KĀ IEKĻŪT MĀJĀ?

Šoreiz, pērli gatavojot, esam domājuši par durvīm – vai tad, ja galvenās durvis ir ciet, ieeja ir pa blakus durvīm vai blakus durvīs?

Ko mēs iztēlojamies, dzirdot vārdu „durvis”? Droši vien acu priekšā redzam palielu koka, dzelzs, stikla vai kāda cita materiāla plāksni, kurai ir kāda satveršanai ērta detaļa, proti, rokturis. Durvis ir domātas, lai tās varētu atvērt un aizvērt – bīdot, velkot uz sevi vai stumjot prom no sevis. Nu jau ilgāku laiku mūs vairs nepārsteidz durvis, kuras varam atvērt pat bez roktura, jo tās reaģē uz mūsu kustību. Apskatīsim šī vārda nozīmi: „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā” pamata nozīmē durvis ir ‘ēkas, istabas u. tml. sienā izveidota aile ar kustināmu plāksni (ēkas, telpas) atvēršanai vai noslēgšanai’. Tātad par durvīm saucam visu „konstrukciju” kopā: aili, proti, atvērumu, un plāksni arīdzan. Lai gan parasti iztēlojamies tieši plāksni, tomēr valodas lietojums, frāzes, kuras sakām, runājot par durvīm, arī rāda, ka durvis uztveram par atvērumu. Mēs kādam aizrādām: „Nestāvi durvīs, nāc iekšā!” Mēs sakām: „Durvīs parādījās viesi.” Tāpat arī: „Durvīs viņš pagriezās un atskatījās.” Atrodami arī frazeoloģismi, piemēram, „lauzties vaļējās (atvērtās) durvīs” ar nozīmi ‘pūlēties lieki, nevajadzīgi, nezināšanas dēļ’.

Ļoti bieži lietojam prievārdisku konstrukciju „pa durvīm”. Arī starp daudzajām prievārda „pa” nozīmēm atrodam, ka „pa” ‘norāda uz vietu, caur kuru (kas) virzās, izkļūst, notiek’, piemēram, „iebraukt pa vārtiem”, „ieslīdēt pa spraugu”, „izkrist pa caurumu kabatā”. Tātad arī šis prievārds norāda, ka varam iet cauri durvīm.

Ja vēlamies nācējiem norādīt, ka viņiem iekļūšanai mājā jāizmanto citas durvis, droši zīmītē varam rakstīt gan „ieeja pa blakus durvīm”, gan „ieeja blakus durvīs” – abas konstrukcijas ir pareizas un ir labs paraugs dažādajām izteiksmes iespējām mūsu latviešu valodā.

Vasilijs Ragačevičs
Skrivanek Baltic direktors