KAS IR SAULGRIEŽI?
Saulgrieži jeb solstīcija (latīņu: Sol – ‘Saule’, sistere – ‘apstāties’) ir moments, kad Saulei ir vislielākā deklinācija ─ vasaras saulgrieži vai vismazākā deklinācija ─ ziemas saulgrieži. Vasaras saulgriežu laikā ir visgarākā diena un visīsākā nakts, bet ziemas saulgriežos – visīsākā diena un visgarākā nakts. Saulgriežu laikā daudzas tautas tradicionāli atzīmē saulgriežu svētkus. Saulgriežu svētkiem ir konkrēti nosaukumi, kas rakstāmi ar lielo sākumburtu. Reizēm saulgriežus sauc arī par saulstāvjiem, jo pirms un pēc saulgriežiem Saule nemaina savu maksimālo augstumu virs horizonta vairākas dienas.
Šos datumus cilvēki vienmēr ir svinējuši neatkarīgi no viņu reģiona un/vai kultūras. Pašreizējās teorijas liecina, ka šie rituāli, kas saistīti ar gadalaiku maiņu, varētu būt neolīta laikmeta pagātnes mantojumi, kad tajā laikā cilvēks, lai izdzīvotu, dzīvoja saskaņā ar dabu, pasaules ritējumu un visa viņa bagātība bija pašu rokām izaudzētais.
VASARAS SAULGRIEŽI
Vislielākie saulgriežu svinētāji Skandināvijā ir zviedri. Vasaras saulgrieži Zviedrijā vieno visu tautu – gan jaunos, gan vecos zviedrus.
Tāpat tos svin arī Norvēģijā, Somijā un Islandē.
Ņemot vērā Apvienotās karalistes un Īrijas pagānisko vēsturi, šie svētki ir atgriezušies šo tautu dzīvē. Līdz ar kristietības parādīšanos, angļu, skotu un īru ļaudīm bija jāaizmirst savas pielūgtās fejas, vienradži, mītiskās būtnes, bet šo tautu senā un bagātā vēsture ir spējusi nosargāt tradīcijas līdz pat mūsdienām.
Spānija – vasaras saulgrieži tiek īpaši svinēti Barselonā, Menorkā un citos katalāņu reģionos.
Krievija un Ukraina – Kupalas nakts vai Ivana diena, tās saknes meklējamas pagānu auglības svētkos.
Austrija – vasaras saulgriežu tradīcijas nāk no viduslaikiem, kurās ugunskura iedegšana bija veids kā pielūgt zemes dievus.
Vairāk par saulgriežiem un to tradīcijām Latvijā un citviet pasaulē tiek runāts Skrivanek bērnu dienas nometnēs.
ZIEMAS SAULGRIEŽI
Novembra beigās valstis visā pasaulē sāk gatavoties Ziemassvētkiem. Un gandrīz katrā pasaules malā tie tiek atzīmēti ar savām unikālām tradīcijām, paražām un rituāliem. Daudzās valstīs ir radušās arī pavisam mūsdienīgas un pat smieklīgas Ziemassvētku tradīcijas, kuras vairāk paredzētas tam, lai bērni uztvertu šo laiku kā brīnumu laiku. Visplašāk pasaulē pazīstamie ziemas saulgrieži tiek svinēti:
- Zviedrijā – Svētās Lūcijas diena. Zviedrijā, Somijā un Norvēģijā Svētā Lūcijas diena ir īpaša Ziemassvētku laika diena, kurā tiek godāta viena no pirmajām kristiešu moceklēm Lūcija. Notiek gājieni sveču gaismā un katras ģimenes vecākā meitene ir ģērbusies baltā tērpā un uz galvas nes vainagu ar aizdegtām svecēm.
- Grieķijā Ziemassvētku eglīšu un laivu rotāšana ir gadsimtiem sena tradīcija.
- Norvēģijā Ziemassvētku vakarā neatradīsiet nevienu slotu visā valstī, jo tās tiek noslēptas. Šī tradīcija ir vēl no pagānu laikiem, kad norvēģi ticēja burvestībām, troļļiem kalnos un raganām mežos. Slotas tika slēptas, lai neviena ragana un ļaunie gari nevarētu tikt pie saviem “pārvietošanās rīkiem”.
- Vācija var lepoties ar vienu no senākajām Ziemassvētku tradīcijām – piparkūku mājiņas cepšanu un dekorēšanu. Kad brāļi Grimmi 1812. gadā uzrakstīja pasaku “Ansītis un Grietiņa”, radās jauna Ziemassvētku tradīcija.
- Cepumu un piena atstāšana naktī pirms svētkiem Ziemassvētku vecītim un viņa ziemeļbriežiem nākusi no skandināvu mitoloģijas, bet amerikāņi sāka šo tradīciju piekopt Lielās depresijas laikā 1930. gados.
- 1843. gadā Anglijā tika radīta pirmā oficiālā Ziemassvētku kartīte, ar pavisam vienkāršu vēlējumu – Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu!
SAULGRIEŽI LATVIEŠU TRADĪCIJĀS
Senie latvieši laiku skaitīja citādāk, dažādos laikos viņi lietoja atšķirīgus kalendārus, tomēr visu to pamatā bija dabas ritējums un izmaiņas dabā. Lai novērotu dienas un nakts, gadalaiku maiņu, nekādi instrumenti vai smalki mehānismi nebija nepieciešami. Cilvēki no paaudzes paaudzē krāja zināšanas par Saules ritējumu debesīs.
Visos gadalaikos saule debesīs nepakāpjas vienādi augstu – vasarā tā uzlec augstāk, ziemas īsajās dienās tās ceļš iet zemu virs apvāršņa. Visaugstāk Saule uzkāpj debesīs Zāļu dienā, kas ir pati garākā diena gadā. Agrākos laikos uzskatīja, ka diennakts sākas līdz ar vakara iestāšanos, tādēļ Jāņu svinēšana iesākās jau 22. jūnija vakarā. Viszemāk saule uzkāpj debesīs 22. decembrī, visīsākajā dienā gadā. Ap šo laiku latvieši svin Ziemassvētkus.
Rudenī – 23. septembrī un pavasarī, 21. martā, diena un nakts kļūst vienāda garuma. Arī šie datumi ir nozīmīgi Zemes ritējumā ap sauli. Tāpēc latvieši svinējuši arī Miķeļus un Lieldienas. Saulgrieži iedala gadu 4 posmos.
Kad vācu krustneši iekaroja tagadējo Latvijas teritoriju, viņi atnesa kristīgo ticību. Kristiešiem bija savs kalendārs un savas svinamās dienas, tomēr pagāniem tās bija svešas. Lai padarītu savus svētkus saprotamākus un izskaustu vietējās tradīcijas, katoļu baznīca tos pielāgoja senajiem pagānu svētkiem. Laika gaitā pagānu un kristīgās pasaules svētku tradīcijas saplūda, izveidojot tos svētkus, kurus svinam tagad. Datumi nāk no katoļu kalendāra, taču liela daļa tradīciju ir saglabājušās no pagānu laikiem.
ZIEMASSVĒTKI
Visīsākā diena un visgarākā nakts, kuru latvieši gaidījuši ar nepacietību, ir ziemas saulgrieži. Pēc Ziemassvētkiem Saule sāk celties augstāk virs apvāršņa un dienas stiepjas garumā. Saulgriežu diena ir 22. decembris, taču Ziemassvētkus svin 3–4 dienas no 20.–21. decembra.
Kā jau visus saulgriežus, arī ziemas saulgriežus svin līksmi. Mūsdienās daudzas no seno latviešu tradīcijām ir gandrīz izzudušas, tās ir zināmas vien retās mājās, piemēram: puzuru, dažādu rotājumu darināšana no salmiem vai niedrēm, kaltētām puķēm, dzijas un putnu spalvām. Ļoti svarīga bija un ir Ziemassvētku ēdienu gatavošanas tradīcija, kaut arī ir ēdieni, kas ir pavisam aizmirsti. Izplatīta arī bija bluķa vilkšana, nākotnes zīlēšana, iešana ķekatās. Visas šīs tradīcijas bija Saules atmodināšanas un godināšanas rituāli.
Mums labi pazīstamā Ziemassvētku eglīte un vecītis ir ienākuši latviešu Ziemassvētkos salīdzinoši nesen – aptuveni pirms 100─150 gadiem.
Ziemassvētku laiks ir arī apdāvināšanās laiks, kad lieli un mazi steidz iepriecināt savus mīļos, un kas gan var būt labāks par dāvanu karti valodu kursiem Skrivanek Mācību centrā! Nenokavē!
LIELDIENAS
Ziemai atkāpjoties, naktis kļūst īsākas un dienas tikpat garas, cik naktis. Tad pienāk Lieldienu laiks. Pēc šiem saulgriežiem jau dienas kļūs garākas par naktīm un turpinās pieaugt līdz pat Jāņiem. Agrāk Lieldienas svinējuši trīs dienas. Lieldienu rituālos un tradīcijās latvieši izteikuši savu prieku par atnākušo pavasari, zemes mošanos, gaismas un dzīvības atgriešanos dabā. Lielākā daļa tradīciju ir saistītas ar auglības veicināšanu – olu krāsošana, šūpoļu kāršana, celšanās pirms saules lēkta. Šūpošanos ļaudis noskatījās dabā – kā labība vējā šūpojoties, pamazām nobriest. Pastāv arī ticējums, ka Lieldienu rītā pati saule debesīs dejo un šūpojas. Un ļaudis domāja, ka atdarinot šādas kustības, viņi vairos auglības spēku. Rietumkurzemē bija izplatīta putnu dzīšanas tradīcija. Arī tās nozīme bija pasargāt no ļaunuma un slimībām, tāpat kā pēršana ar pūpolu zariem.
Olu krāsošanas tradīcija ieviesusies salīdzinoši nesen – jaunākos laikos. Bet tā ir kļuvusi par vienu no skaistākajām un izplatītākajām Lieldienu nodarbēm, kas kopā sapulcina gan lielus, gan mazus.
Ola ir jaunas dzīvības simbols, tā ir apaļa kā saule. Latvieši ticēja, ka veicot dažādas izdarības ar olām, dzīvības spēks no tām pāriet uz cilvēkiem un dzīvniekiem.
JĀŅI
Kad pienāca gada visgarākā diena, kurai sekoja visīsākā nakts, klāt bija Jāņi. Jāņi izsenis ir bijuši latviešu vismīlētākie svētki. Tiem gatavojās ļoti cītīgi, kopjot sētu, pušķojot pagalmu, sienot sieru, darot alu. Zāļu dienā plūktām zālēm piemita īpašs spēks, tādēļ ar tām pušķoja māju, pagalmu, pina vainagus un izrotājās paši, kā arī izrotāja lopus. Katram rituālam ir sava saistība un nozīme ar dabu – ar uguni, ūdeni un zemi. Ar ūdeni – mazgāšanās rasā, ar uguni – šķīstīšanās, lecot pāri ugunij, ar zemi – plūcot Jāņu zāles un vijot vainagos.
Starp citu – līdz Latvijas brīvvalsts nodibināšanai ne tikai Jāņi, bet visi citi svētki tika svinēti pēc vecā kalendāra. Jāņi tad iekrita naktī no piektā uz sesto jūliju. Visi skaistie Līgo svētku un Jāņu svinēšanas apraksti latviešu literatūrā, piemēram: Jānim Jaunsudrabiņam, Rūdolfam Blaumanim, Jānim Akurateram, attiecas tieši uz jūlija sākumu, nevis jūnija otro pusi. Pat 30. gados Latvijas laikā ļaudis Latvijas novados svinējuši kā vecos, tā jaunos Jāņus.
Padomju okupācijas laikā desmit gadus – no 1950. līdz 1952. gadam un no 1960. līdz 1966. gadam – latviešiem bija aizliegts kaut ar vārdu pozitīvā nozīmē pieminēt Līgo svētkus un Jāņus. Vasaras saulgriežus tad varēja svinēt tikai slepus, lai kāds čekas ziņotājs neieraudzītu Jāņu ugunis. Jāņu pieminēšana tika uzskatīta teju par tautas nodevību. Viena no leģendām vēsta, ka Jāņu svinēšanas aizliegumu akceptēja pat Hruščovs, jo tā atraujot lauku darbaļaudis no kukurūzas audzēšanas. Bet visticamāk, ka svinēšanas aizliedza ar Latvijas PSR kompartijas vadoņa Arvīda Pelšes rīkojumu, jo viņš pat bija uzdevis zinātniski pamatot to, ka Jāņi ir no dzīves atpalikušu elementu, dzērāju un nacionālistu svētki. Līgošanu atkal nemanāmi atjaunoja Brežņeva laikā, bet līgot vajadzējis ideoloģiski pareizi, godinot cūku audzēšanas pirmrindnieces un nosodot lauku traktoristu tieksmi pēc alkohola. Uz teātru skatuvēm atkal atgriezās “Skroderdienas Silmačos”.
MIĶEĻI
Astronomiskie rudens saulgrieži ir brīdis, kad nakts kļūst tikpat gara kā diena un tas ir 23. septembris. Laika gaitā rudens saulgriežu svinības tika piesaistītas Miķeļdienai – 29. septembrim. Tādēļ šos svētkus arī dēvē par Miķeļdienu.
Ap šo laiku visiem lauku darbiem vajadzētu būt apdarītiem, labībai novāktai, sienam nopļautam. Mūsdienu latviešu sabiedrībā šie svētki ir gandrīz aizmirsti, atšķirībā no Lieldienām, Jāņiem un Ziemassvētkiem, tie tikpat kā netiek svinēti. Tas varētu būt izskaidrojams ar latviešu tautas atsvešināšanos no lauku dzīves, pārcelšanos uz pilsētām. Līdz ar to, svarīgāko lauku darbu beigšanās kā ražas novākšana, labības nokulšana netiek izjusti kā kaut kas īpašs, kā tas bija senajiem latviešiem.
ZIEMASSVĒTKI VAI ZIEMAS SAULGRIEŽI?
Vai rakstīsim Ziemas saulgrieži jeb Ziemassvētki vai ziemas saulgrieži jeb ziemassvētki?
Uzziniet atbildi šajā latviešu valodas padomā!
LĪGO SVĒTKI VAI JĀŅI?
Kādus svētkus mēs svinam jūnijā – Līgo svētkus vai Jāņus?
Uzziniet atbildi šajā latviešu valodas padomā!
Esam apkopojuši 100 latviešu valodas padomus īpašā grāmatā, kuru piedāvājam jums lejupielādēt bez maksas. Lai to saņemtu, lūdzam aizpildīt zemāk norādīto pieteikuma formu.
