KRIEVU ALFABĒTS – VĒSTURE, INTERESANTI FAKTI, LIETOJUMS
ĪSUMĀ PAR KRIEVU VALODAS ALFABĒTU
Mūsdienu krievu valodas alfabēts ir vienkāršota kirilicas modifikācija. Kirilicas alfabēts veidots uz Bizantijas grieķu alfabēta pamata, pievienojot burtus slāvu valodām specifisku fonēmu attēlošanai.
Kirilica ienāca ne vēlāk kā 10. gs. sākumā un plaši izplatījās līdz ar kristietības ienākšanu Kijivas Krievzemē (šis ir vēsturnieku dotais nosaukums Krievzemei laika periodā no 837. līdz 1240. gadam). Kirilicas rakstītie burti vairākkārt mainījušies, bet šobrīd visaptveroši izmanto 1918. gadā reformas ietvaros pieņemto grafiku un ortogrāfiju. Tikai neliela daļa ārvalstīs krievu valodā iznākošo izdevumu saglabā vecā stila ortogrāfiju.
KRIEVU VALODAS ALFABĒTA RAKSTĪTIE BURTI
Krievu valodas alfabētā šobrīd ir 33 rakstītie burti: а, б, в, г, д, е, ё, ж, з, и, й, к, л, м, н, о, п, р, с, т, у, ф, х, ц, ч, ш, щ, ъ, ы, ь, э, ю, я. No 1918. līdz 1942. gadam Е un Ё tika uzskatīti par viena un tā paša burta diviem variantiem.
KIRILICAS IZCELSME
8.–9. gs., kad notika pāreja no pagānisma un slāvu tautas kā valsts reliģiju sāka pieņemt kristietību, slāviem savas attīstītas rakstības vēl nebija. Lai cilvēki varētu iepazīties ar baznīcas tekstiem sev saprotamā valodā, slāvu valdnieki aicināja kristietības hierarhijas palīdzību, un tā Solunas (mūsdienās Saloniki Grieķijā) brāļi – Kirils (Кирил) un Metodijs (Методий) – izveidoja slāvu alfabētu, kas vēlāk ieguva nosaukumu “kirilica”.
Vienlaikus pie senākajiem slāvu alfabētiem pieder ne vien kirilica, bet arī glagolica, un dažu valodnieku un pētnieku starpā joprojām ir diskusijas, vai Kirils izveidoja kirilicu vai glagolicu, no kuras kirilica attīstījusies vēlāk.
Par kirilicas pamatu izmantoti grieķu agrīnie rakstītie burti, ko papildina slāvu valodām specifisku skaņu apzīmējoši burti – šņāceņi, svelpeņi un jotētās skaņas. Ar kirilicas burtiem vairākus gadsimtus tika apzīmēti arī cipari un skaitļi. Vēlāk mūki, izmantojot šo pašu izstrādāto alfabētu, sagatavoja arī pirmo Bībeles tulkojumu senslāvu valodā.
KĀDĀS VALODĀS LIETO KIRILISKO ALFABĒTU?
Krievu alfabētu izmanto slāvu tautas, kas praktizēja pareizticību. Misionāri un valodnieki 19.–20. gs. uz kirilicas pamata izveidoja Krievijas teritorijā dzīvojošajām tautām paredzētas rakstības sistēmas.
Kirilicā balstītie alfabēti vēsturiski kalpojuši rakstībai 108 dabiskajās valodās, bet pašlaik krievu alfabēts tiek izmantots kā vienīgais vai viens no alfabētiem vairāk nekā 50 valodās: baltkrievu, bulgāru, kazahu, kirgīzu, maķedoniešu, melnkalniešu, krievu, serbu, tadžiku, turkmēņu, ukraiņu un uzbeku valodā u. c.
KRIEVU ALFABĒTS UN TĀ DOMINANCE PADOMJU SAVIENĪBĀ
Padomju Savienības laikā krievu alfabēts rakstībā tika izmantots arī lielākajā daļā pie slāvu tautām nepiederošo PSRS tautas valodu, kas iepriekš izmantoja citas rakstības sistēmas, piemēram, latīņu vai arābu. Intensīva rusifikācija un pāreja uz kirilicu notika 20. gs. 30. gadu beigās. Pēc Padomju Savienības sabrukšanas no kirilicas par labu latīņu rakstībai atteicās Molova, Azerbaidžāna, Uzbekistāna un Turkmenistāna. Savukārt Kazahstāna pāreju uz latīņu alfabētu (kazahu valodai) plāno īstenot līdz 2025. gadam.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī diskusijas par krievu valodas dominanci un rusifikācijas sekām ieguvušas jaunu aktualitāti postpadomju valstīs, tostarp Latvijā.
DAŽĀDAS KIRILICAS ALFABĒTU VERSIJAS
Visos kirilicā balstītajos alfabētos sastopami burti, kas apzīmē gandrīz visās šajās valodās sastopamas pamata skaņas: А, Б, В, Г, Д, Е, Ж, З, К, Л, М, Н, О, П, Р, С, Т, У, Ф, Х, Ц, Ч, Ш, Ъ, Ь, Ю, Я. Papildus katras valodas alfabēts satur arī burtus, kas apzīmē tikai šai valodai specifiskas skaņas, piemēram, baltkrievu valodā nav burtu и, щ, ъ, taču ir burti і, ў; vai maķedoniešu alfabētā ir septiņi specifiskie burti: Ѓ ѓ, Ѕ ѕ, Ј ј, Љ љ, Њ њ, Ќ ќ, Џ џ, bet kazahu alfabētā: Ә ә, Ғ ғ, Қ қ, Ң ң, Ө ө, Ұ ұ, Һ һ, І і. Tas nozīmē, ka runājot par kirilisko alfabētu, svarīgi norādīt arī valodu – baltkrievu valodas kirilica, krievu valodas kirilica, serbu valodas kirilica u.tml.
KRIEVU VALODAS ALFABĒTA TRANSLITERĀCIJA
Gadījumos, kad tiek strādāts ar sistēmām, kas nav rusificētas, tiek pielietota transliterācija (kāda alfabēta burti un burtkopas tiek atveidoti ar atbilstošiem cita alfabēta burtiem) – galvenokārt strādājot ar datnēm un tulkojot īpašvārdus no vienas valodas citā. Tāpat transliterācija aktuāla ikdienas komunikācijā, piemēram, e-pasta sarakstē ar kādu, kuram datorā nav iestatīta kirilica, vai SMS saziņā, jo vienā ziņojumā iespējams iekļaut lielāku skaitu latīņu alfabēta simbolu nekā kirilicas rakstzīmju.
Transliterācijas pamatā ir fonētiskās atbilsmes princips, piemēram, pēc tradicionālās latīņu (й→j, ц→c, ы→y, ю→ju, я→ja) vai angļu valodas (ы→y, ц→ts, ч→ch, ш→sh, ю→yu, я→ya) izrunas.
ISO TRANSLITERĀCIJAS STANDARTS
Pastāv arī speciāli izstrādāts starptautisks standarts, kas paredz kirilicas transliterāciju latīņu alfabēta simbolos zinātniskos izdevumos. Tā priekšrocība ir pilnīga viennozīmība un konsekvence, jo katram kirilicas burtam atbilst viens latīņu alfabēta burts vai burta un kādas diakritiskās zīmes kombinācija. To izveidojusi Starptautiskā standartu organizācija (International Organization for Standardization).
1954. gadā tika izveidots un 1968. gadā atjaunināts ISO/R 9 (International Standard for the transliteration into Latin characters of Cyrillic characters) standarts, kas aptver krievu un vēl septiņas slāvu valodas. Pēdējais ISO transliterācijas standarts ir ISO 9:1995, kam par pamatu ņemts ISO/R9:1968, kurš šobrīd vairs netiek izmantots. Tas ir pirmais standarts, kurā izmantota sistēma ar vienu rakstzīmi, ļaujot veikt pilnvērtīgu reverso transliterāciju.
KRIEVU ALFABĒTA TRANSLITERĀCIJA LATVIEŠU VALODĀ
Arī Latvijā Valsts valodas likums paredz Noteikumus par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā. Noteikumi nosaka latviešu literārās valodas normas citvalodu cilmes personvārdu atveidē un lietošanā, kā arī citvalodu personvārdu atveides pamatnoteikumus latviešu valodā un kārtību, kādā personvārdi rakstāmi un identificējami dokumentos neatkarīgi no to cilmes. To mērķis ir nodrošināt personvārda rakstības atbilstību latviešu valodas normām un aizsargāt personu pret nepamatotu tās vārda un uzvārda pārveidošanu, kā arī pret iestāžu atteikšanos atzīt tāda personas dokumenta piederību attiecīgajai personai, kurā tās vārda un uzvārda ieraksts atšķiras no ieraksta citā (agrāk izdotā) šīs personas dokumentā.
GALVENIE ATVEIDES PRINCIPI LATVIEŠU VALODĀ
Krievu personvārdu atveides pamatprincipi attiecas arī uz dažu citu kiriliskās rakstības valodu personvārdiem (it īpaši uz ukraiņu un baltkrievu personvārdiem), kurus latviešu valodā atveido pēc to atveidojuma krieviskajā rakstījumā. Daži galvenie atveides principi, kam jāpievērš uzmanība:
- krievu valodā nešķir īsos un garos patskaņus, bet līdz ar uzsvaru izrunā tie iegūst zināmu pagarinājumu, šo pagarinājumu latviešu valodā nenorāda (piemēram, Несмеянов – Ņesmejanovs, Астахов – Astahovs);
- garo patskani saknē var rakstīt nekrieviskas cilmes personvārdos, kas saskan ar analoģiskas cilmes latviešu personvārdiem (piemēram, Валентина – Valentīna, Константин – Konstantīns);
- lai krievu personvārdus iekļautu latviešu valodas gramatikas sistēmā, tiem jābūt ar vīriešu vai sieviešu dzimtes lokāmo galotni – krieviskas cilmes vīriešu uzvārdiem, kas beidzas ar līdzskani, latviešu valodā pievieno galotni -s (piemēram, Иванов – Ivanovs, Щедрин – Ščedrins);
- krieviskas cilmes sieviešu uzvārdos, kuriem ir īpaša sieviešu dzimtes forma un galotne -a, šo galotni saglabā arī latviešu valodā (Иванова – Ivanova, Щедрина – Ščedrina), bet, ja sieviešu uzvārdam krievu valodā nav īpašas sieviešu dzimtes formas un tas, tāpat kā vīrieša uzvārds, beidzas ar līdzskani, latviešu valodā tam pievieno galotni -a (Гром – Groma, Воробей – Vorobeja).
Vērīga uzmanība jāpievērš arī patskaņu un līdzskaņu atveidei latviešu valodā. Piemēram, и – i (Тихонов – Tihonovs), bet, ja vārdā ir mīkstinājuma zīme, tad и – ji (Анастасьин – Anastasjins), vai, ja vārda sākumā aiz и ir burti o, e, a, tad patskani и latviešu valodā atveido ar j (Иосиф – Josifs, Ионов – Jonovs).
Plašāk ar krievu valodas personvārdu atveides pamatprincipiem var iepazīties Ministru kabineta noteikumos Nr. 114, kas izdoti saskaņā ar Valsts valodas likuma 19. panta trešo daļu un 23. pantu.
KRIEVU VALODAS TULKS UN TULKOTĀJS
Skrivanek tulku un tulkotāju komanda strādā gan ar tipveida dokumentu rakstiskajiem tulkojumiem, gan notariāli apliecinātiem tulkojumiem. Tulkošanas birojs Skrivanek nodrošina arī tekstu krievu valodā korektūru un stilistisko uzlabošanu, ja nepieciešams tiek veikta redaktūra un terminoloģijas pārbaude. Nodrošinām visa veida mutiskās tulkošanas pakalpojumus uz un no krievu valodas.
KRIEVU VALODAS KURSI
Piedāvājam krievu valodas mācības uzņēmumu un iestāžu darbiniekiem, kā arī grupu un individuālos krievu valodas kursus privātpersonām. Nodarbību laiks un intensitāte pēc Jūsu izvēles! Nodarbības nodrošinām klātienē vai tiešsaistē. Īpašais piedāvājums – apmeklējiet individuālos krievu valodas kursus divatā, maksājot tikai par viena studenta mācībām!