DARBINIEKU APBEDĪŠANAS PAKALPOJUMI: NO DARBA UZ KAPA VIETU

Ziņkāri šomēnes izpelnījies virsraksts „Austrumu slimnīcas nedienas: pārtrauc līgumu ar darbinieku apbedīšanas uzņēmumu”. Vai lielas iestādes rūpējas par saviem darbiniekiem arī to pēdējā gaitā, tādēļ ērtības labad slēdz līgumu ar apbedīšanas pakalpojumu sniedzēju?

Saprotams, slimnīca ir plaša, medicīnas personāls – liels, turklāt, kā zināms, ne viens vien par ārstu strādā vai visu mūžu līdz pat pensijas vecumam. Izklausās ļoti cienījami: ilggadējos slimnīcas darbiniekus apbedī konkrēts uzņēmums, kam jau labi zināms, kāds reglaments jāievēro, gatavojoties medicīnas darbinieku bērēm.

Izrādās, mūsu pieņēmums ir aplams, jo pēcāk virsraksts parādās citā veidolā: „Austrumu slimnīcas nedienas: pārtrauc līgumu ar darbiniecēm piederošu apbedīšanas firmu”. Tātad līgums pārtraukts nevis ar uzņēmumu, kurš apbedī darbiniekus, bet gan ar uzņēmumu, kurš pieder darbiniekiem.

Nu kļūst skaidrs, ka slimnīca par darbinieku apbedīšanu nerūpējas, bet līdz šim bijusi līgumsaistībās ar kādu savu darbinieču uzņēmumu. Jāteic, ka ausij un acij gluži tīkama nav nedz pirmā, nedz otrā virsraksta versija. Kur meklējama vaina?

Te atkal jāmin mūsu nozīmju bagātais ģenitīva locījums – pirmējā virsrakstā pārpratumu radījusi saliktā vārdkopa „darbinieku apbedīšanas uzņēmums”, kur blakus lietoti vārda „uzņēmums” apzīmētāji ģenitīvā ar atšķirīgām nozīmēm. Apzīmētājs „darbinieku” norāda uzņēmuma īpašniekus, savukārt „apbedīšanas” – uzņēmuma nodarbošanos. Lasot gan var šķist, ka runa ir par apbedīšanas uzņēmumu, kas nodarbojas ar slimnīcas darbinieku apglabāšanu, tādēļ rodas pamatīgs pārpratums.

Izlabotajā virsrakstā savukārt divdabis „piederošu” padara to nelabskanīgu un liekvārdīgu. Varbūt iespējams pārveidot virsrakstu vēl kādā veidā, saglabājot intrigu, piemēram: „Apbedīšanas pakalpojumu beigas: Austrumu slimnīca pārtrauc līgumu ar darbinieku uzņēmumu”.

Vasilijs Ragačevičs
Skrivanek Baltic direktors