Laikapstākļu un temperatūras izmaiņas mūsu zemē nav nekas neparasts – saule mijas ar mākoņiem, tveice ar salu, un lietu nomaina krusa. Ja temperatūra var uzlēkt līdz +6, varbūt tā var arī novelties līdz –6 grādiem?

Termometrs ir mums labi zināma temperatūras mērierīce. Daudziem tas pielikts ārpusē pie loga, lai zinātu, kā saģērbties, ejot laukā. Ar termometru mērām arī savu ķermeņa temperatūru, sevišķi, ja jūtamies slikti. Nu jau klasiskos garenos termometrus biežāk nomaina vai nu ar apaļajiem bimetāliskajiem termometriem vai ar elektroniskajiem termometriem, kuros redzami vien cipari, nevis grādu skala.

Tieši vertikālā skala nāk prātā, domājot par temperatūras izmaiņām – temperatūrai paaugstinoties, uz augšu pārvietojas jeb kāpj termometra stabiņš, savukārt, temperatūrai pazeminoties, termometra stabiņš pārvietojas uz leju jeb – kā ar aci redzam – krīt. Šādi, uz metaforiska nozīmes pārnesuma pamata arī veidojusies pārnestā nozīme: temperatūra kāpj vai krīt, ceļas vai noslīd, lai gan patiesībā slīdētājs ir stabiņš.

Pēc tā, kā mēs redzam pasauli, mēdzam nosaukt arī izmaiņas: ūdens līmenis pazeminās jeb ūdens līmenis krīt, spiediens paaugstinās jeb spiediens kāpj utt. Lai gan zinātniskos novērojumos lietojam tiešu un nepārprotamu leksiku, ikdienas lietojumā valoda mums ļauj izteikties daudz tēlaināk, sulīgāk un varbūt pat dabiskāk. Tā kā rādījumu izmaiņas nenotiek lempīgi vai haotiski, krišanu vai kāpšanu arī tomēr nedēvējam par velšanos vai rāpšanos.

Temperatūra, spiediens, kā arī ūdens, sekmju, dzīves un citi līmeņi var kāpt, lēkt, slīdēt vai krist. Galvenais, lai nekrīt barometri, termometri vai citas ierīces, kas mums ļauj novērot šīs parādības.

Vasilijs Ragačevičs
Skrivanek Baltic direktors

*K. Priedes ilustrācija