AR CIEŅU ILZE VAI AR CIEŅU, ILZE
Biežāk lietojamā frāze vēstules nobeigumā ir “ar cieņu”. Un te nu lielākā daļa no mums mēdz grēkot. Pabeidzot vēstuli, komats pēc vārdu savienojuma “ar cieņu” vai “cieņā” nav jāliek, jo tam nav gramatiska pamatojuma. Ja liekam komatu, veidojas uzrunas forma un sanāk, ka mēs cieņu izrādām paši sev — kas gan, protams, nav nekas nosodāms, bet ne šajā gadījumā. Tāpat neliksim komatu, vēstules noslēgumā rakstot “ar sveicieniem”, jo tam līdzīgi nav gramatiska pamatojuma.
Savukārt, ja vēstules nobeigumā izmantosim frāzes “cerot uz sadarbību”, “vēlot veiksmi” vai “cerot uz drīzu atbildi”, tad veidosies divdabja teiciena konstrukcija un komats būs jāliek.
No virtuālās etiķetes viedokļa nav vēlams arī vārdu savienojuma “ar cieņu” saīsinājums “AC”.
Tātad: Ar cieņu Ilze, bet — Vēlot veiksmi, Ilze.
Esam apkopojuši 100 latviešu valodas padomus īpašā grāmatā, kuru piedāvājam jums lejupielādēt bez maksas. Lai to saņemtu, lūdzam aizpildīt zemāk norādīto pieteikuma formu Skrivanek Baltic ikmēneša jaunumiem.
