VAI IZLEJAMS VIENMĒR IR IZMETAMS?

Alus veikali mums piedāvā iegādāties dzērienu ne tikai pudelēs, bet arī pildīt to pudelēs uz vietas – no mucas. Par strīdus ābolu nu kļuvis jautājums, kā to dēvēt – lejamais, izlejamais vai varbūt ielejamais alus?

Darbības vārda „liet” nozīme ir ‘panākt, ka (šķidrums) līst, tek (ārā no kā, kur iekšā); šādi pildīt (trauku)’: mēs lejam šķīvī zupu, lejam pilnu kausu ar kvasu, ielejam glāzē pienu utt.

Vārds „lejams” ir darbības vārda „liet” lokāmā divdabja forma. Lokāmajiem divdabjiem piemīt ne tikai darbības vārdam, bet arī īpašības vārdam raksturīgā spēja mainīties dzimtē, skaitlī un locījumā, un tiem iespējama arī noteiktā vai nenoteiktā galotne. Īpašības vārda dabas dēļ tos bieži izmantojam apzīmētāja funkcijā, piemēram, „pazīstams aktieris”, „dzeramais ūdens”, „paceļamais tilts”.

„Lejams” ir tāds, ko var liet: „lejama sula”, „lejams sidrs”, arī „lejams alus”. Kāpēc tad daļa tirgotāju piedāvā izlejamo, bet daļa – lejamo alu? Un kāpēc tik daudzi sparīgi iebilst, ka izlejamais ir tikai tāds alus, kurš jau ir sabojājies, tāpēc lejams laukā?

„Pie vainas” ir atvasinājumos daudzkārt lietotais priedēklis „iz-”. Iespējams, tas asociējas ar tādām frāzēm kā „izmest ārā veco skapi”, „izsviest laukā novalkātās kurpes”, „vieta jaunai izgāztuvei” u. tml. Šajos gadījumos mēs runājam par atbrīvošanos no lietām, aizvākšanu prom, tāpēc varbūt radies priekšstats, ka tā ir arī priedēkļa vienīgā nozīme.

Jāatceras, ka latviešu valodā priedēkļiem var būt vairākas nozīmes, un arī „iz-” lepojas ar daudzām lomām uz valodas skatuves. To lieto, runājot par darbību, kas notiek ilgāku laiku, intensīvi – „izpriecāties no sirds”, „izšūpoties, kā nākas”. Citkārt tas norāda, ka darbība ir pilnīga un pabeigta vai arī ir sasniegta gatavība – „izraudāt asaras”, „izmācīties par pavāru”, „izcept zivi”, „izlasīt romānu”.

Izlejamā alus pārdevēji savukārt priedēkli lieto, norādot, ka darbība virzās ārā no kaut kurienes: līdzīgi kā „izkāpt no tramvaja”, „izliet no pakas”, „izbērt no maisa”, „izliet alu no mucas”. Arī „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca” atbalsta viņu izvēli: tajā vārds „izlejams” skaidrots kā ‘tāds, kas paredzēts izliešanai, pildīšanai traukos’.

Gluži kā apģērba izvēlē, arī valodā mums var būt sava gaume. Nereti mums nav alternatīvas – uz darba tikšanos ir jāierodas klasiska griezuma kostīmā. Savukārt Dzejas dienās gluži vietā būs arī dzelteni gumijas zābaki, ar kuriem pēcāk doties pēc lejamā vai izlejamā alus, uzsaucot: „Lūdzu, ielejiet man alu!

Vasilijs Ragačevičs
Skrivanek Baltic direktors