ESEJA “VALODA – MANA IESPĒJA!”

Valoda ir iespēja, kas veido mani, manas iespējas un visu, kas man svarīgs. Strauji mainīgajā pasaulē ir svarīgi, lai mums būtu kopīga saziņas valoda, kas mijiedarbojoties ir saprotama ikvienam, lai pēc iespējas labāk izmantotu pieejamos datus un informāciju. Valoda ir gan nacionālās kultūras sistēmu veidojošs, gan indivīda atraisošs elements. Attiecīgi jebkurš bērns, pusaudzis vai pieaugušais var gan dzimtajā valodā, gan svešvalodās izpaust savas domas un pilnveidoties gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Katra valoda ir īpaša un visām ir savi dialekti, akcenti, gramatika, lingvistika, slengs un tās ar laiku mainās, kļūst bagātākas vai izmirst. Ikviena valoda ir kultūras sastāvdaļa, tas ir sabiedrības klimats, kas paplašina redzesloku, dara pieejamāku daudzveidīgāku informāciju un sniedz iespējas sevi pilnveidot. Svešvalodu zināšanas sniedz cilvēkiem daudz priekšrocību – iespēju novērtēt Alunāna, Endzelīna vai Veisberga ieguldījumu latviešu valodas attīstībā, izlasīt Raiņa, Remarka, Puškina vai Šekspīra daiļdarbus oriģinālvalodā, iedvesmoties no S. Kalnietes, D. Meieres vai M. Naumovas, kuri bagātina latviešu sabiedrības kultūras telpu ar savu pieredzi.

Valodas primārais mērķis ir saziņa – ar tās palīdzību viens cilvēks otram pastāsta par savām idejām, emocijām vai attieksmi. Sekundārais ir priekšrocības, ko no valodas cilvēks gūst, lai dzīve kļūtu kvalitatīvāka, piesātinātāka un interesantāka. Angļu valoda ir viena no šādām pasaules valodām, kas atbilst abiem minētajiem mērķiem. Angļu valoda tiek uzskatīta par pirmo globālo Lingua Franca. Tā ir kļuvusi par gandrīz katras jomas neatņemamu sastāvdaļu, sākot no biznesa, medicīnas un skaitļošanas līdz izklaidei. Daudzas valstis māca un mudina jauniešus apgūt angļu valodu kā otro valodu. Pat valstīs, kur angļu valoda nav oficiālā valoda, daudzas zinātnes un inženierzinātņu mācību programmas ir rakstītas tieši šinī valodā. Lieli uzņēmumi pieņems darbā profesionālus darbiniekus tikai pēc tam, kad būs noteikuši, vai kandidāts runā labā angļu valodā. Turklāt tā ir oficiālā valoda 53 valstīs, kļūstot par dažādu zināšanu krātuvi, un tās apguve palīdz pārvarēt valodas barjeras, tādējādi palīdzot satikt jaunus cilvēkus, un veicināt pašizaugsmi.

Cilvēka smadzenes ir piemērotas daudzvalodībai. Par to liecina kaut vai tas, ka ir tikai 192 valstis, bet pasaulē ir vairāk nekā 6000 valodu, un apmēram 60% cilvēku ir daudzvalodīgi. Fizioloģiskie pētījumi ir atklājuši, ka runāšana divās vai vairākās valodās ir liels ieguvums kognitīvajiem procesiem. Svešvalodas zināšanas paplašina apziņu, uzlabo atmiņu, koncentrēšanās un problēmrisināšanas spējas. Saskaņā ar neirozinātnieces Ariannas Salas pētījumu, “runāšana svešvalodā uzlabo smadzeņu funkcionalitāti, izaicinot tās atpazīt, apspriest nozīmi un sazināties dažādu valodu sistēmās”. Prāts mainās, lai spētu saprast jaunus un iepriekš nezināmus jēdzienus. Svešvalodu apguve šajā ziņā ir ārkārtīgi efektīva, jo runājot dažādās valodās smadzenes tiek nodarbinātas daudzpusīgāk. Vairāki pētījumi ir parādījuši, ka arī pacientiem, kuri zina divas valodas, demences simptomi sākās četrus gadus vēlāk nekā cilvēkiem, kuri zina tikai vienu valodu.

Valoda ir būtiska daļa no izaugsmes un pašizpausmes. Tā palīdz mums izprast šo pasauli un var ietekmēt to, kā mēs skatāmies un aprakstām pasauli. Svešvalodas veicina atvērtāku un kulturāli jutīgāku domāšanu gan pret savas dzimtenes, gan pret svešām kultūrām. Valoda tiek lietota kā domāšanas līdzeklis vai arī tiek saprasts, ka valoda ir domāšanas “čaula”, kas attīstās mūža garumā un sniedz bezgala daudz iespēju.