ESEJA “VALODA – MANA IESPĒJA!”

Valoda, tāpat kā valsts karogs, ir reprezentācijas rīks, un tā plašākā nozīmē ir unikāla, tāpēc zinātnieku bieži pētīta, lai turpinātu izzināt tās ietekmes sfēras un nozīmību. Dzīvās valodas turpina attīstīties un mainīties atkarībā no tendencēm pasaulē ar mērķi uzlabot starp personu komunikāciju un radītu pēc iespējas vienotāku izpratni par terminiem, tādejādi mazinot nesaprašanās un konfliktu iespējas.

Vēsturiski Bībelē rakstīts, ka pēc grēku plūdiem, Dievs sadusmojies uz cilvēkiem un sajaucis to vienvalodību, lai tie vairs nespētu saprasties savā starpā. Šobrīd pasaulē datētas aptuveni 7100 dzīvās valodas, pie kam baltu valodas tiek uzskatītas par vissenākajām Eiropā, tāpēc tajās labi saglabātas pirmatnējās skaņas un formas. Latviešu valoda ir viena no trīs indoeiropiešu saimes baltu valodām: austrumbaltu valodas – latviešu un lietuviešu, rietumbaltu – mirusī (sen)prūšu valoda.

Latviešu valodā uzsvars tiek likts uz pirmās zilbes, ko saista ar lībiešu ietekmi, un kā oficiālā valsts valoda Latvijā ir no 1918. gada, kurā 20. gadsimtā runāja 1.5 miljoni cilvēku. Valodai ir 3 dialekti un 33 burti alfabētā, turklāt tā joprojām attīstās – līdz ar to ir dzīva un mainīga. Valsts valodas centrs turpina ieviest oficiālus jaunvārdus, cenšoties adaptēt valodu mainīgai pasaulei, vienlaicīgi ievērojot valodas likumus. Arī jaunieši, varbūt ne visai veiksmīgi no latviešu valodas tīrības viedokļa, savā ikdienas komunikācijā iepin angļu jaunvārdus, mēģinot tos pielāgot latviešu gramatikai – kā piemēri minami vārdi: vaitot, vaitosiet (gaidīt), storiji (stāsti), bleimot (vainot) u.c. Tas varētu radīt nesaprašanos ar tiem līdzcilvēkiem, kas šos terminus angliski nepārzin, līdz ar to var novest līdz neveiksmīgai komunikācijai un pat konfliktiem.

Maks Planks un Alfrēds Anvanders 2023. gada pētījumā aplūko, cik dažādi smadzenes veido aktivitāšu tīklojumu dažādu valodu gadījumos, un, jo biežāk, agrīnāk lieto valodu, jo spēcīgāks šis tīklojums kļūst – uzsvars uz dzimto valodu, kas iemācīta bērnībā. Pierādīts, ka viens mēnesis jaunas valodas apguvē maina pusložu iesaistīšanos, radot cita veida mijiedarbības, ar ko izskaidro valodu mācīšanās iespēju. Turklāt jo radniecīgākas valodas, jo vieglāk iespējams atrast līdzības smadzeņu tīklojumā, līdz ar to uzlabot to apguvi.

Natālija Mesa, 2023. gada 3. februāra science.org rakstā, norāda, ka dzimtajai valodai mūsu smadzenēs ir īpaša vieta, pat ja cilvēks runā 10 valodās. Pētījums vēsta, ka smadzeņu aktivitāte ir atkarīga no tā, cik labi mēs atpazīstam valodu: “jo pazīstamāka valoda, jo lielāka smadzeņu atbildes reakcija”, kā izņēmumu izceļot dzimto valodu, kurā smadzeņu aktivitāte ir mazāka par nezināmu valodu. Tas norāda uz to, ka cilvēkam nepieciešama mazāka piepūle, lai lietotu agrāk iemācīto valodu, kā arī uz komforta valodas lietojuma ērtumu. Savukārt izmantojot mazāk resursus, iespējams saglabāt uzmanību, enerģijas resursus kam citam, tā kā nav nepieciešams koncentrēties uz nezināmas valodas interpretāciju.

Jau agrāk veikti pētījumi liecina, ka smadzeņu izmantošana – mācīšanās procesā, tai skaitā valodas apgūšanā – ir ieguldījums savas kognitīvās veselības uzturēšanā. Tas strādā kā profilakse tādām saslimšanām kā demence, jo smadzenes, tāpat kā mūsu organisma muskuļi, ilgāk tiek “uzturētas formā”, tās regulāri lietojot.

To visu apkopojot, var secināt, cik nozīmīga loma cilvēka dzīvē ir valodai. Dzimtā valoda man ir iespēja saglabāt savu identitāti, kā arī pārstāvēt savu valsti, nacionalitāti un kultūru, izceļot to, ka, lai gan Latvija ir maza valsts, mums ir sava valoda. Uzturot komunikāciju starp tautiešiem, tā ir iespēja neļaut valodai pazust, nomirt, taču, izmantojot jaunvārdus vai slengus, var rasties pārpratumi vai nesaprašanās, kas varētu novest pie neveiksmīgas komunikācijas. Valoda turklāt ir lieliska iespēja attīstīties un saglabāt veselīgu kognitīvo funkciju, kā arī apgūstot papildus valodas, zināšanas iespējams izmantot mācību procesā, lai palielinātu informācijas iegūšanas avotus, kas varētu nebūt tulkoti latviešu valodā.