KAS IR TEKSTA KOREKTŪRA UN KAD TO IZMANTOT?
Jebkurš rakstīts teksts – vai tas būs jaunradīts, vai tulkojums – neizbēgami būs jākoriģē un jārediģē, pārskatot gan gramatiku (ortogrāfiju un interpunkciju, pārrakstīšanās kļūdas), gan terminoloģiju, gan valodas kultūras un stila nianses un teikuma konstrukcijas.
Lai gan teksta autori nereti jūtas pārliecināti par sava teksta pareizību un domu izklāsta skaidrību, nozares profesionāļi, kuri ikdienā strādā ar tekstu rakstīšanu un to koriģēšanu, atgādina, ka parasti pašam savas kļūdas pamanīt ir sarežģīti, sevišķi, ja jānodod tikko uzrakstīts teksts, ko nevaram ar “svaigu” galvu pārlasīt nākamajā dienā. Tāpat ne visi esam apveltīti ar izkoptu valodas izjūtu un teicamām gramatikas zināšanām – kā zināms, latviešu valodā interpunkcija mēdz būt visai piņķerīga. Šādos gadījumos palīdzēt var profesionāls teksta korektors un redaktors.
REDAKTORS UN KOREKTORS, REDAKTŪRA UN KOREKTŪRA – KO TAS VISS NOZĪMĒ?
Cilvēki, kuri nestrādā humanitārajā jomā, dažkārt apjūk terminos. Skaidrosim, ar ko tad atšķiras redaktora un korektora profesijas un darba pienākumi un ko nozīmē redaktūras un korektūras pakalpojums.
Redaktors vs. korektors
Redaktors pamatā organizē un pārrauga darbu plašsaziņas līdzekļos, kuros veic redakcionālas izmaiņas, piemēram, presē, radio, televīzijā, elektroniskajos medijos, grāmatu izdevniecībās, īsteno izdevuma kopējo ieceri un pamatideju un vada konkrētās grāmatas vai laikraksta darbu, sadarbojoties ar žurnālistiem, autoriem, tulkotājiem, maketētājiem un arī korektoriem. Korektors savukārt veic tekstu koriģēšanu, labojot gramatiskās kļūdas. Mūsdienās, kad teksti tiek rakstīti uz datora, tekstu gramatiskai pārbaudei izmanto pareizrakstības pārbaudes rīkus, un korektora darbs vairāk tuvinās literārajai rediģēšanai, veicot arī stilistiskus labojumus un ieteikumus, kas parasti tiek saskaņoti ar autoru, tādēļ vienmēr ir svarīgi informēt korektoru par teksta lasītāju, teksta tonalitāti.
Redaktūra vs. korektūra
Korektūru uztic profesionālam korektoram ar filologa izglītību, bet redaktūru veic nozares eksperts, kas teicami pārzina ne vien konkrēto valodu, bet arī attiecīgās kultūras iezīmes, tāpat kā tulkotājs orientējas noteiktajā nozarē un tās terminoloģijā, lai tulkojums mērķvalodā tiktu pārnests precīzi, ievērojot konsekvenci un kontekstu. Redaktūras uzdevums ir katru dokumentu lasīt kā atsevišķu tekstu un pārbaudīt ne tikai iespējamās kļūdas, bet arī padarīt saturu vieglāk uztveramu, pievēršot uzmanību teikumu uzbūvei un citām būtiskām niansēm.
Kad un kāpēc nepieciešams korektūras pakalpojums
Teksta korektūra ir nepieciešama, lai mēs būtu droši, ka tekstā nav palikušas tulkojuma laikā pieļautas kļūdas, nav palikušas pārrakstīšanās kļūdu, kuras neuzrāda pareizrakstības pārbaudes rīki, visi komati ir savā vietā, nav pazudušas garumzīmes, kā arī teksts ir stilistiski pareizs, uzrunājošs, pārdodošs, cieņpilns un mērķauditorijai viegli uztverams. Neatkarīgi no tā, vai tev nepieciešams tulkojums, vai tevis uzrakstīta teksta rediģēšana, teksta korektūra ir labs skats no malas, kas nodrošinās kvalitāti un palīdzēs radīt profesionālu pirmo iespaidu.
KĻŪDAS, KO KOREKTORS NOVĒRŠ
Interpunkcija
Rakstu valodas pareizrakstībā ir divas puses – vārdu formu pareizrakstība jeb ortogrāfija un runas vienību sadalīšanas un saistīšanas pareizrakstība jeb interpunkcija. Dažādās valodās ir dažādas interpunkcijas zīmes un to lietošanas likumi, kas lasītājam atvieglo uzrakstītā teksta uztveri un pareizu, nepārprotamu saprašanu. Būtu grūti lasīt tekstu, kurā nav ievērota pareizrakstība un pazudušas visas mīkstinājuma zīmes un garumzīmes, bet tāpat grūti uztvert domu, kas rakstveidā izteikta bez pieturzīmēm. Turklāt latviešu valodā liela nozīme ir ne tikai teikuma beigu pieturzīmei – punktam, jautājuma zīmei, izsaukuma zīmei, daudzpunktei –, kas nosaka teikuma intonāciju un vēstījumu, bet arī komatiem, domuzīmēm, defisēm, koliem, semikoliem, kas palīdz strukturēt tekstu un ievieš būtiskas jēdzieniskās atšķirības un nianses.
Interpunkcijas gadījumā nepietiek tikai ar gramatikas likumu apgūšanu. Nereti pieturzīmju lietojumu nosaka arī valodas stils un teksta funkcija. Daiļliteratūra, zinātniskā literatūra, akadēmiski pētījumi, publicistika, lietišķie raksti – katram no šiem valodas stiliem ir savas raksturīgās iezīmes, kas atbilstoši savai funkcijai palīdz vistiešāk un precīzāk atklāt lasītājam izsakāmo saturu. Vislielākā iespēja atspoguļot ne vien teikumu gramatisko struktūru, bet arī dažādas intonatīvas un jēdzieniskās nianses interpunkcijai ir daiļliteratūrā, bet tikpat labi tas ir aktuāli arī t.s. copywriting tekstos – reklāmā, aprakstošās mājaslapu sadaļās, relīzēs utt.
Ortogrāfija
Ortogrāfija ir valodā pieņemtā vārdu pareizrakstības sistēma. Te korektors gādās, lai ievēroti lielie sākumburti, atceroties, ka ordeņu nosaukumos ar lielo sākumburtu raksta visus vārdus, izņemot “ordenis”, bet iestāžu nosaukumos tikai pirmo burtu; visas garumzīmes būtu tur, kur tam jābūt; nebūtu pazuduši blakus rakstāmie līdzskaņi ne vārdā “ikkatrs”, ne “tikko”; un “jebkur” būtu uzrakstīts kopā, bet “kaut kur” atsevišķi.
Tāpat drukātos tekstos svarīga arī pareiza pārnešana jaunā rindā, bet sarežģītākos tulkojumos uzmanība jāpievērš svešvārdu atveidei – tādus vārdus kā abonements, absolvents, behemots, eksperiments, intereses, entuziasts u. c. allaž kāds pamanās uzrakstīt savā versijā.
Stila kļūdas un stilistika
Stilistika ir valodas spēja izteikt papildinformāciju, kas norāda uz komunikācijas vidi un runātāja vai rakstītāja subjektīvo attieksmi pret saturu vai adresātu, no kā arī izriet stila kļūdas, ko latviešu valodas skolotāja burtnīcas malā atzīmēja ar viļņainu svītriņu. Stila kļūdas ir stilistiski un/vai emocionāli ekspresīvu valodas līdzekļu lietojums neiederīgā saziņas situācijā.
Valodas etiķete pieprasa, ka ir vārdi un teikuma konstrukcijas, ko mēs droši varam lietot ikdienā sarunvalodā un sarakstē ar draugiem, bet nekad neiekļausim ne oficiālā darba e-pastā, ne juridiskā līgumā. Korektors ir izkopis un attīstījis spēju orientēties valodā un prasmi izvēlēties vārdus konkrētām valodas situācijām, tāpēc zinās, kad par ļaunu nenāks arī kāds sulīgs žargona vārds, bet kad nepieciešama strukturēta, lietišķa valoda.
Korektors strādā dzimtajā valodā
Korektora vai redaktora ieteikumi lieti noderēs ne tikai pēc tulkošanas, bet arī veidojot mārketinga tekstus, kur ļoti svarīgi gan izvairīties no pareizrakstības kļūdām, gan sagatavot uzrunājošus tekstus.
Tulkošanas birojos korektori strādā ar tekstiem dzimtajā valodā, kas nodrošina vairāk nekā gramatiski pareizu tekstu – korektors orientējas valodas kultūrā un tradīcijās, pārzina frazeoloģismus un dažādus izteicienus, kas nav burtiski pārtulkojami. Korektors it kā nogludina tekstu un gādā, lai tulkojums būtu saprotams un skanētu dabiski mērķa valodā, tieši tāpēc arī Skrivanek pēc katra tulkojuma tekstu pārskata korektors, kuram mērķa valoda ir dzimtā valodā.