Tulkojumi un citi valodu risinājumi
somu valodā

1

Meklējiet valodu risinājumus somu valodā? Sazinieties ar mums!

Kvalitātes un konfidencialitātes garantija, ko apstiprina ISO sertifikāti

Mūsu projektu vadītāji runā latviešu, krievu, angļu, vācu un poļu valodā

99% klientu saņem cenas piedāvājumu mazāk nekā 15 minūtēs

Vairāk nekā 3000 valodas speciālistu un dzimtās valodas runātāju

Vairāk nekā 98% klientu mūs labprāt ieteiktu saviem draugiem un partneriem

Mūsu birojā katru gadu tiek iztulkoti vairāk nekā 16 miljoni vārdu

TULKOJUMI SOMU VALODĀ

CIK MAKSĀ TULKOJUMI SOMU VALODĀ?

Tulkojumu cena no un uz somu valodu tiek aprēķināta katram pasūtījumam individuāli. Cenas aprēķinā vērā tiek ņemti dažādi tieši jūsu pasūtījumam raksturīgi elementi – secīgo mutisko, čukstus un sinhrono tulkojumu cenu veido pakalpojuma sniegšanas laiks, valodu kombinācijas, pasākuma norises vieta, ceļošanas izdevumi, dienas nauda, sinhronajā tulkošanā papildus tiek aprēķināti izdevumi par tehnisko nodrošinājumu atkarībā no pasākuma dalībnieku skaita utt.

Rakstisko tulkojumu cenu veido tulkojamā materiāla apjoms un lasāmība, tulkojuma izpildes termiņi, terminoloģijas sarežģītība, atkārtojumi tekstā, attēlu un grafiku formatēšana, sarežģītība, kā arī citi klienta papildus izvēlētie pakalpojumi.

VAI IR PIEEJAMS TULKOJUMU CENRĀDIS?

Jā, rakstisko un mutisko (sinhrono, čukstus, tiesas sēžu gaitas un secīgo) tulkojumu pakalpojumu cenrādis no un uz somu valodu ir neatņemama mūsu sadarbības līguma ar klientiem daļa. Tulkošanas birojs Skrivanek Baltic vienmēr sagatavo detalizētu informāciju par tulkojuma cenu pirms tulkošanas projekta sākšanas. Katra pasūtījuma cena tiek noteikta individuāli saskaņā ar Skrivanek Baltic spēkā esošo cenrādi. Cenas piedāvājums tiek sagatavots aptuveni 30 minūšu laikā. Lai jūs saņemtu cenas piedāvājumu, droši sūtiet mums savu tulkojamo materiālu un mūsu projektu vadītāji ar jums sazināsies, lai vienotos par risinājumu.

SOMU VALODA FAKTOS

  • Somu valoda ir viena no divām Somijas Republikas valsts valodām līdztekus zviedru valodai. Valsts valodas statusu nosaka 1999. gadā atjaunotais Somijas Republikas pamatlikums (Suomen perustuslaki) un jaunais 2003. gadā izveidotais Somijas Valodas likums (Kielilaki), kas stājies spēkā 2004. gadā. Kopš 1995. gada somu valoda ir viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Tā tiek lietota visās sociolingvistiskajās jomās, kā valsts pārvaldē, izglītībā, kultūrā un plašsaziņas līdzekļos u. c.
  • Valodas lietojumu regulē arī citi likumi un dekrēti, piemēram, Valdības dekrēts par reģionu lingvistisko dalījumu (Valtioneuvoston asetus virka- ja itsehallintoalueiden kielellisestä jaotuksesta), Valodu prasmju likums (Kielitaitolaki), Baznīcas likums (Kirkkolaki), Universitāšu likums (Yliopistolaki) u. c. Somu valodas kopšanu un izpēti, kā arī gramatiku, vārdnīcu un citu informatīvo materiālu izdošanu koordinē Vietējo valodu centrs (Kotimaisten kielten keskus), kas atrodas Somijas Izglītības un kultūras ministrijas (Opetus- ja kulttuuriministeriö) pārvaldībā.
  • Somu zīmju valoda ir kā pirmā valoda 4000–5000 nedzirdīgu somu. Vēl 6000–9000 dzirdīgu somu to lieto kā savu pirmo vai otro valodu. Somu zīmju valoda ir atvasināta no zviedru zīmju valodas. Līdz mūsdienām tiek lietota arī Somijas zviedru zīmju valoda, kura šobrīd tiek uzskatīta par izmirstošu zīmju valodu. Pašlaik Somijas zviedru zīmju valodai ir tikai 90 lietotāju, pamatā gados vecāki cilvēki, kuri apmeklējuši vienīgo zviedru nedzirdīgo skolu Somijā. Šī skola tika slēgta 1993. gadā.
  • Ļoti attīstīts reģionālās sarunvalodas paveids ir Helsinku slengs (Stadin slangi). Tas veidojies 19. un 20. gadsimta mijā, kad Helsinkos, kur tolaik dominēja zviedru valoda, sāka iebraukt arvien vairāk somu valodā runājošo iedzīvotāju. Helsinku slengam ir gan specifiskas fonētiskas un gramatiskas iezīmes, gan arī plaša leksika, ko dažādos periodos ietekmējušas vairākas svešvalodas – sākotnēji zviedru un krievu, vēlāk arī angļu valoda. Mūsdienās tas no vispārlietota slenga pārtapis galvenokārt jauniešu runātā slengā.
  • Lielākā daļa cilvēku domā, ka Eiropas kafijas valstis ir Itālija vai Francija. Bet nē, tieši somi patērē vairāk kafijas uz vienu iedzīvotāju nekā jebkura cita valsts ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē. Vidēji soms katru gadu patērē aptuveni 12 kilogramu kafijas. Astoņu kafijas tasīšu izdzeršana dienas laikā Somijā nav nekas neparasts.
  • Mobilo spēļu sensācija Angry Birds savu popularitāti ieguva tieši Somijā. Spēles veidotāji Rovio Entertainment, kuru 2003. gadā dibināja Helsinku Tehnoloģiju universitātes studenti, 2017. gadā kļuva par publiski tirgotu uzņēmumu un tā vērtība bija 1 miljards ASV dolāru.
  • Somija jau vairākus gadus pēc kārtas tiek atzīta par pasaulē laimīgāko valsti.
  • Somijā ir lieliska labklājības sistēma, kas veicina Somijas pilsoņu labklājību. Tās ietvaros katrai topošajai māmiņai Somijas valsts dāvina īpašu dāvanu: dzemdību paku jeb tā saukto bēbīša kastīti. To var uzskatīt par pirmo atbalstu jaunajiem vecākiem, jo tajā ir dažādas noderīgas preces, sākot no zīdaiņiem paredzētiem produktiem un beidzot ar apģērbu. Turklāt pati bēbīšu kastīte var tikt izmantota arī kā gultiņa. Bērnu kastīšu dāvināšanas tradīcija Somijā ir vairāk nekā 80 gadus sena.
  • Nedrīkst aizmirst arī par saunu! Tas ir vienīgais somu valodas vārds, kuru sapratīs visas pasaules iedzīvotāji. Valstī ir vairāk nekā 2 miljoni saunu. It īpaši, ja ņemam vērā, ka Somijas iedzīvotāju skaits ir tikai aptuveni 5,5 miljoni! Somiem pirts ir ļoti svarīga.Tā ir lieliska vieta, kur attīrīt ķermeni un prātu, atpūsties un izbaudīt pašreizējo mirkli, kā arī satikt jaunus cilvēkus un socializēties. Turklāt pētījumi liecina, ka regulāra saunas apmeklēšana (optimāli vairākas reizes nedēļā) sniedz daudz labumu veselībai, tostarp samazina sirdslēkmes un demences risku. Tādējādi somi ļoti bieži dodas uz pirti savās mājās, sporta zālē vai darbā. Apmeklējot Somiju, pirtis var atrast pavisam negaidītās vietās, piemēram, studentu mītnēs, arī valsts iestādēs. 2020. gada decembrī Somijas pirts tradīcijas tika iekļautas UNESCO kultūras mantojuma sarakstā.
  • Visbeidzot – somu valoda tiek uzskatīta par smagā metāla grupu iecienītāko valodu. Tieši tādēļ Somijā ir dibinātas tik daudzas smagā metāla grupas, kas ieguvušas popularitāti visā pasaulē. 2016. gadā toreizējais ASV prezidents Baraks Obama norādīja, ka Somijas politiskā sistēma ir saistīta ar tās mūzikas skatuvi. „Es gribu norādīt, ka Somijā, iespējams, ir visvairāk smagā metāla grupu pasaulē uz vienu iedzīvotāju, un tai ir arī viena no labākajām valdībām pasaulē,” sacīja Obama. Latvijā plašāk ir pazīstamas tādas somu grupas kā HIM, Apocalyptica.
  • 1835. gada 28. februārī somu folklorists Eliass Lenrūts publicēja pirmās 32 rūnas no eposa „Kalevala”. Kopumā šajā eposā ir 50 dziesmu jeb rūnu, kuras vienā izdevumā iznāca tikai pēc 14 gadiem. Tomēr galvenais bija noticis, radies pamats vienam no slavenākajiem ziemeļu tautu eposiem – mītam par leģendām apvīto zemi Kalevalu. „Kalevala” kā eposs iemiesoja gigantisku darbu, ko veica somu un karēļu folkloristi un patrioti. „Kalevalas” pamatā ir tradicionālās somu un karēļu tautasdziesmas, kurās izmantoja rūnas ne atskaņu dzeju. Tāpēc jau 17. un 18. gadsimtā ievērojami pieauga somu centieni pierakstīt senās dziesmas, jo no Eiropas aizvien spēcīgāk iespiedās jaunā dzejas tendence. Tās ietekmē Somijas dienvidos un rietumos sāka pazust veco dziesmu zinātāji, kas lika vairākiem folkloristiem domāt par tautas dziesmu apkopojumu. Somija un īpaši Karēlija, kas tajā laikā atradās Krievijas impērijas sastāvā, caur savas tautas apziņu ieguva arī pamatu nacionālajai vienotībai. Vairāki folkloristu izdevumi ļāva cerēt, ka kādreiz izdosies tautasdziesmas apvienot vienā grāmatā. Tieši no priekšteču darbiem, kas atradās Turku universitātē, iedvesmu eposam ieguva Eliass Lenrūts.
  • Eposam “Kalevala” ir milzīga nacionālā nozīme. Somiem un karēļiem pirms „Kalevalas” nebija vienojoša literāra darba, kas ieliktu pamatus nacionālajai vienotībai, tāpēc „Kalevalu” uzskata par ļoti nozīmīgu somu nacionālās pašapziņas celšanā. Latviešiem tas nav jāskaidro, jo tieši šādu lomu pilda Andreja Pumpura „Lāčplēsis”. „Kalevala” īpaši populāra kļuva 20. gadsimta sākumā, kad somi un karēļi centās iegūt paši savu neatkarību no Krievijas impērijas. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka daudzi somu uzņēmumi izmantojuši Kalevalā atrodamus vārdus. Tā būvniecībā ir strādājis uzņēmums „Leminkainen”, bet labklājības un finanšu jomā centušies darboties uzņēmumi, kas izmanto „Sampo” vai „Pohjolas” nosaukumus. Noteikti, ka šādu nosaukumu ir vēl vairāk, jo somi ir bijuši pietiekami vienoti „Kalevalas” izmantošanā. Īpašu šo eposu padara arī tas, ka tieši 28. februārī ir Somijas karoga diena jeb Kalevalas diena, kas simbolizē somu kultūras dienu.

SOMU VALODAS ALFABĒTS

Somu valodā tiek lietots latīņu alfabēts. Alfabētā ir šādi burti: a, b, c, d, e, f, g, h, i, j, k, l, m, n, o, p, q, r, s (š), t, u, v, w, x, y, z (ž) å, ä, ö.

Burti š un ž parādās svešvārdu un citvalodu īpašvārdu rakstībā – citvalodu īpašvārdiem somu valodā tiek saglabāta oriģinālā rakstība, tie netiek pārveidoti. Somu valodas alfabēts ir veidots pēc zviedru valodas alfabēta parauga. Izruna un rakstība ir diezgan līdzīgas, patskaņu izruna var būt gan gara, gan īsa. Līdzīgi kā zviedru valodā, arī līdzskaņus var izrunāt pagarināti, izņemot burtus d, v, un j, pierakstā šo skaņas pagarinājumu apzīmē ar divkāršu burta lietojumu.

Somu valodā ir astoņi patskaņi: a, e, i, o, u, y, ä, ö un 13–17 līdzskaņi: p, t, k, (b), d, (g), m, n, ŋ, (f), s, (š), h, l, r, v un j. No tiem b, g, f un š sastopami galvenokārt svešvārdos un slengos, un to vieta somu līdzskaņu sistēmā vēl nav nostiprinājusies. Galvenais uzsvars somu valodā ir uz pirmās zilbes. Vārdu nozīmju šķiršanā svarīgs ir patskaņu un līdzskaņu izrunas garums, kas attiecas uz gandrīz visām somu valodas fonēmām, piemēram, mato (‘tārps’) un matto (‘paklājs’).

KUR UN CIK DAUDZ RUNĀ SOMU VALODĀ?

Somu valoda ir dzimtā valoda aptuveni 5,23 miljoniem cilvēku visā pasaulē, aptuveni 4,8 miljoniem iedzīvotāju Somijā, ap 300 tūkstošiem Zviedrijā, ap 50–100 tūkstošiem Austrumkarēlijā un Ingrijā (teritorijās, kas mūsdienās atrodas Krievijas Republikas sastāvā), ap 12 tūkstošiem Norvēģijā un vairākiem desmitiem tūkstošu citur pasaulē, tostarp Amerikas Savienotajās Valstīs un Austrālijā. Pēc runātāju skaita somu valoda ir otrā izplatītākā urāliešu valoda pēc ungāru valodas un visvairāk runātā Baltijas jūras somugru valoda.

CIK SAREŽĢĪTA IR SOMU VALODA?

Sākot mācīties somu valodu, ir jāapgūst pavisam neierasts un jauns domāšanas veids – it īpaši, ja apguvēja dzimtā valoda pieder pie kādas no indoeiropiešu valodu saimes valodām. Somu valoda, kas pieder urāliešu valodu saimei, atšķiras no daudzām valodām, tostarp plaši arī lietotās angļu valodas, kas ir viena no daudzām indoeiropiešu valodām. Savukārt igauņiem somu valoda var šķist pazīstama un vieglāka salīdzinājumā ar citām valodām, jo gan igauņu, gan somu valoda pieder vienai valodu saimei.

Somu valoda tiek pievienota grūti apgūstamo valodu kategorijai, būtu nepieciešamas vismaz 44 nedēļas vai 1100 mācību stundas, lai valodas apguvējs justos pietiekami pārliecināts par savām somu valodas zināšanām un pievienotos sarunai pie biroja kafijas automāta.

SOMU VALODAS TULKS UN TULKOTĀJS

Mūsu somu valodas tulki, tulkotāji un redaktori nodarbojas gan ar tipveida dokumentu rakstiskajiem tulkojumiem, sarežģītiem tehniskajiem un medicīnas tulkojumiem, gan notariāli apliecinātiem tulkojumiem. Tulkošanas birojs Skrivanek Baltic nodrošina arī tekstu somu valodā korektūru un stilistisko uzlabošanu. Valodas speciālisti labprāt sniegs informāciju par kultūras atšķirībām, lietišķo etiķeti, valsts vēsturi un tradīcijām.

Tulkojamā materiāla tematiskais spektrs no/uz somu valodu ir ļoti plašs, ņemot vērā aktīvo abu valstu sadarbību dažādās jomās – uzņēmējdarbības, ekonomikas, izglītības, kultūras u. c. Biznesa klientiem visbiežāk veicam šādus tulkojumus no un uz somu valodu – un mājaslapu un e-komercijas satura tulkojumus, reklāmas saukļu, mārketinga tekstu adaptāciju, sadarbības līgumu, uzņēmējdarbības dokumentācijas tulkošanu. Veicam arī secīgo tulkošanu lietišķās vai cita veida sarunās, konferencēs un citos pasākumos. Fiziskām personām veicam personu apliecinošo dokumentu, laulību apliecību, bērnu dzimšanas apliecību, izglītības dokumentu, pases, medicīnisko dokumentu u. c. tulkojumus.

SOMU VALODA UZŅĒMĒJDARBĪBĀ

Lietišķā etiķete dažādos reģionos un valstīs atšķiras. Tas rada sarežģītu situāciju cilvēkiem, jo ir grūti vienlaikus ieturēt starptautisko biznesa etiķeti, gan pievērsties citām biznesam svarīgām aktivitātēm. Sadarbojoties ar somiem, ir svarīgi izprast somu komunikācijas stilu. Viens no pārsteigumiem pat biznesa komunikācijā ir – somi ir klusētāji. Neviena cita Ziemeļvalstu kultūras grupa nav izpelnījusies tik noslēgtas, nerunīgas un spontānas tautas slavu kā somi. Nevēlēšanās runāt, ja vien viņiem nav sakāms kas svarīgs, ir radījusi uzskatu par somiem kā par neattapīgiem ļaudīm, bet patiesībā viņi ir mierīgi, apdomīgi, līdz zināmai pakāpei ļoti stūrgalvīgi un vēsi. Un tādi somi ir arī uzņēmējdarbības vidē. Somiem nav nepieciešama tieša saskarsme, un patiesībā viņi diezgan ērti izmanto e-pastu. Tas var palīdzēt ietaupīt daudz laika ikdienas darījumos. Somi tiek uzskatīti par izciliem laika pārvaldītājiem, kuri dod priekšroku pedantiski organizēt savas darba dienas, lai paveiktu pēc iespējas vairāk. Somu uzņēmēji sākumā var šķist formāli un parasti savu neformālāko pusi parāda tikai pazīstamiem cilvēkiem. Tomēr, kad iepazīsiet savu Somijas kolēģi, jums viņš var kļūt par draugu uz mūžu. Somu un zviedru valoda ir oficiālās valodas Somijā, un bērniem tās abas ir jāapgūst skolā. Daudziem somiem tā sauktā otrā dzimtā valoda ir zviedru valoda, un tajā runā 5,5 procenti iedzīvotāju. Zviedru valodā runājošie cilvēki dzīvo galvenokārt piekrastē un lielpilsētu teritorijās. Tomēr mūsdienās angļu valoda ir kļuvusi par neoficiālo Somijas otro valodu, un vairāk cilvēku kā otro valodu runā tieši angļu nevis zviedru valodu.

Lielākoties somi brīvi runā angļu valodā, un tas jo īpaši attiecas uz biznesa pasauli. Patiesībā daudzos Somijas uzņēmumos līdzīgi kā pie mums Latvijā angļu valodu lieto kā vienu no uzņēmuma darba valodām. Uzņēmējdarbības attīstīšana Somijā var sniegt milzīgus ieguvumus, taču somi ir ļoti apdomīgi. Labas zināšanas par Somijas biznesa kultūru var palīdzēt pārvarēt jebkādu sākotnējo atturību, ar kādu varētu saskarties, un veidot dziļas un ilgstošas attiecības. Somus interesē cilvēki, kurus interesē Somija, tāpēc ir svarīgi izrādīt interesi par visu, kas ir saistīts ar somu valodu, kultūru, tradīcijām un dabu. Ārpus Somijas robežām somu valoda kā biznesa valoda netiek lietota, arī Somijā biznesa vidē plaši tiek lietota angļu valoda. Pateicoties somu atturībai, bieži vien biznesa attiecības tiek uzsāktas un attīstītas, izmantojot saraksti.

SOMIJA UN LATVIJA

Latvijas un Somijas veiksmīgās attiecības ir balstītas uz kopīgām interesēm nodrošināt stabilitāti, drošību un labklājību Baltijas jūras reģionā un Eiropā. Būdamas ģeogrāfiski tuvas valstis, Latvija un Somija īsteno ciešu un praktisku sadarbību visdažādākajās jomās un līmeņos − ekonomikā, kultūrā, izglītībā, aizsardzībā u. c. Somija ir Latvijas 8. lielākais tirdzniecības partneris un nozīmīgs investors. Bioekonomika, inženierzinātnes, informācijas tehnoloģijas, pārtika un tūrisms ir nozares, kurās ir saredzams labs sadarbības potenciāls gan eksporta veicināšanā no Latvijas, gan arī investīciju piesaistē. Sadarbība ar Somiju kultūrā ir plaša daudzās kultūras jomās. Abu valstu mākslinieki regulāri viesojas otrā valstī rīkotajos starptautiskajos pasākumos – izstādēs, mūzikas, kino un citos festivālos. Pieaug somu interese par latviešu literatūru, kā arī latviešu interese par somu. 2021. gadā latviešu valodā ir iznākusi somu dzejnieces Heli Lāksonenas (Heli Laaksonen) un Aleksandra Čaka grāmata „Paņēmi manu sirdi no plaukta”. Dzejoļu krājumā ir publicēti 15 Aleksandra Čaka un 15 Heli Lāksonenas dzejoļi, kas veido savdabīgu dialogu, kā atbildes uz Čaka dzejoļiem. Šī jau ir 4. dzejnieces grāmata, kura izdota latviešu valodā, Heli Lāksonenas dzejoļus latviski, izmantojot Vidzemes piekrastes lībisko izloksni, ir atdzejojis Guntars Godiņš. Heli Lāksonena ir ļoti interesanta un pozitīva somu dzejniece, ikviens, kas lasījis kaut vienu viņas dzejoli, klausījies interviju, visticamāk vēlēsies vairāk uzzināt par Somiju, somu kultūru, cilvēkiem.

Latvijas augstskolām izveidojusies cieša sadarbība ar Somijas augstskolām Eiropas Savienības izglītības programmas Socrates/Erasmus+ ietvaros, Eiropas Savienības Mūžizglītības programmu un projektu ietvaros, Ziemeļvalstu Ministru padomes izglītības programmas NORDPLUS projektos. Daudzi studenti no Somijas augstāko izglītību iegūst Rīgas Stradiņa universitātē un Latvijas Universitātē. Somu valodu Latvijā var apgūt Rīgas Ziemeļvalstu ģimnāzijā un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Somugru valodu bakalaura studiju programmas ietvaros. Somija ir NATO partnervalsts un sniedz būtisku ieguldījumu drošības sekmēšanā Baltijas jūras reģionā.

SOMU VALODAS DIENA

9. aprīlī tiek atzīmēta Somu valodas diena, kas ir zināma arī kā Mikaela Agrikolas diena. Tajā tiek pieminēta Mikaela Agrikolas nāves gadadiena un Eliasa Lenrūta dzimšanas diena. Abi ienesa nozīmīgu ieguldījumu somu valodas attīstībā. Mikaels Agrikola (Mikael Agricola), dzimis ap 1510. gadu, bet miris 1557. gada 9. aprīlī, bija somu garīdznieks, somu literārās valodas pamatlicējs un Jaunās Derības tulkotājs somu valodā. Bijis arī Turku pilsētas bīskaps un viens no luterisma ieviesējiem Somijas teritorijā. Mikaels Agrikola ir atzīts par somu literārās valodas tēvu. Viņš bija reformācijas atbalstītājs Zviedrijā, kas ietvēra mūsdienu Somijas teritoriju. Liturģija bija viens no galvenajiem reformācijas principiem, tāpēc Agrikola sāka tulkot liturģiskās grāmatas somu valodā. 1543. gadā publicēja pirmo grāmatu somu valodā − ābeci Abckiria. 1548. gadā tika publicēts Agrikolas vissvarīgākais darbs − Jaunās Derības tulkojums somu valodā Se Wsi Testamenti. Somu valoda ilgu laiku tika lietota gandrīz tikai reliģiskos kontekstos. Nozīmīgāko ieguldījumu valodas atdzimšanā un modernizācijā sniedza Eliass Lenrūts. Viņš bija somu ārsts, filologs un folkloras vācējs. Plašāk pazīstams kā Somijas nacionālā eposa Kalevala sastādītājs. Paralēli medicīnai Lenrūts ieinteresējās par folkloru un 1824. gadā devās pirmajā ekspedīcijā, pierakstot tautas mutvārdu daiļradi. Tā kā rietumu Somijā bija maz saglabājušos seno dziesmu, viņš ceļoja pa Karēliju, Lapzemi un Kolas pussalu. Uz savāktā materiāla pamata Lenrūts sastādīja eposu Kalevala(tā sauktā “vecā Kalevala”), kurš izdots 1835. gadā. 1840. gadā izdots tautas dziesmu apkopojums Kanteletara. 1842. gadā izdots sakāmvārdu krājums Sananlaskuja, bet 1844. gadā mīklu krājums. 1849. gadā izdota Kalevalas papildinātā versija. No 1866. līdz 1880. gadam Lenrūts piedalījās Zviedru-somu vārdnīcas sastādīšanā. Daudzus zinātniskos terminus somu valodā (sevišķi filoloģijā un botānikā) izdomājis tieši Lenrūts. Somu valodas diena godina viņus abus. Somijā tā nav oficiālā svētku diena, taču ir kļuvis ierasts šajā gadījumā izkārt Somijas karogu.

Rakstiskie un mutiskie somu valodas tulkojumi
Dokumentu tulkojumi somu valodā

RISINĀJUMI, KURUS VISBIEŽĀK NODROŠINĀM SOMU VALODĀ:

SOMU VALODAS KOMBINĀCIJAS:

somu–latviešu; latviešu–somu; somu–lietuviešu; lietuviešu–somu; igauņu–somu; somu–igauņu; angļu–somu; somu–angļu; krievu–somu; somu–krievu; poļu–somu; somu–poļu; ukraiņu–somu; somu–ukraiņu; čehu–somu; somu–čehu; vācu–somu; somu–vācu; spāņu–somu; somu–spāņu; franču–somu; somu–franču; itāļu–somu; somu–itāļu; dāņu–somu; somu–dāņu; zviedru–somu; somu–zviedru; norvēģu–somu; somu–norvēģu; somu–rumāņu; rumāņu–somu, somu–arābu; arābu–somu; somu–armēņu, armēņu–somu; somu–baltkrievu, baltkrievu–somu; bulgāru–somu, somu–bulgāru; somu–ebreju, ebreju–somu, somu–grieķu, grieķu–somu; somu–gruzīnu; gruzīnu–somu; somu–hindi; hindi–somu; somu–holandiešu; holandiešu–somu; somu–korejiešu; korejiešu–somu; somu–kurdu; kurdu–somu; somu–ķīniešu; ķīniešu–somu; somu–portugāļu; portugāļu–somu; somu–rumāņu; rumāņu–somu; somu–slovāku; slovāku–somu; somu–slovēņu; slovēņu–somu; somu–turku; turku–somu; somu–ungāru; ungāru–somu u. c.