VAI VALODAS VAR SVINĒT?

Valoda ir kultūras ceļvedis. Tā stāsta, no kurienes nāk tās cilvēki un uz kurieni tie dodas!

Kurš ir teicis, ka jāsvin tikai Lieldienas, Ziemassvētki un Jāņi? Var taču svinēt visu, arī pirmo gulbju atlidošanu, pirmo pērkonu, pirmo sniegputeni, satikšanās mirkli, arī valodu! Valoda dzīvo mūsu vidū ik dienas, katrā notikumā un katrā cilvēkā, kuru satiekam. Valsts valodas svinēšana nav jaunums, tomēr līdz šim tie bija neoficiāli svētki, kurus kopš 2012. gada Jura Alunāna dzimšanas dienā rīkoja Rakstniecības un mūzikas muzejs ik gadu 13. maijā, lai radošā un mūsdienīgā veidā svinētu faktu, ka mūsu valsts valoda ir latviešu valoda.

KAS MUMS IR MŪSU VALODA?

Latviešu valoda mums ir galvenais saziņas līdzeklis. Tā dzīves laikā ir blakus vienmēr un visur. Valsts valoda ir daļa no katra cilvēka, valoda ir viņu saknes un dzīvesziņa. Tā ir mūsu vecāku valoda. Valoda, kura dzīvo mums blakus kopš bērnības. Valoda, ar kuru mēs izaugam. Tā ir mūsu identitāte, piederība savai zemei − Latvijai. Valoda ir katras valsts, katras tautas dvēsele, vislielākā bagātība, kuru nespēj atņemt neviens. Tā ir mūsu domu, jūtu, vārdu brīvība, caur to mēs izdziedam savu identitāti, vēsturi, kultūru, prieku un arī sāpes. Literārā valoda veido katra cilvēka pasaules uztveri, attīsta prātu, veido personības. Tā ir būtisks izpausmes un izteiksmes veids. Svinēt valodu nozīmē izrādīt cieņu savai tautai un savai dzimtajai valodai, tas arī palielina izpratni par kultūru, vēsturi, kas saistīta ar mūsu izcelsmi. Ir svarīgi atzīmēt šo dienu, jo tā būs kā atgādinājums nākamajām paaudzēm un radīs sajūtu, ka mums pieder kas ļoti vērtīgs un sargājams. Mēs svinam valodu ne tikai oficiālajās valodas dienās – rakstot Vispasaules latviešu valodas diktātu, mēs godinām valodu, papildinot savas valodas zināšanas valodu kursos, mēs svinam latviešu valodu, studējot baltu valodniecību, mēs svinam savu valodu! Dziedot savas tautas dziesmas, piedaloties Dziesmu un deju svētkos, arī tad mēs svinam savu valodu.

VALODU SVINĒŠANA PASAULĒ

Katra tauta, kurai ir svarīga sava valoda, kurai ir svarīga sava identitāte, svinēs valodas dienu. Lielākā daļa pasaules valodu ir centušās sevi nepazaudēt cauri gadsimtiem. Vienmēr ir bijis kāds, kas vēlējies jebkurai tautai atņemt šo vērtību – vai tā ir bijusi okupācija, kolonizācija, kari, valstu apvienošanās, tautas identitātes zaudēšana. Pasaulē plaši tiek svinētas ANO valodu dienas, tāpat Eiropas valodu dienas, tāpat kopš 1999. gada visā pasaulē svin Starptautisko dzimtās valodas dienu. Reti kura tauta, kas apzinās savu identitāti, nesvin savas valsts valodas dienu – vai tā būtu Gruzija, Portugāle, Ukraina vai jebkura cita valsts pasaulē. Papildus Starptautiskās dzimtās valodas svinībām, mēs noteikti atradīsim katras valsts kalendārā savu valsts valodas svinamo dienu, atradīsim savas tradīcijas un valodas vēstures godināšanu.

Vai valodas var svinēt?