AK, DIEVS VAI AK DIEVS

Ak Dievs, kā laiks paskrējis! Vai – Ak, Dievs, kā laiks paskrējis!

‘Ak’ ir izsauksmes vārds, ko teikumā atdala ar komatu. Tomēr jāatceras, ka šo izsauksmes vārdu neatdala no personas vietniekvārda ‘tu’, ‘jūs’ vai interjektīva lietvārda ‘Dievs’, ‘velns’, ‘mūžs’, ‘pasaule’ u.tml. Ar šiem vārdiem veidojas interjektīvi savienojumi ar vienu nozīmi – emocionālās attieksmes izpauduma nozīmi (sākotnējo jēdzienisko nozīmi šie lietvārdi tādā lietojumā parasti ir zaudējuši).

Interjekcija ir vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, ko izmanto iespējami īsai emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai; vienkāršāk sakot, tas ir izsauksmes vārds. Un process, ko valodnieki sauc par ‘interjektivāciju’, ir dažādu vārdšķiru pāreja interjekcijās.