KREMBRULĒ PRET KRĒMS BRULĒ PRET BRILĒ KRĒMS

Agrākā zināmā pierakstītā deserta recepte ar nosaukumu crème brûlée ir atrodama Fransuā Masjalo (franču šefpavārs un Versaļas pils pavārs) 1691. gadā izdotajā pavārgrāmatā Cuisinier royal et bourgeois. Jautājums par šīs receptes oriģinalitāti ir rosinājis diskusijas mūsdienu gastronomu aprindās, un daži autori norāda, ka spāņu crema catalana, kuras izcelsme ir datēta ar 14. gadsimtu, varētu būt iedvesmojusi šefpavārus visā Eiropā, tostarp arī Fransuā Masjalo.

Daži avoti kā pirmo min Bartolomeo Stefani (viduslaiku itāļu pavārs) 1662. gadā sarakstītajā pavārgrāmatā L’arte di ben cucinare atrasto deserta Latte alla Spagnuola recepti, kas ir ļoti līdzīga spāņu crema catalana receptei, taču Stefani receptē apraksta citādāku deserta pasniegšanas veidu, pirms pasniegšanas olu krēma virspusi vienkārši apkaisot ar cukuru.

Nosaukums burnt cream jeb sadedzināts krējums parādās arī Fransuā Masjalo pavārgrāmatas tulkojumā angļu valodā 1702. gadā, bet 1740. gadā pavāri sāk izmantot ļoti līdzīgu recepti ar nosaukumu crême à l’Angloise jeb angļu krēms, kas atkal mūsdienu vēsturniekos rada šaubas par deserta oriģinalitāti.

Anglijā deserts tika ieviests Trīsvienības koledžā, Kembridžā 1879. gadā kā Trinity Cream vai Cambridge burnt cream. Lai gan nevar pierādīt, ka Kembridžas Trīsvienības koledža patiešām ir izgudrojusi cildeno gardumu, ko viņi arī paši atzīmē kā maz ticamu, viņu ēdienkartē ir iekļauta viņu brilē krēma versija. Virtuves personālam ir gludeklis ar koledžas ģerboni, ko izmanto piedegušā cukura virskārtas dekorēšanai.

Briti dedzīgi noliedz, ka Trinity cream un crème brûlée ir viens un tas pats ēdiens. Lai gan franču versija ir ļoti salda, angļu versija ir nesaldināta, bet cukura virskārta ir biezāka un kraukšķīgāka.

Spāņi apgalvo, ka viņu crema catalana versija ir īstais crème brûlée priekštecis. Tomēr crema catalana tiek gatavots pēc pavisam citas tehnoloģijas kā crème brûlée.

Lielākā daļa cilvēku pasaulē pieņem, ka brilē krēms ir franču deserts. Galu galā deserta nosaukums taču ir franču valodā.

Brilē krēms 19. un 20. gadsimta franču un angļu pavārgrāmatās nebija ļoti izplatīts. Tas kļuva ārkārtīgi populārs 20. gadsimta 80. gados ASV ─ “šīs desmitgades pašaizliedzības simbols un restorānu uzplaukuma mīlulis”, kā to sauc, iespējams, tā popularizētājs restorators un pavārgrāmatu autors Sirio Maccioni, kura Ņujorkas restorānā Le Cirque ēdienkartē pēc daudziem gadu desmitiem atkal parādījās šis deserts. Viņš apgalvoja, ka padarījis to par slavenāko un līdz šim populārāko desertu restorānos no Parīzes līdz Peorijai. Pats Sirio šo desertu atklāja 1982. gadā, kad pavadījis Itālijas futbola komandu uz Pasaules kausu futbolā Barselonā. Viņa draugs, topošais Spānijas karalis Huans Karloss ielūdzis Sirio uz vakariņām, kur pasniegts šis burvīgais deserts spāņu creme catalana versijā. Tas tik ļoti iegaršojies Sirio, ka tā recepti viņš paņēmis uz ASV. Le Cirque tas pasniegts gan ASV prezidentiem, valstu vadītājiem, karaliskām personām un neskaitāmām slavenībām 30 gadu garumā.

Kopš tā laika katru gadu 27. jūlijā ASV tiek svinēta Brilē krēma diena.