10 INTERESANTI FAKTI, KO TU NEZINĀJI PAR ZIEMASSVĒTKIEM

Tuvojas gada košākie un gaidītākie svētki – Ziemassvētki. Gaismiņas iemirdzas pat tālākajā sētā, zem kājām gurkst sniegs un sirds gavilē patiesā bērna priekā. Iespējams, kādam šie svētki asociējas tikai ar gardumiem, izrotātu eglīti un dāvanām, taču ir vēl tik daudz aizraujošu un interesantu faktu un notikumu, kas ļauj mums svinēt šos svētkus tādus, kādus tos pazīstam šodien. Te būs 10 fakti, ko tu, visticamāk, nezināji par Ziemassvētkiem:

ZIEMASSVĒTKU EGLĪTEI IR SENAS SAKNES

Kaut daudziem Ziemassvētki ir Kristus piedzimšanas svētki, izrādās, populārā tradīcija – Ziemassvētku eglītes ienešana mājās, ir daudz senāka un nesaistīta ar kristietību. Jau senajā Ēģiptē un Romā ziemas saulgriežu laikā mājas tika izrotātas ar mūžzaļiem zariem, cerot aizbaidīt ļaunos garus un atgādinot iemītniekiem par pavasara tuvošanos. Šī tradīcija turpinājās arī kristietībā. Pirmā rakstveida liecība par izrotātu Ziemassvētku egli nāk no Rīgas. Vietējās tirgotāju ģildes vīri tirgus placī izrotāja koku, ap to gāja rotaļās un dejās, bet pēc tam aizdedzināja. 16. gadsimtā Vācijā kristieši sāka ienest Ziemassvētku eglītes savās mājās, savukārt Apvienotajā Karalistē šī prakse kļuva īpaši populāra 19. gadsimta vidū, kad karaliene Viktorija, princis Alberts un viņu bērni tika attēloti laikrakstā The Illustrated London News, stāvot ap galveno Ziemassvētku egli Vindzoras pilī.

ROTĀJUMU VIETĀ ROZES UN ĀBOLI

Pirmā Ziemassvētku eglīte Rīgā esot rotāta ar mākslīgām rozēm. Rozes tika izmantotas daudzus gadus un uzskatītas par Jaunavas Marijas simbolu. Līdz 17. gadsimtam Vācijā bija ierasts izrotāt Ziemassvētku eglītes ar āboliem. Dažās Austrijas un Vācijas daļās eglītes tika pakarinātas pie griestiem. Tās bieži dekorēja ar apzeltītiem riekstiem un sarkanām papīra strēmelītēm. Vēlāk kokos sāka karināt arī konfektes un saldumus. Ēdamie rotājumi kļuva tik populāri, ka eglītes bieži dēvēja par “cukurkokiem”. Pirmie raksti, kur minēta aizdegtu sveču izmantošana Ziemassvētku eglīšu rotāšanai, nāk no 18. gadsimta Francijas.

RŪDOLFU RADĪJA REKLĀMAS TEKSTU AUTORS

Ziemeļbriedi Rūdolfu ar sarkano degunu 1939. gadā Čikāgā izveidoja Montgomery Ward universālveikala reklāmas tekstu autors Roberts L. Mejs. Katru gadu veikala Ziemassvētku vecītis bērniem dāvināja krāsojamās grāmatas. Rūdolfa stāsts pirmajā publicēšanas gadā tika pārdots 2,4 miljonos eksemplāru. Interesanti, ka Rūdolfu gandrīz nosauca par Rollo vai Redžinaldu, kas šobrīd šķiet neiedomājami.

DĀSNAIS BĪSKAPS MŪSDIENU ZIEMASSVĒTKU VECĪŠA PRIEKŠTECIS

Tiek uzskatīts, ka Ziemassvētku vecīša pirmsākumi meklējami jau 4. gadsimtā — kāds kristiešu bīskaps atdevis savu lielo mantojumu nabadzīgajiem un izglābis sievietes no verdzības. Nīderlandiešu valodā viņa vārds bijis Sinter Klaas, kas vēlāk angļu valodā kļuva par Santa Klausu.

SLEPENAIS VECĪTIS – SENA TRADĪCIJA

Daudzi iemīļojuši Ziemassvētku laikā spēlēt Slepeno Ziemassvētku vecīti jeb Secret Santa, kas ir lieliska apdāvināšanās spēle draugu, ģimenes vai kolēģu lokā. Tā ir tradicionāla rietumu tradīcija. Daži uzskata, ka filantrops Lerijs Dīns Stjuarts nāca klajā ar ideju dāvināt noslēpumainas dāvanas svētku laikā. Citi apgalvo, ka šī tradīcija aizsākusies Skandināvijā. Lai gan neviens īsti nav pārliecināts par šīs jautrās tradīcijas precīzu izcelsmi, tā pazīstama gandrīz visā pasaulē. Tā ir arī Skrivanek biroja ilggadējā Ziemassvētku tradīcija. Kolēģi izlozē, kuram darbiniekam dāvaniņa jāsagatavo, un nedēļas laikā līdz pat Ziemassvētkiem atstāj mazus pārsteigumus izlozētajam kolēģim, kurš līdz pat pēdējai dienai nezina, kurš dāvanas atstājis. Noslēdzošajā svētku sanākšanā katram ir iespēja minēt, kurš tad ir bijis Slepenais Ziemassvētku vecītis.

Interesanti fakti par Ziemassvetkiem Skrivanek

ZVANIŅŠ SKANĒJA PAVISAM CITOS SVĒTKOS

Izrādās, ka dziesma “Zvaniņš skan” (Jingle Bells) sākotnēji bija paredzēta pavisam citiem svētkiem. Amerikāņu komponists Džeimss Lords Pīrponts uzrakstīja dziesmu ar nosaukumu One Horse Open Sleigh savas baznīcas Pateicības dienas koncertam 19. gadsimta vidū. Pēc tam 1857. gadā dziesma tika atkārtoti izdota ar nosaukumu, kuru mēs visi zinām. Šodien tā joprojām ir viena no populārākajām Ziemassvētku dziesmām un tulkota vairāk nekā 70 valodās.

ZIEMASSVĒTKU VECĪŠA TĒLS

Ziemassvētku vecīti mēs iztēlojamies kā omulīgu, sirmu vīru sarkanā kostīmā un cepurē, taču sākotnēji tēls nav bijis tik konkrēts. Daži cilvēki apgalvo, ka mūsdienu Ziemassvētku vecīša tēlu radīja Coca-Cola, taču tā nav taisnība. 1823. gadā amerikāņu rakstnieks Klements Klārks Mūrs popularizēja pašreizējo Ziemassvētku vecīša vizuālo izskatu savā dzejolī Twas The Night Before Christmas. Karikatūrista Tomasa Nasta 1881. gada ilustrācija Mūra dzejolim ir kļuvusi ikoniska un palīdzējusi Ziemassvētku vecītim neatgriezeniski pieņemt tā pašreizējo izskatu. Coca-Cola pasūtīja Ziemassvētku vecīša attēlojumu tikai 1931. gadā.

TRĪS SVĒTKU KRĀSAS

Izrādās Ziemassvētkiem ir trīs, nevis divas krāsas. Sarkans, zelts un zaļš! Zaļais jau izsenis bijis dzīvības un atdzimšanas simbols, sarkans simbolizē Kristus asinis, savukārt zelts ir gaismas un bagātības simbols.

LIELĀKĀ DĀVANA – BRĪVĪBAS STATUJA

Izrādās, ka Brīvības statuja Ņujorkā ir pati lielākā Ziemassvētku dāvana pasaulē. Tā ir 93 metrus augsta un sver 225 tonnas. 1886. gada Ziemassvētku dienā Francija to uzdāvināja ASV, pieminot Francijas un ASV aliansi Amerikas revolūcijas laikā.

SVIN LIELĀKĀ PASAULES DAĻA

Vai zinājāt, ka Ziemassvētkus oficiāli svin vairāk nekā 160 valstis visā pasaulē? Turklāt cilvēki aptuveni 20 citās valstīs piedalās ar Ziemassvētkiem saistītos pasākumos un tos atzīmē, lai gan tie nav viņu oficiālie svētki.

Skrivanek novēl arī Tev gaišus, skaistus un sirsnīgus Ziemassvētkus!

Čehu valodā – Veselé Vánoce!

Dāņu valodā – Glædelig Jul!

Somu valodā – Hyvää Joulua!

Franču valodā – Joyeux Noël!

Vācu valodā – Fröhliche Weihnachten!

Grieķu valodā – Καλά Χριστούγεννα / Kala Christougena!

Itāļu valodā – Buon Natale!

Norvēģu valodā – God Jul!

Portugāļu valodā – Feliz Natal!

Spāņu valodā – ¡Feliz Navidad!