ESEJA “VALODA – MANA IESPĒJA!”

Jau kopš seniem laikiem ir bijusi nepieciešamība pēc valodas. Šo vajadzību ir radījusi vēlme dalīties savās domās, sajūtās un idejās tā, lai citi varētu saprast. Tā no vēlmes socializēties radās tik daudzpusīgs jēdziens kā valoda, bez kuras nav iedomājama cilvēces pastāvēšana.

Valoda galvenokārt ir izzināšanas veids. Mums jau no bērnības tiek mācīta valoda, lai iepazītu apkārtējo pasauli. Stāstīt un parādīt – tā ir ğimene, tās ir rotaļlietas, un tas ir kaimiņu suns, kuru labāk neaiztikt, pretējā gadījumā tas iekodīs. Ar valodas palīdzību bērns mācās nosaukt priekšmetus, atpazīt un saprast to mērķi. Vēlāk šīs prasmes attīstās, un vārdu kopums pārvēršas teikumos, bet teikumi par skaidri formulētu domu, kas dod iespēju sazināties ar citiem un tos saprast.

Valoda ir īpašs progresa dzinējspēks. Tieši tā palīdz dalīties ar ārkārtējām idejām, jauniem atklājumiem un paplašināt uztveres horizontu. Ieraksti, diagrammas, shēmas, zīmējumi, grafiki arī ir valoda, kurai zinātnē ir īpašs mērķis. Pateicoties tai, zinātnieki var dalīties zināšanās ar citiem un attīstīt sabiedrību.

Valoda ir vēsture. Tajā ir gan pašas tautas, gan tās kultūras attīstības stāsts. Valoda vieno cilvēkus, padara tos garīgi tuvākus viens otram. Ar cilvēku, ar kuru runā vienā valodā, vienmēr ir īpaša saikne. Valoda ir katras tautas pazīme, kas padara to unikālu un īpašu.

Valoda ir emocijas. Mēs savas jūtas saucam ar vārdiem, saprotam citu jūtas un piešķiram tām noteiktu nokrāsu. Ikviens saprot, ka, runājot par “vilšanos”, tas ir negatīvs raksturs, bet, kad runa ir par “priecinājumu”, tas ir pozitīvs. Mēs dalamies emocijās ar valodu – atzīstamies mīlestībā, sūdzamies, apvainojamies vai priecājamies.

Valoda ir iespēja izpausties, radīt kaut ko jaunu un dot ieguldījumu kultūrā. Pastāstīt pasaulei par sevi, savu dzīvi vai pat par kādu pilnīgi nereālu, izdomātu pasauli. Dzejoļus, noveles, romānus vai jebkuru citu stāstu veidu var izmantot kā iespēju nodot kaut ko intīmu un slepenu. Pastāstīt savu stāstu ar tekstu vai izlikties par kādu, kas tu neesi. Un arī lasot ir iespēja apceļot pasauli, pārvietoties laikā, apgūt maģiskos visumus, pat neizejot no savas istabas.

Valoda ir spēks. Ar valodu jūs varat  būt līderis un mainīt pasauli uz labo pusi. Vairāku valodu zināšanas sniedz cilvēkam priekšrocības daudzās jomās, padara viņu par pieprasītu speciālistu un paplašina viņa redzesloku. Ir iespēja lasīt tekstus un rakstus oriģinālā, sekot līdzi starptautiskajiem notikumiem un uzzināt informāciju no pirmavota. Mēs arī jūtamies pārliecinātāki par došanos uz svešu valsti, kad zinām tās valodu. Valodas nezināšanas radītā spriedze nemaz neveicina patīkamu laika pavadīšanu un atvaļinājumu – nevaram ne pajautāt ceļu, ne lūgt palīdzību, ne pirkt pārtiku veikalā.

Valoda ir mūsu dzīves neatņemama sastāvdaļa. Tā ir ieausta mūsu ikdienā, tāpēc mēs sākam mazāk domāt par tās vērtību. Katram ir jāciena un jāsaglabā sava dzimtā valoda un tā jānodod nākamajām pāaudzēm. Valoda dzīvo cilvēkos – kamēr cilvēki turpinās runāt un lietot savu dzimto valodu, tā dzīvos. Mīlestība un cieņa pret dzimto runu tiek ieaudzināta jau no bērnības, tāpēc tas ir jāiemāca bērnam. Jāpaskaidro viņam, ka valoda nav tikai sarežģīta zīmju sistēma, vārdi vai grūti gramatikas noteikumi. Valoda ir dzīve, vēsture, mantojums, māksla, jūtas un visa pārējā daudzveidība. Tad cilvēki patiešām iemācās saprast un mīlēt savu valodu, kas pretī pavērs cilvēkam nezināmas robežas un iespējas.