Nesen sabiedrībā izraisījās spraiga diskusija par to, kā būtu vērtējama digitālajā vidē aktīvo un populāro cilvēku darbība, dažādās sociālo tīklu platformās izplatot un reklamējot produktus. Runa, protams, ir par tā dēvētajiem influenceriem jeb viedokļu ietekmētājiem.

Jā, tieši tā! Iespējams, ne visi to būs dzirdējuši, bet Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija jau 2019. gada 26.  novembra sēdē nolēma, ka no angļu valodas aizgūtais vārds influencer latviešu valodā atveidojams kā ietekmētājs. Kā skaidro Terminoloģijas komisijas pārstāvji, “angļu valodas vārds influencer ir atvasinājums no vārda influence un būtībā raksturo cilvēku, kurš ir aktīvs sociālo tīklu lietotājs ar mērķi ietekmēt sabiedrības uzvedības un domāšanas paradumus”.

Tomēr nešķiet, ka sabiedrība šo jauno latviskojumu būtu ņēmusi vērā vai pat vispār ievērojusi tā eksistenci. Tādēļ viedokļu apmaiņas vietnē Twitter palaikam uzvirmo arvien jauni, asprātīgi ierosinājumi šī anglicisma aizstāšanai, lai piešķirtu influenceriem latviskāku identitāti.

Līdz ar influenceru “brīvo” un reizēm pat maldinošo pieeju, veidojot sava sociālās vietnes profila saturu, cilvēki šo darboņu apzīmēšanai bieži mēdz izmantot vārdu ar nievājošu nozīmi – “ietekmeļi”, kur apvienoti divi vārdi – “ietekme” un “meļi”. Tomēr cilvēku izdomai un asprātībai nav robežu, ko apliecina arī citi interesanti ierosinājumi, kā, piemēram, priekšlikums influencerus pārdēvēt par “iedvesmīšiem”. Tiesa gan, galvenais iebildums pret šādu apzīmējumu ir atziņa, ka influenceru izdarības ne vienmēr ir iedvesmojošas, tādēļ izskan arī rosinājumi pārdēvēt tos, piemēram, par “ietekšņiem”, “ieteicējiem”, “domvežiem” vai vienkārši par “satura veidotājiem”.

Sociālajās vietnēs plaši izmantotu anglicismu aizstāšana ar latviskiem jaundarinājumiem, šķiet, varētu būt kļuvusi par latviešu jauno aizraušanos. Piemēram, pagājušā gada nogalē popularitāti iemantoja sociālo vietņu pogas “like/patīk” latviskojums “tīkšķis”, atjautīgi apspēlējot vārdus “tīk, patīk” un “īkšķis”, kas ir šīs pogas simbols sociālajā vietnē Facebook.

Lai gan mūsdienās ar vārddarināšanu vairāk nodarbojas valodnieki, šāda pēdējā laikā aktīva un argumentēta sabiedrības aizraušanās ar jaunvārdu tapināšanu liek domāt, ka daļai Latvijas iedzīvotāju latviešu valoda un tās lietojums nav vienaldzīgs. Vienlaikus, šķiet, ka atšķirībā no valodniekiem parastā valodas lietotāja mērķis ir ne tik daudz izskaust internacionālismus, cik pats jaunvārdu veidošanas process kā spēle, reaģējot uz sabiedrībā aktuāliem notikumiem. Trāpīgi latviskoti, labskanīgi un viegli uztverami jaunievedumi valodā iedzīvojas labi, turklāt jāpiebilst, ka prasmīgas un attapīgas rotaļas ar vārdiem, darinot jaunas nozīmes, prasa diezgan plašu vārdu krājumu, kā arī zināšanas par vārdu struktūru un tās veidošanas likumsakarībām. Būtu lieliski, ja šāda sabiedrības jaunrade tiktu arvien vairāk veicināta arī no pašu valodnieku puses, jo tieši tas ļauj mūsu valodai šajā digitālajā laikmetā neizšķīst.