ESEJA “VALODA – MANA IESPĒJA!”

Mūsdienu pasaulē bieži dzirdu frāzi, ka jāmācās angļu valoda, jo tā ir vispopulārākā valoda pasaulē. Protams, ja cilveks labi prot runāt angliski, tas tiešām dod lielākas iespējas iegūt izglītību ārzemēs, piemēram. Taču diemžēl neviens nesaka, ka jāzina sava dzimtā valoda. Vai tas nav vērtīgi? Man liekas, ka valodas zināšanas ir vairāk nekā tikai runāšana. Tas ir kaut kas lielāks. Svarīgi zināt, kas tu esi. Tevi veido ne tikai tavi paradumi, uzskati, manieres un izglītība, bet arī vieta, kur tu esi dzimis. Lai kā ļaudis to mēģinātu noliegt, nacionālā kultūra viņus ļoti ietekmē, tāpēc manā skatījumā valodas zināšanas ir pilnīga iedziļināšanās vēsturē un folklorā.

Atceros, kad latviešu valodas stundās skatījāmies J. Streiča melodrāmu pēc J. Kliedzēja romāna “Cilvēka bērns” motīviem. Šī spēlfilma ir stāsts par mazā zēna Boņuka pieaugšanu, kur atmosfēra bija tik silta un tik bezrūpīga, ka es pati neviļus atcerējos savu bērnību, kas vasarā pavadīta laukos. Taču tā ļoti precīzi attēloja latgaliešu ikdienas sadzīvi. Latgaliešu valoda likās neparasta, bet es esmu pārliecināta, ka, ja šī filma būtu latviešu valodā, tā neatstātu īsto iespaidu. Valoda raksturo cilvēku.

Starp citu, kvalitatīvas valodas zināšanas atspoguļo cilvēka intelektu. Es uzskatu, ka plašs redzesloks un izglītotība ir galvenās atslēgas, kas ļauj personai atrast sabiedrību, kurā viņa vēlas būt. Pēc manām domām, “pāreja” no vienas cilvēku kastas uz otru tiek veikta vēriena un intelekta dēļ. Zinoši, zinātkāri un gudri cilvēki vienmēr piesaista sev un atstāj labu iespaidu, jo prot sevi prezentēt un iesaistīties vispusīgā sarunā. Viņiem palīdz viņu valoda. Kas var ietekmēt valodu? Filmas, dziesmas, grāmatas. Mans favorīts ir literatūra, jo tā īpaši bagātina vārdu krājumu. Runājot ar cilvēku, uzreiz var redzēt, vai persona lasa, vai nelasa. Runas īpašības atspoguļojas vārdos, kurus tu izmanto, haotiskās vai skaidrās domās, kuras izteic. Ne tikai jārunā, svarīgi ir tas, kā tu runā. Balss un lietotā valoda ir tas, kas ļauj vienam cilvēkam pārliecināt otru.

Interesantākais ir tas, ka izprast cilvēkus, manuprāt, ir iespējams tad, ja tu pārzini viņu kultūras valodu. Vismaz tu vari parunāt ar vietējiem iedzīvotājiem, iepazīties un veidot sakarus. Pateicoties tam, ka es zinu latviešu valodu, es varu būt daļa no tautas, jo valoda veido mani. Tā padara mani par to, kas es esmu. Es varu dalīties ar citām tautām un caur valodu nodot latviešu tautas garu, stāstot par mitoloģiju, tradīcijām, folkloru, pazīstamākajām dainām, lai cilvēki iegūtu priekšstatu par mūsu valsti. Valoda ļauj atvērt sirdi šai pasaulei un dzīvot. Valoda mani piepilda, es kļūstu izglītotāka. Labi zinot savu dzimto valodu, varu iemācīties citu valodu, jo vienreiz jau esmu to izdarījusi, un izdarīšu vēl. Valoda dod iepēju risināt konfliktus, argumentēt savu viedokli profesionālā vidē. Vai to var veiksmīgi darīt, izmantojot tikai vienkāršus teikumus? Droši vien, ka nē, jo valodas apguve ir nepārtraukts process.

Zināt dzimto valodu ar dievu uz pusēm nozīmē, ka cilvēkam ir pavirša attieksme gan pret savu kultūru, gan pret sevi. Kā teicis Jānis Endzelīns: “Katras tautas lielākais dārgums ir tās valoda, bez kuras nacionālās kultūras izveidošana nav domājama.” Tas pierāda, ka pastāv bezgalīgs loks, kurā cilvēki veido valodu, bet valoda veido cilvēkus. Pats svarīgākais šajā pasaulē panākumu sacensību plūsmā ir nepazaudēt sevi un savas vērtības. Valoda nekad neļaus to izdarīt, jo tu vienmēr atcerēsies, kas tu esi un varēsi to izteikt. Tava valoda vienmēr ir un būs tava iespēja, bet kāds ir tavs mērķis? Ko tu gribi pateikt pasaulei?