UZŅĒMUMU DEMOGRĀFIJA SLĪGST MĪNUSOS

Šoreiz pērle atradusies ekonomikas laukā: mūs uzrunājis virsraksts par uzņēmumu demogrāfiju. Interesanti, vai arī uzņēmumu skaita izmaiņas pētī demogrāfijas zinātne?

Nē, uzņēmumu reģistri un dzimtsarakstu nodaļas parasti neatrodas vienā ēkā. Bet kas īsti kopīgs demogrāfijai un uzņēmējdarbībai? Par demogrāfiju sauc zinātni, kas pētī iedzīvotāju sastāvu un tā izmaiņas. Demogrāfija pētī iedzīvotāju dzimstību un mirstību, migrāciju, tāpat arī iedzīvotāju struktūru, piemēram, dzimumstruktūru, vecumstruktūru, ģimenes struktūru u. tml. kopsakarībā ar bioloģiskiem, ģeogrāfiskiem, sociāliem, ekonomiskiem u. c. apstākļiem. Vārdu sakot, demogrāfija noteikti pētī cilvēkus, nevis uzņēmumus.

Virsrakstā gan demogrāfija nav pieminēta nejauši. Te lietots metaforisks nozīmes pārnesums, kādus patiesībā redzam visai bieži, proti, dzīvu būtņu pasaulē ierastas darbības vai apzīmējumi tiek attiecināti uz saimniecisko darbību. Tā nereti dzirdam runājam par augošiem vai plaukstošiem uzņēmumiem, mātesuzņēmumiem, meitasuzņēmumiem, lai gan pamata nozīmē augt vai plaukt, būt mātes un meitas attiecībās var būt tikai dzīvās dabas organismi.

Mūsu aplūkotajā rakstā runa ir par starpību starp „dzimušajiem” jeb dibinātajiem un „mirušajiem” jeb likvidētajiem uzņēmumiem – likvidēto uzņēmumu šogad bijis krietni vairāk nekā dibināto, tāpēc arī tiek stāstīts par negatīviem „demogrāfijas” rādītājiem. Tieši dzimstība un mirstība ir pirmais, kas ienāk prātā, ja tiek runāts par demogrāfijas rādītājiem. Ieraugot virsrakstu, gan uzreiz nav skaidrs, vai runa būs par uzņēmumu darbinieku skaita mazināšanos vai, piemēram, to migrēšanu uz citiem uzņēmumiem.

Apgalvojums, ka uzņēmumu demogrāfija slīgst mīnusos, izteiksmē ir pavisam koncentrēts un izklausās pēc sarunvalodas – varbūt precīzāks būtu formulējums, ka jaundibināto uzņēmumu rādītājs ir negatīvs.

Vasilijs Ragačevičs
Skrivanek Baltic direktors