VALSTS VALODAS DIENA

Valoda dzīvo tik ilgi, cik ilgi tajā runā.

MŪSU LATVIEŠU VALODA

Cik bieži mēs aizdomājamies, kas ir mūsu valoda, kā valoda vispār ir radusies? Kādēļ tieši mūsu valoda ir MŪSU valoda? Patiesībā jau neviens tā īsti nezina, kā un kad tieši rodas valoda. Tas ir tāpat kā rodas kalni, tuksneši un vējš. Bet katrai valodai noteikti ir pirmās rakstiskās liecības – vai tie būtu rūnu raksti, ķīniešu rakstu zīmes, latīņu burti. Vai zināji, ka pirmais senākais latviešu valodā rakstītais teikums bija – tā ir, kā ir? Atslēga uz veiksmīgu saziņu Latvijā, kā arī dziļāku mūsu kultūras izpratni ir latviešu valodas prasme un lietojums. Mūsu valoda ir viena no daudzām pasaules valodām, kura gadsimtu gaitā nav zaudējusi savu identitāti. Ne vienmēr tas ir bijis viegli, bet mūsu tautas spīts un lielā mīlestība uz savu zemi ir bijis iemesls, kādēļ mēs vēl joprojām runājam savā valodā.

VALSTS VALODAS DIENA LATVIJĀ

Viena no valstiskās, nacionālās piederības un identitātes pamatvērtībām ir valoda. Mūsu tautai tā ir latviešu valoda. Lai īpaši godinātu latviešu valodu kā vienīgo mūsu valsts valodu, pēc Valsts prezidenta Egila Levita ierosinājuma kopš 2021. gada katru gadu svinam un svinēsim Valsts valodas dienu 15. oktobrī. Šis datums nav izvēlēts pavisam nejauši, 1998. gada 15. oktobrī Satversmes 4. pantā tika nostiprināta valsts konstitucionālā vērtība – valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda. Mūsu valodas svinēšana ir kā atgādinājums visiem latviešiem pasaulē, ka esam atbildīgi visi par savu valodu, tās kopšanu, lietošanu un attīstību. Tas ir kā aicinājums tiekties pēc izcilības valodas prasmē un lietot valsts valodu ikdienas saziņā

LATVIEŠU VALODAS CEĻŠ CAURI GADSIMTIEM

Latviešu valodu sāka pierakstīt vācu mācītāji jau 16. gadsimtā, lai varētu no kanceles uzrunāt latviešu tautu un pievērst viņus kristietībai. 1694. gadā tika izdota Ernesta Glika latviešu valodā tulkotā Bībele. Parādījās arī pirmās ābeces un lūgšanu grāmatas. Jau 19. gadsimtā latviešu inteliģence sāka izdot latviešu laikrakstus, parādījās pirmie daiļliteratūras tulkojumi. No lauku ļaužu un ģimenes valodas latviešu valoda pamazām sāka kļūt par nācijas un kultūras valodu. Latviešu valoda turpināja attīstīties arī neskatoties uz mērķtiecīgo pārkrievošanas politiku Krievijas impērijas laikā. 1918. gadā, kad tika dibināta Latvijas valsts, latviešu valoda pirmo reizi kļuva par valsts valodu. PSRS okupācijas laikā latviešu valodu valstī lieto krietni mazāk, lielākoties mājās un ģimenes lokā, taču arī tajā laikā latviešu valoda saglabāja savu valsts valodas statusu un spēja izdzīvot. Pateicoties latviešu jaunajiem rakstniekiem, dzejniekiem, valodniekiem, zinātniekiem un mums pašiem, tiem, kas neaizmirst, runā, izkopj, māca, studē, izdzied, mūsu valoda dzīvo šodien, tā ir apstiprināta Satversmē, tā ir viena no 24 oficiālajām Eiropas Savienības valodām. Latviešu valodu atceras un svin arī daudzās latviešu diasporās visā pasaulē, to pasniedz vairākās ārvalstu universitātēs.

Skrivanek bloga raksts - Valsts valodas diena
Turiet jūs, latvieši, savu valodu godā, un jums labi klāsies virs zemes. Jo, kas sevi pašu negodā, to arī citi negodās.”

/Juris Alunāns/