KAS IR STARPTAUTISKĀ DZIMTĀS VALODAS DIENA?

Nācija bez valodas ir tauta bez sirds – velsiešu teiciens.

Starptautiskā dzimtās valodas diena tiek svinēta visā pasaulē katru gadu 21. februārī kopš 1999. gada, kad UNESCO izveidoja valodas piemiņas dienu. Tās izveidošanas mērķis ir veicināt izpratni par pasaules valodu un kultūru daudzveidību, jo liela daļa no pasaules valodām ir apdraudētas un vairums no tām var kļūt par mirušām valodām. Šī diena ir būtiska jebkurai nācijai pasaulē. 2009. gadā UNESCO ziņoja, ka aptuveni 600 valodas visā pasaulē ir apdraudētas, visvairāk Indijā, ASV un Brazīlijā. Tātad valoda bija arī iemesls cīņai par neatkarību Bangladešā 1952. gadā un iedvesmoja šīs Starptautiskās dienas izveidi 1999. gadā. Valoda ir visspēcīgākais veids, kā saglabāt un attīstīt savas valsts kultūru, veicināt to visā pasaulē. Šī nelaimīgā incidenta dēļ Starptautiskā dzimtās valodas diena tiek svinēta visā pasaulē, savukārt kā valsts svētki, tā tiek svinēta Bangladešā.

Skrivanek, Starptautiskā dzimtās valodas diena

DZIMTĀS VALODAS PIEMINEKLIS

Pirmo reizi UNESCO Starptautisko dzimtās valodas dienu izsludināja 1999. gada 17. novembrī. Šīs dienas datums ir kā piemineklis 1952. gada 21. februārim, kad četri jauni studenti Dakā, Bangladešas galvaspilsētā tika nogalināti urdu un bengāļu valodas pretrunu dēļ. 1947. gadā, kad Pakistānai bija divas atsevišķas daļas: Austrumpakistāna un Rietumpakistāna, abas daļas ļoti atšķīrās viena no otras gan kultūras, gan valodas ziņā. 1948. gadā Pakistānas valdība pasludināja urdu valodu par vienīgo Pakistānas valsts valodu, lai gan arī bengāļu valodā runāja lielākā daļa Pakistānas iedzīvotāju. Austrumpakistānas iedzīvotāji pret to ļoti protestēja, pieprasot, lai arī bengāļu valoda kļūtu par Pakistānas otro valsts valodu. Lai nomierinātu situāciju valstī, Pakistānas valdība aizliedza jebkādus mītiņus un publiskas sanāksmes. Taču Dākas universitātes studenti ar plašu sabiedrības atbalstu uzsāka aktīvu masveida mītiņu un protesta akciju sēriju valstī. 1952. gada 21. februārī studentu sarīkotā mītiņa laikā policija atklāja uguni uz mītiņa dalībniekiem, nogalinot 4 universitātes studentus un simtiem ievainojot. Šis traģiskais notikums ir viens no retajiem gadījumiem pasaules vēsturē, kad cilvēki ziedojuši savas dzīvības savas dzimtās valodas dēļ. Kopš tā laika Bangladešā atzīmē Dzimtās valodas dienu, vienu no traģiskākajām dienām valsts vēsturē. Valsts iedzīvotāji šajā dienā apmeklē Šahīda mināru – nacionālo pieminekli Dakā, kas izveidots, lai pieminētu tos, kuri tika nogalināti bengāļu valodas kustības demonstrāciju laikā 1952. gadā Austrumpakistānā. Pēc ilgas cīņas bengāļu valoda kļuva par otru valsts valodu 1956. gadā. 21. februāri Pakistānā dēvē par Valodu kustības dienu vai Mocekļu dienu. 1998. gada 9. janvārī Rafikuls Islams, Bangladešā dzimis kanādiešu valodas aktīvists, nosūtīja vēstuli Kofi Annanam, aicinot viņu rīkoties, lai glābtu pasaules tautu valodas no izzušanas, pasludinot Starptautisko dzimtās valodas dienu visā pasaulē. Kā datums tika ierosināts 21. februāris, lai pieminētu Dākā bojāgājušos bengāļu studentus. Šis priekšlikums tika iesniegts arī Bangladešas parlamentā, ko Bangladešas valdība iesniedza UNESCO kā oficiālu priekšlikumu. Visbeidzot 1999. gada 17. novembrī UNESCO Ģenerālā asambleja vienbalsīgi nolēma – 21. februāris visā pasaulē tiek pasludināts par Starptautisko dzimtās valodas dienu, lai pieminētu bojāgājušos, kuri ziedoja savas dzīvības savas dzimtās valodas vārdā. Kopš tā laika katru gadu UNESCO katrai Starptautiskās dzimtās valodas dienai izvēlas tēmu un sponsorē ar to saistītos pasākumus savā galvenajā mītnē Parīzē.

Plaši šo dienu svin Čīlē, Krievijā, Kanādā, Filipīnās, Apvienotajā Karalistē un Ēģiptē. Šo dienu svin arī daudzās pasaules valstīs visos kontinentos kā Valsts valodas dienu – Latvijā, Lietuvā, Itālijā, Polijā un citviet.