INTERESANTI FAKTI PAR TURKU VALODU

Turku valodas un kultūras bagātība neapšaubāmi ir viens no iemesliem, kāpēc Turcija ir tik ļoti populārs tūristu galamērķis. Pilnībā iegremdēties turku virtuvē, tējas rituālos, etniskajās valodās un vēsturiskajā arhitektūrā ir visu ceļotāju lolots sapnis.

Atbildīgā institūcija par turku valodas uzraudzību Turcijā ir Turku valodas asociācija. Tā ir dibināta 1932. gadā. Asociācija rūpējas par literārās turku valodas vārdu krājumu un turku valodas gramatiku, kā arī uzrauga turku valodas lietojumu publiskās vietās.

Pēdējo 100 gadu laikā turku valoda ir stipri mainījusies. Viens no galvenajiem Turku valodas asociācijas mērķiem ir valodas tīrības izkopšana. Līdz 1932. gadam turku valodā bija tikai 35–40% turku izcelsmes vārdu, pārējie bija atvasināti no citām valodām – arābu vai persiešu. Tagad gandrīz 80% turku valodas vārdu ir turku izcelsmes.

Turki pilnībā pārveidoja savu alfabētu 1932. gadā. Cilvēki, kuriem ir zināšanas par Turciju, var būt informēti par Mustafu Kemalu Ataturku ─ Turcijas Republikas prezidentu un dibinātāju. Pēc Osmaņu impērijas sabrukuma viņš pilnībā mainīja turku alfabētu, pārveidojot to no arābu uz rietumniecisku latīņu rakstību.

19. gadsimtā turku izcelsmes aizguvumi sāka ienākt angļu valodā caur ceļotāju, emisāru un tirgotāju ziņojumiem, no vienas puses, un ar vēstures rakstiem un presi, no otras puses. Turku valodas ietekmi uz angļu valodu var redzēt tādos ikdienas vārdos kā: kiosks (no köşk), kajaks (no kayık), jogurts utt.

Turku putnu valoda (turku: kuş dili) ir turku valodas versija, kas tiek runāta ar skaļu svilpienu un melodiju palīdzību. Sākotnēji to izmantoja Turcijas lauksaimnieki, lai sazinātos lielos attālumos, un tagad tajā ir 10 000 runātāju. Valoda ir saistīta ar Kuşköy — ciematu Turcijas ziemeļu Pontijas kalnos. Turku valoda varētu būt radusies pirms 400 gadiem, taču tās izcelsme joprojām ir neskaidra. UNESCO iekļāva putnu valodu savā Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā 2017. gadā. Tā kā Kuşköy ir zemnieku ciemats ar dziļu ieleju, svilpošanu var dzirdēt ievērojami tālāk nekā tikai kliegšanu. Kad ciema iedzīvotāji sāka lietot mobilos tālruņus, daudzi uzskatīja, ka tas ir daudz vienkāršāks un efektīvāks saziņas veids. Tomēr ciemata iedzīvotāji ļoti rūpējas, lai uzturētu valodu, rīkojot festivālus, izmantojot to ikdienā. Kopš 2014. gada rajona iestādes sāka mācīt valodu pamatskolas līmenī.

Turku daiļliteratūra reti tiek tulkota citās valodās.

Aşk [ashk] – viens no spēcīgākajiem vārdiem turku valodā aşk nozīmē mīlestība. Cilvēkus Turcijā ļoti aizrauj emocijas un visa no tā izrietošā melodrāma. Šo vārdu bieži lieto turku dzejā, dziesmās un valsts slavenajās ziepju operās.

Turku valodā tiek uzskatīts, ka nepieklājīgi ir uzrunāt kādu tikai vārdā, it īpaši tas attiecās uz vecākiem cilvēkiem. Vārdam vienmēr ir jāpievieno pieklājības uzruna, piemēram –

teyze (tante), vai amca (tēvocis). Ja uzrunājamās personas vārds nav zināms, tad noteikti ir jālieto hanimefendi (kundze) vai beyefendi (kungs).

Turku valodā uzsvars parasti ir uz vārda pēdējās zilbes. Taču uz no citām valodām aizgūtajiem vai pat lokalizētajiem vietvārdiem šis likums var neattiekties, piemēram, Izmira. Arī Bursa u. c. vietvārdi, kuros uzsvars tomēr ir uz pirmās zilbes.

Turku valodai nav dzimumu kategorijas.

TURKU VALODAS ALFABĒTS

Turku alfabēts (turku: Türk alfabesi) ir latīņu rakstības alfabēts, ko izmanto rakstīšanai turku valodā. Tas sastāv no 29 burtiem, no kuriem septiņi (Ç, G, I, Š, Ö, S un Ü) ir pārveidoti, to latīņu oriģinālvalodas fonētiskajām prasībām. Šis alfabēts atspoguļo mūsdienu turku izrunu ar augstu precizitātes pakāpi. Tas tika apstiprināts 1928. gadā kā daļa no Ataturka reformām, tas ir pašreizējais oficiālais alfabēts turku valodā. Turku alfabēts ir bijis paraugs oficiālai latinizācijai vairākām valodām, kas iepriekš tika rakstītas arābu vai kirilicas rakstībā, piemēram, azerbaidžāņu (1991), turkmēņu (1993) un nesen kazahu valodā (2021). Agrākais zināmais turku alfabēts ir vecturku alfabēts, un pirmās saglabājušās liecības par to ir datētas ar 7. gadsimtu. Kopumā turku valoda ir rakstīta vairākos dažādos alfabētos, tostarp rūnu, uiguru, kirilicas, arābu, grieķu, latīņu un dažās citās Āzijas rakstīšanas sistēmās. Daži turku reformisti veicināja latīņu rakstības pārņemšanu krietni pirms Ataturka reformām. 1862. gadā, agrākā reformu periodā, valstsvīrs Munufs Paša iestājās par alfabēta reformu. 20. gadsimta sākumā līdzīgus priekšlikumus izteica vairāki ar jauno turku kustību saistīti rakstnieki, tostarp Hüsejins Kahits, Abdullahs Cevdets un Selāls Nuri. Šis jautājums atkal tika aktualizēts 1923. gadā jaundibinātās Turcijas Republikas pirmajā ekonomikas kongresā, izraisot publiskas debates, kuras turpinājās vairākus gadus. Mūsdienu turku alfabēts sastāv no 21 līdzskaņa un 8 īsiem patskaņiem. Vēl papildus tiek lietota diakritiskā zīme (ˆ). To lieto ar burtiem „â”, „û”, „î”. Gramatiski tā skaitās mīkstinājuma zīme, garumzīme, arī zīme, kas ļauj atšķirt vārdu nozīmes (âlem – pasaule, alem – karogs, minaretu pusmēness, utt.) Sastopama tikai no arābu un persiešu valodas palikušajos vārdos, jo turku valodā ne garo patskaņu, ne mīkstinājumu nav. Mūsdienu turku alfabēta burti simboli tika aizņemti no dažādiem Eiropas alfabētiem: zviedru, vācu, albāņu, rumāņu un citiem ─ (A, B, C, Ç, D, E, F, G, Ğ, H, I, İ, J, K, L, M, N, O, Ö, P, R, S, Ş, T, U, Ü, V, Y, Z).

VAI TURKU VALODA IR SAREŽĢĪTA VALODA?

ASV Ārlietu dienesta institūts visas pasaules valodas ir sarindojis pēc to grūtības pakāpes, kur turku valoda tiek pieskaitīta 4. kategorijas valodām. Tas nozīmē, ka ir nepieciešamas 44 nedēļas jeb 1100 stundas, lai apgūtu turku valodu. Tā var atšķirties no citām valodām, taču tā nav tik grūta. Jā, turku valodas apguve prasīs zināmu laiku un pūles. Turku valodā tiek lietots latīņu alfabēts, kurā pieraksta lielu daļu pasaules valodu, turku valodai nav dzimuma kategoriju, tātad nav artikulu. Valodas apguvi padara vieglāku arī fakts, ka turku valodā nav uzsvara. Mazliet grūtāk būs ar burtiem, kuri nav raksturīgi citām valodām. Bet atliek iemācīties tikai to izrunu.