Lai gan olimpiskās spēles aiz muguras, olimpiskās kaislības, kā jau ierasts, droši vien vēl kādu laiku nerims. Tiesa, arī spēļu laikā ziņu veidotāji mūs lutinājuši ar dažnedažādiem virsrakstiem, un viens no tiem arī iedvesmojis šī mēneša valodas pērlei. No kurienes uzvarētājs var izraut zeltu?

Sporta ziņas mūs allaž lutina ar dažnedažādām metaforām un pārnestas nozīmes vārdu lietojumu. Tas, ka ikkatras sacensības, ikkatra spēle tiek dēvēta par cīņu, jau ir gluži pierasts apzīmējums. Šīs cīņas nereti tiek dēvētas par dramatiskām, un atkarībā no rezultāta spēlētāji cits citu var šokēt, apbēdināt vai pārsteigt. Uzvarot spēlē, var triumfēt (pat sensacionāli triumfēt), var citus pieveikt, sakaut, pārspēt vai, piemēram, uzvarēt „sausā”.

Tieši par medaļu gūšanu un uzvaru, šķiet, var izteikties sevišķi bagātīgi. Šajā olimpiādē medaļas sportistiem tikušas gan atnestas, gan – gluži pretēji – sportisti tās paņēmuši paši (reizēm traucējis treneris, kurš iepriekšējā naktī nosapņojis ko citu). Apbalvojumus starp sportistiem var arī sadalīt, savukārt, uzskatot olimpiskās spēles par ražas laiku, varam novākt medaļu ražu. Kāds cits guļ labāk, ja nav medaļnieku starpā. Kāda valsts var dominēt sacensībās, aizņemt visu pjedestālu vai veidot medaļu kolekciju, kurai atbilstoši pievienot zelta, sudraba vai bronzas medaļu jeb vienkārši – zeltu, sudrabu vai bronzu –, ar dārgmetāla nosaukumu vien apzīmējot konkrēto apbalvojumu.

Izteiksmes īsināšanai un tēlainībai mēs iegūstam bronzu, izcīnām sudrabu vai šokējoši iegūstam zeltu. Katrās sacensībās ikkatra sekundes simtdaļa ir no svara, un pēdējie mirkļi ir izšķirošie. Tieši tā arī notiek cīnītāja izraušanās pašā pēdējā mirklī, ko vēlāk saucam par izrautu uzvaru vai olimpiskajās spēlēs – izrautu zeltu.

Vasilijs Ragačevičs
Skrivanek Baltic direktors

*K. Priedes ilustrācija