KRIEVU VALODA FAKTOS
Neraugoties uz krievu valodas kā ārkārtīgi grūti apgūstamas valodas reputāciju, tiem, kuri to iepazīst un apgūst, ieguvums savā izaugsmē var būt milzīgs. Krievvalodīgo mākslas un literatūras pasaulei pieder daudz bagātību – izcili dzejnieki, rakstnieki, teātris, balets, muzeji. Neko nevar salīdzināt ar krievu darbu lasīšanu oriģinālā ─ Antons Čehovs, Ivans Buņins, Fjodors Dostojevskis, Aleksandrs Puškins, Anna Ahmatova un citi. Maskavā un Sanktpēterburgā regulāri tiek rīkotas slavenas mākslas darbu izstādes, modes skates, teātra un baleta izrādes. Krievu literārā valoda ir ļoti emocionāla, skanīga un skaista valoda. Kaut arī krievu valodas vārdu krājums ir uz pusi mazāks kā angļu valodai, ir tik daudz vārdu kombināciju, virknējumu, vārdu ar vairākām nozīmēm, kas padara valodu par vienu no bagātākajām valodām pasaulē.
- Krievu valodā ir vairāk zilās krāsas toņu apzīmējumu nekā lielākajā daļā citu valodu. Gaiši zilo toņu apzīmēšanai tiek lietots vārds ─ голубой, bet tumšajiem toņiem ─ синий. Šie vārdi tiek kombinēti ar citiem vārdiem, radot zilajai krāsai neiedomājamas nokrāsas.
- Līdzīgi kā daudzās pasaules valodās, krievu valodā uzsvara lietojums vārdā var radikāli mainīt tā nozīmi. Teikumā я плачу liekot uzsvaru uz darbības vārda otro zilbi, nozīme būs ‘es maksāju’, savukārt я плáчу, kur tiek uzsvērta darbības vārda pirmā zilbe, nozīme būs ‘es raudu’.
- Ja ir vēlme kļūt par astronautu, ir jāmācās krievu valoda. Šīs valodas apguve ir iekļauta astronautu apmācībās, jo Starptautiskās kosmosa stacijas datorsistēmā tiek izmantota gan krievu, gan angļu valoda. Bet kāpēc mācīties krievu valodu? Astronautiem, kuri tiek iekļauti kosmosa kuģa apkalpē, kas startē no Krievijas, visticamāk ar kosmosa kuģa vadības ierīcēm spēs strādāt tikai krievu valodā.
- ASV ir daudzvalodu valsts un daudzos ASV štatos ir diezgan daudz krievvalodīgo iedzīvotāju. Gandrīz 900 000 cilvēku 47 ASV štatos runā krieviski. Pilsētas, kurās ir visvairāk krievvalodīgo, ir Ņujorka, Kalifornija, Vašingtona, Ilinoisa, Ņūdžersija, Pensilvānija un Florida.
- Krievu joki bieži atspoguļo ikdienas dzīves realitāti. Tie ir ļoti sarkastiski, krievu tautības cilvēkiem patīk jokot par sevi un savu tautu.
- Sarkanā laukuma nosaukumam Кра́сная пло́щадь nav nekāda sakara ar komunismu, bet tas ir cēlies no vārda sarkans (krievu: кра́сный), kam kādreiz bija nozīme ‘skaisti’.
- Vārds degvīns (krievu: во́дка) cēlies no vārda во́дa, kas nozīmē ‘ūdens’.
- Vārds спаси́бо ( krievu: paldies) sākotnēji bija спаси бог, burtiski tulkojot ─ ‘pasargā dievs’.
- Krievu valoda ir bagātāko literāro valodu sarakstā. Tas nav nekāds pārsteigums, ka daudzi izvēlas apgūt krievu valodu tieši tādēļ, lai varētu lasīt krievu daiļliteratūru oriģinālvalodā. Jo sajust īsto Bulgakovu, Dostojevski, Čehovu un izprast vēstījumu viņu darbos var tikai, izlasot tos krievu valodā.
- Latvijā dzīvojuši arī vairāki slaveni krievu inteliģences pārstāvji – Mihails Barišņikovs, Aleksandra Beļcova, Mihails Čehovs, Ivans Krilovs, Vera Mihina, Valentīns Pikulis un citi.
KRIEVU VALODAS ALFABĒTS
Rakstībai krievu valodā tiek lietots uz kirilicu balstīts alfabēts. Mūsdienu krievu valodas alfabēts ir vienkāršota kirilicas modifikācija. Kirilica ir veidota uz Bizantijas grieķu alfabēta pamata, tam pievienojot burtus slāvu valodām specifisku fonēmu attēlošanai. Krievijā kirilica ienāca ne vēlāk kā 10. gadsimta sākumā un plaši izplatījās līdz ar kristietības ieviešanu. Laikā no 10. līdz 18. gadsimtam kirilicas pieraksta tips vairākkārt mainījās. Kopš 18. gadsimta kirilisko alfabētu izmanto tikai reliģiozās literatūras vajadzībām, savukārt pārējās dzīves jomās kalpo vienkāršota rakstība, ko 1708. gadā ieviesa Pēteris I. Turpmāk valodas grafiskais atainojums un ortogrāfija piedzīvoja vairākas pārmaiņas. Nozīmīgākās no tām tika pieņemtas 1918. gada reformas ietvaros. Šobrīd visaptveroši izmanto 1918. gadā pieņemto grafiku un ortogrāfiju. Tikai neliela daļa ārvalstīs krievu valodā iznākošo izdevumu saglabā vecā stila ortogrāfiju. Krievu valodas alfabētā ir 33 burti: а, б, в, г, д, е, ё, ж, з, и, й, к, л, м, н, о, п, р, с, т, у, ф, х, ц, ч, ш, щ, ъ, ы, ь, э, ю, я. Tiek izdalīti gan lielie, gan mazie burti, rakstība ir no kreisās uz labo pusi. Vairāk par krievu valodas alfabētu lasiet šeit.
CIK SAREŽĢĪTA IR KRIEVU VALODA?
Lai gan krievu valoda ir viena no visgrūtāk apgūstamajām valodām, mūsdienās šo valodu apgūst arvien vairāk cilvēku. Daudzas organizācijas pasaulē, tostarp kosmosa izpētes, zinātnes un tehnoloģiju un globālā biznesa organizācijas kā vienu no darba un personāla valodām lieto krievu valodu, jo šī valoda joprojām ir viena no runātākajām un izplatītākajām valodām pasaulē. Tādēļ krievu valodas apguve ir ļoti vērtīga un tiks augsti novērtēta gan uzņēmējdarbībā, gan izglītības jomā un zinātnē. Krievu valoda tiek definēta kā 3. kategorijas valoda, tas padara to tikpat sarežģītu kā japāņu, ungāru, poļu un čehu valodu. Būs nepieciešamas vismaz 1100 mācību stundas, lai brīvi varētu sarunāties krievu valodā, bet lai sauktu krievu valodu par savējo, lai caur valodu izprastu krievu tautu, vēsturi un kultūru, būs vajadzīgi daudzi gadi prakses – runāšanas, klausīšanās, lasīšanas un ikdienas krievu valodā runājošo sabiedrībā.
KUR UN CIK DAUDZ RUNĀ KRIEVU VALODĀ?
Krievu valodā runā aptuveni 300─350 miljoni cilvēku, no kuriem aptuveni 119 miljoni dzīvo Krievijas Federācijā, savukārt aptuveni 166 miljoni cilvēku – citur pasaulē. Turklāt no tiem uz krievu valodu kā otro valodu norāda aptuveni 20 miljoni cilvēku Krievijā un vairāk nekā 110 miljoni cilvēku pārējā pasaulē. Dzimtā valoda tā ir aptuveni 164 miljoniem cilvēku visā pasaulē. Tā ir viena no pasaulē biežāk lietotajām valodām un izplatītākā starp slāvu valodām. Ievērojams krievu valodas lietotāju skaits mīt Izraēlā, Latvijā, Lietuvā, Moldovā, Ukrainā, Baltkrievijā, Vidusāzijā, ASV, Ķīnā un Mongolijā un krievu diasporā citviet pasaulē. Būdama oficiālā valsts valoda, Krievijas Federācijas teritorijā tā funkcionē visās politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras dzīves jomās. Krievu valoda ir arī viena no Baltkrievijas, Kazahstānas, Kirgīzijas un Turkmenistānas oficiālajām valodām, kā arī kalpo par starptautiskās saziņas līdzekli lielākajā daļā bijušo Padomju Sociālistisko Republiku Savienības valstu. Krievu valoda ir arī viena no sešām darba valodām Apvienoto Nāciju Organizācijā un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijā, ir darba valoda Neatkarīgo Valstu sadraudzībā un Starptautiskajā Atomenerģijas aģentūrā.
KRIEVU VALODA BIZNESĀ
Krievijas klienti ir ievērojama daļa no starptautiskā tirgus, un daudzi uzņēmumi visā pasaulē cenšas pievērst viņu uzmanību. Nav noslēpums, ka daudzi krievi nerunā ne angliski, ne kādā citā svešvalodā, it īpaši ārpus lielajām pilsētām, piemēram, Maskavas un Sanktpēterburgas. Tikai aptuveni 3% iedzīvotāju brīvi pārvalda angļu valodu.
Krievu valoda ir ne tikai politikas, kosmosa, bet arī ekonomikas valoda. Tai ir milzīgs runātāju skaits visā pasaulē, krievu valoda ir viena no populārākajām e-komercijas un tiešsaistes biznesa valodām pasaulē un tas nozīmē, ka tiešsaistes biznesa iespējas ir neierobežotas. Krievvalodīgie biznesa partneri noteikti novērtēs jūsu valodas zināšanas. Zināms, ka Krievija ir viena no lielākajām dabas resursu un izejvielu ražotājām, taču izaugsme vērojama arī citās ekonomikas nozarēs. Zinātne, tehnoloģija, izglītība, mazumtirdzniecība, banku sektors, nekustamais īpašums – daudzas no šīm jomām sadarbojas ar ārvalstu uzņēmumiem un speciālistiem. Krievu valodai ir būtiska nozīme Latvijas uzņēmējdarbībā un sociālajā vidē, jo tā ir dzimtā valoda otrai lielākajai etniskajai grupai Latvijā, turklāt runājošo skaita ziņā tā ierindojas ceturtajā vietā pasaulē ar aptuveni 255–280 miljoniem cilvēku, kas prot krievu valodu. Ja vēlies savu profesionālo darbību saistīt ar krievvalodīgo vidi vai arī mērķis ir iepazīt krievu bagātīgo kultūras mantojumu, krievu valoda lieti noderēs visdažādākajās situācijās. Tātad krievu valodai kā biznesa valodai ir milzīga ietekme daudzu valstu biznesa pasaulē, ne tikai Krievijas teritorijā.
KRIEVI LATVIJĀ
Latvijas krievi kopā ar Igaunijas un Lietuvas krieviem veido Baltijas krievu grupu ar savdabīgu identitāti un valodas īpatnībām. Latviešu valodā vārds krievi ir cēlies no senslāvu cilts krivičiem, kuri apdzīvoja apvidu uz austrumiem — dienvidaustrumiem no mūsdienu Latvijas (mūsdienās ─ Polockas apvidus). Pirmās ziņas par lielākas senkrievu kopienas vismaz vairāku simtu kopskaitā pašreizējās Latvijas teritorijā izveidošanos ir kopš 15. gadsimta, kad ar strūgām un plostiem ik vasaru pa Daugavu lejup devās simtiem tirgotāju un amatnieku no Polockas un Vitebskas, lai rudenī dotos atpakaļ. Lielākā skaitā krievu migrācija uz Latviju sākusies pēc 1667. gada ortodoksās krievu baznīcas veiktās Nikona reformas, kad, glābjoties no vajāšanām, Latgalē, Sēlijā un Rīgā apmetās liels skaits vecticībnieku bēgļu no Krievijas caristes. Pēc Baltijas zemju pievienošanas Krievijas impērijai 18. gadsimtā, tajās ieradās ievērojams skaits valsts pārvaldes ierēdņu. Latgalē ieceļoja arī pareizticīgie krievu zemnieki un katoļticīgie baltkrievi. Krievu skaita īpatsvars ievērojami mainījās pēc Latvijas okupācijas un Otrā pasaules kara, kad pēc Latvijas vāciešu izceļošanas un Latvijas ebreju iznīcināšanas krievi kļuva par izteikti lielāko Latvijas mazākumtautību. 1959. gada tautas skaitīšanas dati liecināja, ka krievu īpatsvars Latvijā bija audzis no 8,8% līdz 26,6%. PSRS un Latvijas PSR valsts vara dažādos veidos stimulēja krievu imigrāciju, piešķirot ieceļotājiem dažādas sadzīviskas priekšrocības, piemēram, izveidojot skolu tīklu, kur mācību valoda bija krievu valoda (citu mazākumtautību skolas pēc PSRS veiktās okupācijas bija likvidētas), masveidā ceļot bērnudārzus, kas bija paredzēti tikai krievu valodā runājošiem bērniem, piešķirot ārpus kārtas dzīvokļus, dodot krievu valodā runājošiem priekšroku kandidējot uz augstākiem amatiem. Migrācijas process bijis viļņveidīgs: ļoti straujš 1950.—1960. gados, 1970. gados migrācija samazinājās, bet 1980. gadu vidū atkal pieauga. Migrācijai uz Latviju bija rotējošs raksturs ─ katru gadu Latvijā iebrauca tūkstošiem cilvēku, no kuriem liela daļa bija krievi, bet tūkstošiem krievu tautības cilvēki to arī atstāja. Tas diezgan negatīvi ietekmēja iebraucēju adaptācijas spējas, bremzēja intereses veidošanos par Latvijas kultūru. Pēc Latvijas Republikas valstiskuma atjaunošanas krievu skaits un īpatsvars būtiski samazinājās, taču tie joprojām ir Latvijā skaitliski lielākā mazākumtautība: pēc 2019. gada 1. janvāra Iedzīvotāju reģistra datiem Latvijas krievu skaits bija 538 361, no viņiem 345 908 jeb 64,3% bija Latvijas pilsoņi, 147 220 jeb 27,3%) nepilsoņi, bet 45 103 jeb 8,4% citu valstu, galvenokārt, Krievijas Federācijas pilsoņi. Lielākā daļa krievu Latvijā dzīvo pilsētās, izņemot Latgali, kur daudzi krievi dzīvo arī lauku sētās.
KRIEVU VALODAS DIENA
“Sarežģīti, ironiski, smieklīgi un skaisti” – daudzi krievu valodas apguvēji tā runā par “mūža mīlas dēku” ar krievu valodu. Krievu valodas diena, ko Apvienoto Nāciju Organizācija pasludināja 2010. gadā, ir veltīta kultūras pasākumiem, lasījumiem, lugām un mūzikai. Katru gadu 6. jūnijā Krievu valodas dienā tiek atzīmēta septītā visvairāk runātā valoda pasaulē. Šajā dienā tiek godināts arī krievu dzejnieks Aleksandrs Puškins, kurš tiek uzskatīts par mūsdienu krievu literatūras tēvu. Viņa pirmais dzejolis tika publicēts, kad viņam bija tikai 15 gadu. Daudzi viņa darbi tiek uzskatīti par šedevriem, tostarp “Donžuāna saraksts”, drāma “Akmens viesis” un dzejolis “Bronzas jātnieks”. Šajā dienā krieviski runājošie reģioni kopā ar Krievijas vēstniecības pārstāvjiem rīko dažādus pasākumus un aktivitātes. Daži no šiem pasākumiem ietver muzeju apmeklējumus, tikšanās un lekcijas par Aleksandra Puškina darbiem. Slavenā rakstnieka fani pulcējas kopā un lasa Puškina dzejoļus un stāstus. Krievu valodas diena tika izveidota, lai atzīmētu kultūras daudzveidību un daudzvalodību, kā arī veicinātu visu sešu Apvienoto Nāciju Organizācijas oficiālo darba valodu vienlīdzīgu lietošanu visā organizācijā.
KRIEVU VALODAS TULKS UN TULKOTĀJS
Skrivanek tulku un tulkotāju komanda strādā gan ar tipveida dokumentu rakstiskajiem tulkojumiem, gan notariāli apliecinātiem tulkojumiem. Tulkošanas birojs Skrivanek nodrošina arī tekstu krievu valodā korektūru un stilistisko uzlabošanu, ja nepieciešams tiek veikta redaktūra un terminoloģijas pārbaude. Nodrošinām visa veida mutiskās tulkošanas pakalpojumus uz un no krievu valodas.
KRIEVU VALODAS KURSI
Piedāvājam krievu valodas mācības uzņēmumu un iestāžu darbiniekiem, kā arī individuālos vai grupu krievu valodas kursus privātpersonām. Nodarbības nodrošinām klātienē vai tiešsaistē. Īpašais piedāvājums – apmeklējiet individuālos krievu valodas kursus divatā, maksājot tikai par viena studenta mācībām!