Tuvojas plaša mākslīgā intelekta regulējums – kā uzņēmumiem sagatavoties?
Mākslīgais intelekts (MI) vairs nav tikai zinātniskā fantastika. Dažādā mērogā MI sistēmas un ģenerēšanas iespējas ir kļuvušas ne tikai par daudzu uzņēmumu balstu, bet arī par stūrakmeni. Klientu apkalpošanas uzlabošana, loģistikas optimizēšana, augsta līmeņa datu analītika – šo visu un daudz kā cita spēj nodrošināt mākslīgā intelekta tehnoloģijas, kas sniedz līdz šim nebijušas iespējas paaugstināt uzņēmumu izaugsmi un efektivitāti.
Taču, kā jau tas dzīvē bieži mēdz būt, līdz ar plašākām iespējām rodas arī ievērojamāki riski, kas liek uzņemties vēl lielāku atbildību. Redzot, ka šādi riski ir jāfiksē un jārisina jau laikus, Eiropas Savienība (ES) pirmo reizi pasaules vēsturē ir izveidojusi “Mākslīgā intelekta regulu”, kas pamazām jau stājas spēkā.
Atkarībā no riska pakāpes pilnā mērā regula tiks piemērota 2026. un 2027. gadā, taču jau šovasar būs jāatklāj, cik daudz tiek izmantots MI, lai pieņemtu lēmumus vai ģenerētu saturu. Regula būs spēkā visiem uzņēmumiem bez izvēles iespējām.
MI izmantošanas riska pakāpes
Mākslīgā intelekta regulas pamatā ir MI tehnoloģiju kategorizēšana četrās riska pakāpēs.
Nepieņemama riska līmenis
Mākslīgā intelekta sistēmas, kas atbilst nepieņemama riska līmenim rada nopietnus draudus personas drošībai, tiesībai vai cieņai. Šāda veida sistēmas slepus manipulē ar personu apziņu un atsevišķām, mazāk aizsargātām grupām, kā arī piemēro dažāda veida “sociālo reitingu” sistēmas, ietekmējot personu iespējas iekļauties sabiedrībā.
MI akta ietvaros šāda veida sistēmas ir kategoriski aizliegtas, lai ES līmenī sargātu personu tiesības un vērtības.
Augsta riska līmenis
MI sistēmas, ka iekļaujas šajā kategorijā ievērojami ietekmē valstī svarīgas nozares, piemēram, veselības aprūpi, drošības dienestus, transportu, nodarbinātību, kā arī izglītību. Šāda veida tehnoloģiju izmantošana ir pieļaujama, taču tikai ievērojot stingrus nosacījumus.
Augsta riska līmeņa mākslīgā intelekta sistēmām ir jābūt caurspīdīgām, ar konkrētiem riska vadības plāniem, obligātu pārraudzību no cilvēku puses, kā arī biežu datu kvalitātes novērtējumu, lai novērstu neprecizitātes, kā arī aizspriedumus lēmumu pieņemšanā.
Šajā kategorijā var ietilpt, piemēram, rotaļlietas, automašīnas, lifti, medicīniskas ierīces. Pirms augsta riska līmeņa MI preču palaišanas ES tirgū, tās tiks novērtētas, kā arī ik pa laikam atkārtoti izvērtētas.
Ierobežota riska līmenis
Ierobežota riska līmenī pārsvarā ietilpst “čatboti” vai virtuālie asistenti, kas tiešā mērā mijiedarbojas ar uzņēmuma klientiem vai partneriem, taču praktiski nespēj ietekmēt personu brīvību vai pamattiesības.
Uz šādām sistēmām tiek piemērota mazāka mēra uzraudzība, taču caurspīdīgums un atklātība tik un tā ir jāievēro. Lietotājiem ir vienmēr jāzina, kad tie sazinās ar mākslīgo intelektu.
Minimāla riska līmenis
Zemākajā jeb minimālā riska līmenī ir fiksēti mēstuļu (“Spam”) filtri, produktivitāti uzlabojoši rīki, kā arī ikdienišķa programmatūra. Šādas tehnoloģijas tiek pakļautas minimālai regulācijai, jo tās nespēj būtībā ietekmēt cilvēku tiesības vai drošību.
Skaidri kategorizējot MI sistēmas, uzņēmumi var ātri un skaidri izprast savu atbildību, lai precīzi un efektīvi norādītu sev atbilstošo riska līmeni. Uzņēmumiem būs ne tikai jānorāda riska līmenis, bet arī jānodrošina atbilstošo prasību izpilde.
Neprecīza riska kategorijas noteikšana vai pat regulas neievērošana var novest ne tikai pie ievērojamiem sodiem (konkrēti skaitļi ir minēti zemāk), bet arī pie reputācijas apdraudējuma.
Galvenie nosacījumi, lai atbilstu regulai
Uzņēmumiem, kas jebkādā veidā izmanto mākslīgo intelektu – it īpaši nozarēs, kas atbilst augsta līmeņa riskam, – ir jāizstrādā regulai atbilstošas ikdienas darba vadlīnijas.
- Rūpīga riska izvērtēšana. Uzņēmumiem ir jāveic rūpīgs izvērtējums, lai izzinātu iespējamos riskos, ko var radīt to izmantotās vai radītās mākslīgā intelekta sistēmas vai programmas.
- Cilvēka veikta pārraudzīšana. Kā obligāts nosacījums, lai nodrošinātu taisnīgu MI sistēmu pieņemtu lēmumu procesu, ir nepieciešama īpaši atrunāta sistēma, kas nodrošina cilvēka veiktu pārraudzību.
- Pārredzamība un dokumentēšana. Uzņēmumiem ir jārada un jāuztur detalizēta dokumentācija par to mākslīgā intelekta sistēmām sākot no plānošanas līdz pat darbības stadijām.
- Datu kvalitāte, izvairīšanās no aizspriedumiem. Ir jānodrošina, ka MI sistēmās iekļautie treniņdati ir augstas kvalitātes, kā arī tajos nav iekļauti kaitīgi aizspriedumi, lai izvairītos no diskriminācijas.
Atklātība pret lietotājiem un klientiem
Lielā mērā – neatkarīgi no riska pakāpes – mākslīgā intelekta regulu caurvij viens pamatprincips – caurspīdīgums jeb atklātība. Uzņēmumiem ir skaidrā veidā jāinformē klienti, kad tiek izmantots mākslīgais intelekts, lai būtu skaidrs, kā tiek izmantoti dati. It īpaši, kad lietotāju sniegtos datus apstrādā MI. Tāpat, ja lietotājiem tiek sniegts saturs, kas ir radīts ar mākslīgo intelektu – attēli, video vai teksts –, tad ir skaidri jānorāda, ka tas ir veidots vai uzlabots ar MI. Tas attiecas arī uz mākslīgā intelekta ģenerētiem rakstiem (piemēram, blogiem jeb emuāriem) vai neapstrādātiem mašīntulkojumiem.
Tikpat svarīga ir arī atklātība sadarbības partneru līmenī. Lai nodrošinātu, ka paša uzņēmuma, kā arī partneru (un arī klientu) dati netiek izmantoti MI satura veidošanas datu trenēšanā, ieteicams izvēlēties slēgtā tipa MI sistēmas, kas ir pielāgotas konkrētam uzņēmumam.
Bieži vien pat dažādu mākslīgā intelekta satura radīšanas programmu maksas versijās ievadītie dati var tikt izmantoti, lai uzlabotu un trenētu konkrēto sistēmu. Attiecīgi konfidenciāli dati var nonākt citu uzņēmumu rīcībā.
VDAR un MI regula strādā roku rokā
Uzņēmumi jau tagad ievēro līdzīga līmeņa regulu – Vispārīgo datu aizsardzības regulu (VDAR) –, kas nosaka, kādā veidā un cik ilgi drīkst izmantot dažāda veida klientu datus. MI regula papildina VDAR, nodrošinot datu aizsardzību attiecībā uz situācijām, kur ir iesaistīts mākslīgais intelekts.
VDAR galvenie principi ir privātums, piekrišana un aizsardzība, savukārt MI akts sniedz papildu slāni, kur tiek nodrošināta ētiska un caurspīdīga mākslīgā intelekta izmantošana – it īpaši automatizētu lēmumu pieņemšanā.
Fantastikas cienītāji modelē arī daudz futūristiskākus scenārijus par to, kā mākslīgais intelekts pārņems pasauli un vadīs cilvēkus, tomēr – lai mākslīgais intelekts spētu “paverdzināt” cilvēkus, šādu lēmumu pieņemšanai būtu vajadzīgas cilvēkam līdzīgas smadzeņu darbības spējas vai apziņa. Neskatoties uz milzīgo zinātnes progresu, apziņa un cilvēka smadzeņu darbības potenciāls joprojām nav izpētīta, tāpēc, kā gan ka datorprogramma to sapratīs labāk par mums? MI ir tikai rīks sarežģītu problēmu risināšanai, pamatojoties uz cilvēka noteiktajām metodēm, algoritmiem un citiem līdzīgiem aspektiem.
Soda apmērs un piemērošana
Atbilstība MI aktam nav brīvprātīga. Regulā ir fiksēti stingri sodi, lai nodrošinātu tās ievērošanu. Uzņēmumiem jau laikus ir jārēķinās ar pastiprinātu uzraudzību dažādu izvērtēšanu un izmeklēšanu veidolā. Ja netiek ievērots MI akts, var tikt piemēroti bargi sodi līdz pat 7 % no uzņēmuma apgrozījuma visā pasaulē vai 35 miljoniem eiro atkarībā no tā, kurš skaitlis ir lielāks.
Savukārt, ja tiek pārkāpta ne tikai mākslīgā intelekta, bet arī datu aizsardzības regula, tad var tikt papildu piemērots arī sods līdz pat 4 % uzņēmuma apgrozījuma visā pasaulē vai 20 miljoniem eiro.
Ņemot vērā iespējamos sodus, ir svarīgi skaidri noteikt atbildības līmeni. Kam būtu jāuzņemas atbildība, ja MI sistēma rada kaitējumu? Izstrādātajam, lietotājam vai uzņēmumam? Uz šo jautājumu atbilde ir jāmeklē jau tagad.
Mākslīgā intelekta regula ir nozīmīgs solis pasaules līmenī, lai ne tikai izmantotu MI sniegtās iespējas, bet arī uzņemtos atbildību par to apzinātu vai neapzinātu lietojumu, kas var negatīvi ietekmēt klientus vai sadarbības partnerus.
Uzņēmumi, kas jau laikus gatavosies MI akta pilna apmēra piemērošanai, ne tikai būs labāk sagatavoti jauniem izaicinājumiem, bet arī, iespējams, gūs lielāku atzinību klientu un partneru skatījumā.
Kā Skrivanek Baltic var palīdzēt?
Gatavojoties jaunajai Mākslīgā intelekta regulai, īpaši svarīga ir skaidra, precīza un atbilstoši lokalizēta iekšējā un ārējā dokumentācija – neatkarīgi no tā, vai runa ir par riska izvērtējumiem, procedūru aprakstiem, klientu informēšanas materiāliem vai sadarbības līgumiem. Skrivanek Baltic, viens no vadošajiem valodu pakalpojumu sniedzējiem Latvijā un Eiropā, piedāvā:
- dažādu jomu, piemēram, juridisko un tehnisko tekstu, profesionālu tulkošanu, kā arī tekstu korektūru, ņemot vērā gan VDAR, gan MI regulas prasības.
- konsultācijas dokumentu atbilstības nodrošināšanai;
- notariāli un biroja apliecinātus tulkojumus, kad tas nepieciešams atbildības sadalījumam vai saziņai ar partneriem ārvalstīs;
- mājaslapu un programmatūras lokalizāciju, pielāgojot saturu konkrētiem tirgiem un nodrošinot atbilstību vietējiem normatīvajiem aktiem;
- valodu mācības un konsultācijas, lai jūsu komanda būtu gatava efektīvai starptautiskai saziņai.