Skaidrojums ir visai amizants, un varbūt, šķirojot atkritumus, mēs varētu mājās ieviest arī mizu kasti, tomēr latviešu literārajā valodā ir vārdi „atkritumu spainis”, „atkritumu tvertne”, datorterminoloģijā labi pazīstams vārds „atkritne”.

Protams, stilistiskos nolūkos plašsaziņas līdzekļos tiek lietoti dažādi valodas līdzekļi, jo autors vēlas vēstījumam piešķirt sulīgākas notis. Viss ir kārtībā, kamēr vien spējam izšķirt, kurās saziņas situācijās tie ir piemēroti, un kurās būtu jāprot izteikties tikai un vienīgi literārajā valodā.

Vasilijs Ragačevičs
Skrivanek Baltic direktors