DEBITĒT PRET DEBETĒT
Bankai ir tiesības debetēt kontu bez iepriekšējas saskaņošanas. Vai – debitēt?
Debets, debetkarte, debetēt, debitors – visi šie vārdi ir saistīti ar finanšu nozari, un tiem ir viena cilme. Tas ir latīņu valodas vārds ‘debēre (debu-, debit-)’, kas tulkojams – ‘būt parādā’, vai precīzāk ‘debet’ – ‘viņš ir parādā’.
Savukārt vārds ‘debitēt’ ir cēlies no franču valodas vārda ‘débuter’ (de-+but) – ‘pirmo reizi uzstāties, spert pirmos soļus kādā jomā’. Attiecīgi lietvārds no šī vārda ir – debija.
Ģeologiem ir labi zināms vēl kāds vārds ar franču cilmi – ‘debits’. Un tas nav saistīts nedz ar debiju, nedz arī ar finansēm. Debits (cilmes vārds ‘débit’ (de-+bit)) ir ūdens, naftas vai gāzes daudzums, ko dod urbums vai avots vienā laika vienībā. Tomēr jāatceras, ka debitors nebūs vis ģeologs, kurš nodarbojas ar urbšanu, bet gan parādnieks (no latīņu ‘debitor). Sarežģīti, vai ne? Bet tas vēl nav viss — arī valodniekiem ir savs termins — ‘debitīvs’, kas nozīmē ‘vajadzības izteiksme’, arī cēlies no latīņu valodas.
Taču ģeoloģijas un valodniecības termini lai paliek speciālistiem, ikdienā grūtības visdrīzāk var sagādāt nošķīrums debetēt/debitēt. Jo īpaši tādēļ, ka parādnieks ir debitors, nevis debetors, bet cilvēks, kurš uzstājas pirmo reizi, ir debitants. Skrivanek iesaka izdomāt kādu asociāciju virkni, lai būtu vieglāk atcerēties. Piemēram, debija – debitēt – debitants – debitante. Bet: debets – debetēt – debitors – debitore.
Tātad teiksim: Bankai ir tiesības debetēt kontu bez iepriekšējas saskaņošanas.
Esam apkopojuši 100 latviešu valodas padomus īpašā grāmatā, kuru piedāvājam jums lejupielādēt bez maksas. Lai to saņemtu, lūdzam aizpildīt zemāk norādīto pieteikuma formu Skrivanek Baltic ikmēneša jaunumiem.
