KAS IR ĢENITĪVS? ĢENITĪVA LIETOJUMA PIEMĒRI.

Ģenitīvs ir locījums, kas norāda uz piederību vai cilmi. Tas atbild uz jautājumu – kā? Latviešu valodā ģenitīva locījums piemīt lietvārdiem, īpašības vārdiem, vietniekvārdiem un skaitļa vārdiem. Ģenitīvs nepiemīt nelokāmajiem lietvārdiem, izņemot ģenitīveņus. Ģenitīveņu vienīgais locījums ir vienskaitļa un daudzskaitļa ģenitīvs. Galvenās ģenitīva locījuma funkcijas ir vairākas:

Adnomināls − tāds, kas ir sintaktiski atkarīgs no lietvārda:

  • Piederība – valodu skola, lietvārdu locījumi, tekstu tulks;
  • Īpašība – prāta spēles, zināšanu papildināšana;
  • Viela – stikla glāze, sudraba gredzens, dzelzs karote;
  • Noderības jeb satura nozīme – angļu valoda, vasaras nometne;
  • Subjekta ģenitīvs – bērnu nometne, tulces padoms, teksta analīze;
  • Objekta ģenitīvs – teksta rediģēšana, tulkojuma korektūra, reklāmas adaptācija;
  • Pielikuma ģenitīvs – Bērziņa kungs, Kaudzītes Matīss, Slieku ģimene.
  • Dalāmais ģenitīvs – tase kafijas, kaudze dokumentu, desmit valodu, daudz pasniedzēju.

Adverbāls − tāds, kas sintaktiski atkarīgs no darbības vārda:

  • Noliegts teikuma priekšmets – nav laika, nav naudas, nepietiek vietu (var veidot arī ar trūkt, pietikt, vajadzēt);
  • Tiešais objekts noliegumā – nerakstīt vēstuļu, nezināt vārda, nepazīt cilvēka; mūsdienu latviešu valodā parasti tiek lietots akuzatīvs (nepazīt cilvēku, nerakstīt vēstules, nezināt vārdu);
  • Mērķa nozīme ar verbiem lūgt, alkt, gribēt, kārotlūgt padoma, kārot zivju; mūsdienu latviešu valodā parasti tiek lietots prievārdisks savienojums ar vārdu pēc vai akuzatīvs (kārot pēc svaigām zivīm, ilgoties pēc vasaras);
  • Ablatīva nozīme – (attālināšanās no ) ar verbiem bēgt, bīties, baidīties un sargāties) – sargies vilciena!; bēgt laimes, bīties soda; mūsdienu latviešu valodā parasti tiek lietots prievārdisks savienojums ar vārdu no (sargies no vilciena, bēgt no laimes, bīties no soda);
  • Dalāmības nozīme, izsakot daļu no veselā ar verbiem gribēt, dzert, ēstgribēt siera, dzert kafijas, ēst maizes; mūsdienu latviešu valodā parasti tiek lietots akuzatīvs (gribēt sieru, dzert kafiju, ēst maizi) vai ģenitīvs kopā ar mēra apstākļa vārdu (gribēt mazliet siera, ēst nedaudz maizes).

Nelokāmo lietvārdu grupā ietilps ģenitīveņi – lietvārdi, kuriem ir tikai vienskaitļa un daudzskaitļa ģenitīva forma un ko parasti lieto apzīmētāja funkcijā, piemēram: bezsvara stāvoklis, divstāvu māja, augstkalnu gaiss. Tiek šķirti salikteņa ģenitīveņi – zempapēžu, pusaugu, kā arī prievārda ģenitīveņi – pirmskara, bezgaisa, starppilsētu.