ESEJA “VALODA – MANA IESPĒJA!”

Personības pilnveidošanā viena no vissvarīgākajām lomām ir valodu zināšanai, jo tieši tā dod iespēju uzzināt vairāk par kultūras krātuvi. Cilvēki ceļo pa pasauli, lasa grāmatas, apmeklē gleznotāju izstādes ar mērķi iedziļināties pašizpausmes mākslā, tomēr valoda ir priekštecis tam, lai cilvēks varētu nevis saprast, bet izprast kultūru.

Kultūra no latīņu vārda “cultura” nozīmē audzināšana. Cilvēks audzina un izglīto sevi visu mūžu. Valoda, tieši man, ir iespēja izglītot sevi par konkrētu laiku. Piemēram, agrāk mašīnu vietā bija izmantotas zirgu pajūgas, kuras vadīja kučieris. Ja ārzemnieks, kas iemācījās latviešu valodu, dzirdēs šos vārdus, viņam droši vien vajadzēs izskaidrot šo vārdu nozīmi. Laiks, kurā mēs dzīvojam tagad, būtiski atšķiras ar to, kas bija pirms piecdesmit vai simts gadiem. Nebija jaunvārdu kā “smartfons”, bet bija tikai “stacionārais telefons”. Šie divi vārdi sevī slēpj stāstu, ka cilvēks nevarēja brīvi pārvietoties ar telefonu. Tas nozīme, ka visi numuri bija pierakstīti kādā atsevišķā klādē, nevis telefona kontaktos, tādēļ tieši valoda palīdz izzināt laiku, kurā nebijām dzīvojuši. Protams, skatoties uz ainām, arhitektūru, cilvēks var iedziļināties uz brīdi kādā citā laikā, bet valoda ļauj to izprast dziļākā līmenī, it sevišķi, dzirdot stāstus un lasot grāmatas par citu gadsimtu. Valoda palīdz cilvēkam redzēt pasauli daudz plašākā skatījumā.

Valoda dod iespēju izpaust spēku. Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos piedalās gan deju kolektīvi, gan kori. Vairāki cilvēki apvienojas, lai dziedātu dziemas dzimtā valodā. Viens no piemēriem ir Mārtiņa Brauna “Saule, Pērkons, Daugava”, kas izpauž lielu tautas spēku caur vārdiem. Stāvot uz lielās skatuves ar vairākiem kolektīviem, vai, stāvot skatītāju rindās, un redzot, cik daudz cilvēku apvienojas vienā ritmā, vienā balsī, atspoguļojot tautas tradīcijas, ir patiešām vienreizēja pieredze.

Cik no mums lasa grāmatas tulkojumā? Cilvēkam ir iespēja izlasīt jau iemīļotas ārzemes grāmatas, jo bija cilvēks, kas tās iztulkoja. Tomēr, lasot grāmatas oriģinālā, cilvēks var sevi savienot ar stāstu bez starpnieka. Ļoti bieži vienu vārdu var interpretēt dažādi un tulkotājs izvēlas vārdu, kas viņam ir tuvāk pie sirds. Katrs cilvēks dažreiz vienu un to pašu vārdu var saskatīt dažādi, piešķirot tām “citus toņus”.

Kā reiz ir teicis S.Džonsons, angļu valodas rakstnieks, “valoda – domu tērps”. Valoda paver ne tikai durvis uz kultūras izprāšanu, grāmatu lasīšanu, bet arī ļauj cilvēkam veidot savas domas. Valoda palīdz cilvēkam izpaust to, ko, kā bieži ir teikts, “ir grūti izpaust ar vārdiem”, jo vārdu “nepietiek”. Tā veido mūsu domas, ļauj mums saprast labāk citus cilvēkus, tāpēc varu apgalvot, ka valoda ir mana iespēja attīstīt savu domāšanu un iedziļināties kultūrā.