Automobilis nav tikai pārvietošanās līdzeklis: tas nereti kļūst par mūsu uzticamo biedru, draugu un teju vai ģimenes locekli. Vai šāds biedrs var būt prasmīgs un vīrišķīgs?

Ikdienā bieži lietotos priekšmetus un ierīces mēs mēdzam personificēt, proti, piešķirt tiem cilvēka īpašības. Telefonu, kas nepilda vajadzīgās funkcijas, saucam par nepaklausīgu vai muļķīgu (te arī vārdu spēles – viedtālrunis un muļķtālrunis). Plīti ar drošības aprīkojumu, kas to izslēdz, ja rodas bīstamības risks, saucam par apķērīgu vai pat gudru.

Raidījumos un reklāmās dzirdam dažādus apzīmējumus: auto var būt ne tikai jaudīgi un skaisti, bet arī sportiski, eleganti, izsmalcināti un stilīgi. Vairāki izplatītāji sniedz automobiļiem vēl izteiksmīgākus apzīmējumus, lai mēs jau laikus iztēlē tiem piešķirtu konkrētus vaibstus.

Spēkrata ārienei izmantojam veselu epitetu un metaforu plejādi. Auto var būt izteiksmīgas līnijas, sportiska stāja, tas var būt tik plašs kā dzīve. Netiek aizmirsts arī raksturs: automobilis var būt azartisks, inteliģents, un tam noteikti var piemist līdera dotības.

Arī sievišķība vai vīrišķība var raksturot automobili: par sievišķīgiem parasti dēvē maza izmēra automobiļus ar kādiem elegantiem dizaina elementiem, savukārt par vīrišķīgiem – tos, ar kuriem iespējams braukt sarežģītos apstākļos, kuru bagāžniekā ir daudz vietas u. tml.

Aprakstos automobiļu pazinēji un cienītāji izsakās tā, ka ir skaidrs – viņi uztver šo spēkratu dziļāko būtību un labprāt izvēlas runāt par tiem metaforās, nevis tikai sniegt sausu tehnisko parametru aprakstu. Par kādu šī gada pilnpiedziņas automobili lasām, ka tas ir kļuvis vīrišķīgāks un tam ir vairāk prasmju. Jā – vīrišķīgajam auto ir nevis funkcijas vai papildu iespējas, bet tieši prasmes. Šķiet, ierīces mūsu prātā jau pārņēmušas pasauli, un par to noteikti liecina arī neskaitāmie personifikācijas piemēri mārketingā. Nu, ko: mums atliek vien prasmīgi vadīt prasmīgu auto.

Vasilijs Ragačevičs
Skrivanek Baltic direktors

*K. Priedes ilustrācija