Tulkojumi un citi valodu risinājumi
franču valodā

1

Noskaidrot cenu / uzdot jautājumu

    (Pievienot dokumentu līdz 20 MB)

    Kvalitātes un konfidencionalitātes garantija, ko apstiprina ISO sertifikāti

    Mūsu projektu vadītāji runā latviešu, krievu, angļu, vācu un poļu valodā

    99% klientu saņem cenas piedāvājumu mazāk nekā 15 minūtēs

    Vairāk nekā 3000 valodas speciālistu un dzimtās valodas runātāju

    Vairāk nekā 98% klientu mūs labprāt ieteiktu saviem draugiem un partneriem

    Mūsu birojā katru gadu tiek iztulkoti vairāk nekā 16 miljoni vārdu

    RISINĀJUMI, KURUS VISBIEŽĀK NODROŠINĀM NO/UZ FRANČU VALODU:

    VALODU KOMBINĀCIJAS:

    latviešu–franču; franču–latviešu; igauņu–franču; franču–igauņu; lietuviešu–franču; franču–lietuviešu; krievu–franču; franču–krievu; poļu–franču; franču–poļu; ukraiņu–franču; franču–ukraiņu; čehu–franču; franču–čehu; vācu–franču; franču–vācu; spāņu–franču; franču–spāņu; dāņu–franču; franču–dāņu; itāļu–franču; franču–itāļu; angļu–franču; franču–angļu; zviedru–franču; franču–zviedru; norvēģu–franču; franču–norvēģu; somu–franču; franču–somu u. c.

    FRANČU VALODA FAKTOS

    Franču valoda pieder indoeiropiešu valodu saimes romāņu valodu grupai. Tās pirmsākumi meklējami īsi pirms mūsu ēras 1. gadsimta. Tā attīstījās no latīņu sarunvalodas, ko tagadējās Francijas teritorijas vietējie iedzīvotāji pārņēma no romiešu karavīriem pēc viņu uzvaras pār Ziemeļgalliju. Franču valodas attīstību ietekmēja vietējās ķeltu valodas, kurās runāja gallu ciltis, un ģermāņu valodas, kurās runāja franki, kas ieceļoja mūsdienu Francijas teritorijā pēc Romas impērijas sabrukuma.

    Franču valoda ir dzimtā valoda aptuveni 70 miljoniem cilvēku, un pēc šā rādītāja tā ir astoņpadsmitajā vietā pasaulē, savukārt pēc kopējā franču valodā runājošo skaita (130 miljoni) tā ierindojas vienpadsmitajā vietā.

    Franču valoda ir valsts valoda Francijā, kā arī tajā runā lielas kopienas Kanādā, Beļģijā, Šveicē, Luksemburgā, Monako un Āfrikas valstīs, kuras savulaik bija Francijas kolonijas, piemēram, Gabonā, Mauritānijā, Alžīrijā, Senegālā, Kotdivuārā u. c. Tā ir oficiālā valoda visās ANO aģentūrās un vairākumā ievērojamu starptautisku organizāciju.

    Franču valodā izmanto latīņu alfabētu, kurā ir 26 burti. Vairākiem burtiem var būt diakritiskās zīmes, galvenokārt tās lieto mazajiem burtiem. Tie var mainīt burta izrunu vai diferencēt vārda nozīmi. Franču valodā nav garumzīmju un mīkstinājuma zīmju. Dažu vārdu rakstībā izmanto īpašas ligatūras „œ” (burtu „o” un „e”) un „æ” (burtu „a” un „e”), kas ir divu burtu apvienojums vienā simbolā.

    Franču valodā pirms lietvārdiem izmanto artikulus, kas norāda, kurai dzimtei un skaitlim konkrētais lietvārds pieder. Sieviešu dzimtes lietvārdus lieto ar artikulu „la”, vīriešu dzimtes lietvārdus ar artikulu „le”, taču gan sieviešu, gan vīriešu dzimtes lietvārdu daudzskaitļa formā lieto artikulu „les”. Franču valodā lieto arī nenoteikto sieviešu dzimtes artikulu „une” un vīriešu dzimtes artikulu „un”.

    Pirmie rakstu pieminekļi franču valodā saglabājušies no 10. gadsimta.

    Franču valodā ir vairāki dialekti, ko iedala piecās lielākās dialektu grupās: centrālajā, ziemeļu, austrumu, rietumu un dienvidrietumu. Izplatītākie ir Ildefransas, Normandijas, Puatū, Pikardijas, Valoņu (Beļģijā), Lotringas, Burgundijas un Šveices dialekti.

    Mūsdienu franču literārās valodas pamatā ir lldefransas apgabala centrālais franču dialekts, ko 16. gadsimtā noteica Francijas karalis Fransuā I Valuā (1515–1547).

    Valodas kods: ISO 639-1: fr.